Aplokšņu algas pērn sarukušas par 1,7% salīdzinājumā ar 2016. gadu, taču to īpatsvars bija 19,9% un darbaspēka nodokļos nedeklarētais apmērs bija 663,8 milj. eiro
To rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākais pētījums par aplokšņu algām.
VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā atzina, ka pētījumā ir gan labā ziņa – aplokšņu algas samazinās, gan arī sliktā ziņa – tās joprojām ir. Dati rāda, ka faktiski piektā daļa no darba samaksas ir nedeklarētā daļa jeb aplokšņu algas, kas pērn aprēķinātas 927 milj. eiro.
«Nodokļu plaisa 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir samazinājusies, jo aizpērn tā bija 21,6% līmenī, tomēr tā tik un tā ir liela, nodokļu izskatā valsts nav ieguvusi 663,8 milj. eiro (neiekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas),» uzsvēra D. Pelēkā. Viņa pieļauj, ka aplokšņu algu samazināšanos ir ietekmējuši gan VID īstenotie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, gan pašu darba devēju vēlme veidot savu biznesu godprātīgi un atbildīgi pret saviem darbiniekiem.
Līderi nemainās
VID dati rāda, ka vislielākos zaudējumus valstij nodara tirdzniecība, būvniecība un kravu pārvadājumu joma. «Nozaru tops, kurās ir vislielākais aplokšņu algu apmērs (tirdzniecība, kravu pārvadājumi, būvniecība, IT sektors, kā arī nekustamo īpašumu darījumi, kokapstrāde un sezonālā lauksaimniecība), nav mainījies jau daudzu gadus,» uzsvēra D. Pelēkā. Viņa piemetināja, ka aplokšņu algu plaisas samazinājums ir novērots lielākajā daļā nozaru. «It īpaši būvniecībā situācija uzlabojas, jo tajā pērn vērojams vislielākais aplokšņu algu plaisas samazinājums – par 2,33% salīdzinājumā ar 2016. gadu, kur lielu lomu spēlē arī pašas nozares vēlme sakārtot godīgas konkurences jautājumus, kā arī elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas iedzīvināšana, » norādīja D. Pelēkā. Viņa atzina, ka lielā mērā tas noticis, pateicoties tieši pašu nozaru pieaugošajai izpratnei un mērķtiecīgām darbībām pašsakārtošanās virzienā. «Ārī ēdināšanas nozarē gada laikā aplokšņu algu plaisa ir samazinājusies, turklāt nozare ir izrādījusi iniciatīvu šīs problēmas apkarošanā,» tā D. Pelēkā.
Visu rakstu Aplokšņu algas pērn kļuvušas plānākas lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
