Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.
„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.
Lai šādu digitālu informācijas un dokumentu apmaiņas sistēmu darbinātu, ir nepieciešamai attiecīgi rīki ne tikai grāmatvedībā, bet arī visā koksnes plūsmas uzskaites sistēmā. „Ceru, ka šā gada laikā šai sistēmai pievienosies arvien jauni dalībnieki, taču tas iespējams tikai pēc attiecīga mājasdarba paveikšanas,” uzsver I. Kalmuks. Viņš arī atgādina, ka īsto ieguvumu – efektivitāti – varēs izjust vienīgi tad, kad uzņēmumi pāries tikai uz elektronisko dokumentu sistēmu un paralēli vairs nebūs paškopējošo pavadzīmju un citu dokumentu, kuri manuāli vienā uzņēmumā izrakstīti, bet otrā uzņēmumā tiek ierakstīti sistēmā. „Pilotprojektā aktīvi piedalās apaļkoksnes transportēšanas uzņēmumi SIA Pata, SIA Krauzers, SIA Self loģistika, apaļkoksnes pircēji - AS Latvijas Finieris, SIA Latgran, SIA Warmeston, koksnes pārdevēji AS Latvijas Valsts meži un vēl vairāki citi,” piebilst I. Kalmuks. Savukārt M. Gaigals atzīst, ka iniciatīva par papīra aizstāšanu ar elektroniskajiem dokumentiem pirms septiņiem gadiem nākusi tieši no koksnes resursu pircējiem. I. Kalmuks secina, ka izveidotās sistēmas lietotāju loks jau paplašinās ar Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem, loģistikas un koksnes transporta pakalpojumu sniedzējiem, koksnes noliktavu (vairumtirgotāju) turētājiem.
Redz vairākus ieguvumus
„Piedāvājot iesaistīties attīstībā arī Latvijas meža īpašniekiem, koksnes plūsma kļūst saprotamāka un prognozējamāka. Tieši tādēļ svarīgi ir attīstīt ne tikai digitālos risinājumus, bet arī standartus – sākot ar datu standartu (Ziemeļu valstīs globāli plaši atzīto papiNet un StanForD, kas attiecas uz meža transportu – harvesteriem un forvarderiem) un beidzot ar procesu standartiem, piemēram, kokmateriālu uzmērīšanu – kokmateriālu apjoma (tilpuma) un kvalitātes noteikšanu,” uz jautājumu par ieguvumiem atbild M. Gaigals.
Šāda – sakārtota – biznesa vide rada uzticamību, dod iespējas sadarboties, attīstot dažādus digitālus risinājumus un samazinot izmaksas. „Saprotams bizness ar digitālajām pēdām dod iespēju turpināt samazināt pelēkās zonas, tai skaitā atbalstot gan rocības palielināšanu valsts budžetā, gan taisnīgus un saprotamus darījumus starp koksnes un kokmateriālu pircējiem un pārdevējiem,” tā M. Gaigals. Pēc vairāku gadu sarežģīta, laikietilpīga darba ir izstrādātas izmaiņas apaļo kokmateriālu uzmērīšanas standartā, kas akceptētas Ministru kabinetā, ir izstrādāti arī apaļo un birstošo kokmateriālu kvalitātes novērtēšanas standarti. „Vienots datu standarts nozīmē, ka visi dalībnieki saprot vienu un to pašu, turklāt standarts nosaka, kā tiek strukturēti paši dati, bet vienlaikus tie ļauj nodrošināt dažādu digitālo dokumentu veidus, piemēram, elektronisko pavadzīmi ar tajā esošajiem datiem – kravas iekraušanas un transportēšanas faktu, laiku, piegādes atskaiti, kā arī VMF LATVIA ekspertu mērījumus,” skaidro M. Gaigals.
Iespēja arī viena darījuma veicējiem
„Sistēma jau neizslēdz nevienu no spēles laukuma,” tā uz jautājumu, vai elektroniskā sistēma mazos meža īpašniekus nediskriminē un vai tiem nezudīs iespēja pašiem realizēt savā mežā izaudzēto bez starpnieku iesaistes, atbild I. Kalmuks. Savukārt M. Gaigals uzsver, ka risinājumi, kurus kopīgi attīsta un piedāvā kokmateriālu pircēji un pārdevēji, ir vērsti uz efektivitātes un objektivitātes palielināšanu un izmaksu samazināšanu. „Tas nozīmē pēc iespējas automatizēt darbus, ko pašreiz veic cilvēks, – pārraksta reiz jau uzrakstīto (vienalga – uz papīra vai datorā), dod uzdevumus iekārtām, apstiprina darbinieku un mašīnu identitāti, mēra vai novērtē kokmateriālus, seko kokmateriālu noliktavu un transportēšanas darbībām, bieži arī atkārto vienu un to pašu procesu vairākkārt,” tā M. Gaigals.
Viņaprāt, ticamu un standartizētu datu izmantošana ļauj tos izmantot vairākkārtīgi dažādos procesos visā kokmateriālu piegāžu ķēdē, tai skaitā arī norēķināties par piegādātiem kokmateriāliem ar meža īpašnieku. Kokmateriālu uzmērīšanā strauji tiek attīstīti attēlu apstrādes un mašīnredzes risinājumi. „Mēs būtu tikai priecīgi, ka šādi biznesa pārskatāmības un saprotamības soļi tiktu sperti arī jomās, kas uz zemi konkurē ar mežsaimniecību, piemēram, dažādi vides projekti. Būtu tikai taisnīgi, ka, piemēram, bioloģiskās daudzveidības palielināšanas vai kādas sugas aizsardzības vārdā no koksnes ražošanas izslēgtā meža zemē tiktu saprotami, standartizēti, objektīvi un ar pārbaudāmu datu pēdām novērtēts iecerētais rezultāts!” tā M. Gaigals.
Viedoklis
Digitālā integrācija: efektivitātes atslēga
Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis), starptautiskās biomasas biržas BALTPOOL tirdzniecības vadītājs
Latvijas kokmateriālu tirgus digitalizācijas kontekstā Starptautiskās biomasas biržas BALTPOOL pieredze uzsver šādas transformācijas daudzpusīgos ieguvumus. Uzņēmuma ceļš no izsoles platformas uz visaptverošu datu centru uzsver pārredzamības spēku pašregulācijas veicināšanā nozarē. Ieviešot pilnībā digitalizētu platformu, BALTPOOL ir revolucionizējis uzņēmējdarbību, samazinot tradicionālo dokumentu un administratīvo problēmu smagumu. Šis solis nav tikai par bezpapīra dokumentu izmantošanu - tas ir par efektivitātes atbloķēšanu. Biržas rīki ļauj uzņēmumiem ne tikai racionalizēt savu darbību, bet arī paaugstināt precizitāti un efektivitāti, iespējams, tieši integrējot sistēmas. Šis digitālais lēciens nav tikai mūsdienīga ērtība. Tas ir stratēģisks solis, kas nozīmē lielāku rentabilitāti uzņēmumiem, kas iesaistīti biomasas tirdzniecībā.
Augstu darba efektivitāti enerģētikas uzņēmumos, kas izmanto biomasu, var panākt ar digitāliem risinājumiem, kuros elektronisko datu – informācijas – apmaiņa starp patērētāju un piegādātāju, konkrētajiem kravu pārvadātājiem notiek, un to nodrošina BALTPOOL. Piemēram, jaunākais un viens no lielākajiem biomasas patērētājiem ir Viļņas koģenerācijas stacija, kuras energoresursi – biomasa – tiek iepirkti BALTPOOL Exchange, kas vienlaikus nodrošina elektronisko dokumentu sistēmu, un tajā pašā laikā patērētāji redz piegādes grafiku. Šajā sistēmā tiek izsniegta arī kravas pavadzīme (ko redz arī nodokļu administrācija, un tad par to nav jāziņo šai iestādei) konkrētajam transportlīdzeklim, kas noteiktajā laikā piegādās biomasu koģenerācijas stacijai. Attiecīgajam transportlīdzeklim, kad tas brauc pie enerģētikas uzņēmuma vārtiem, tie atveras automātiski, jo sistēma zina, ka biomasa ir atvesta. Kad biomasa tiek izkrauta no kravas automašīnas, automātiski tiek ņemti paraugi analīzēm, kas tiek marķēti ar kodu, lai izslēgtu mazāko iespēju radīt aizdomas par piegādātāja spēju ietekmēt laboratorijā veikto analīžu datus. Savukārt saskaņā ar analīžu rezultātiem sistēmā automātiski tiek ģenerēts rēķins (zina, kāds kods ir saistīts ar kuru piegādātāju).
Šāda sistēma ļauj ievērojami samazināt to darbinieku skaitu, kuri nodarbojas ar dokumentāciju, un virza savu darbaspēku analītikā vai citos procesos, kā arī izslēdz jebkāda veida pelēkās ekonomikas iespēju, vēl jo vairāk, ja Lietuvā uz ceļiem ir tā sauktie skeneri, kas spēj izsekot purvam tiešsaistes sistēmā, caur kuru piegādātājs piegādā kravu pircējam. Turklāt, ja skeneri secinās, ka pa ceļu pārvietojas kravas automašīna bez elektroniskās pavadzīmes, tad arī viņu ceļu policija pēc kāda laika apstādinās un veiks pārbaudi, jo radīsies aizdomas par neuzskaitītu vai pat kontrabandas preču pārvadāšanu. Būtībā BALTPOOL digitalizācijas izmantošana nav tikai tendence – tā ir mainītāja visai koksnes un biomasas nozarei, vēstot par jaunu, vienkāršotu, efektīvu un ienesīgu darbību.
