Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Jaunu vilcienu depo Vagonu parkā, Rīgā, varētu uzbūvēt trīs līdz četru gadu laikā, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš skaidroja, ka saskaņošanai ir nodots Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas paredz īstenot depo projekta pirmo kārtu, kas tostarp ietver jauna depo "Vagonu parks" būvniecību un jauno "Škoda" elektrovilcienu kapitālo remontu veikšanai nepieciešamo funkcionalitāti PV remonta bāzē "Zasulauks" Kandavas ielā.

"Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas gadījumā tiks sākta šī projekta izstrāde pēc projektē un būvē modeļa. Līdz ar to pašreizējais plāns paredz, ka trīs līdz četru gadu laikā var uzbūvēt depo," norādīja Nešpors.

Viņš sacīja, ka primāri šis depo būtu domāts elektrovilcienu apkopei. Patlaban apkopes tiek veiktas esošajā Vagonu parka depo, kas tika būvēts veco elektrovilcienu vajadzībām un ir tehnoloģiski atšķirīgs.

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pagājušajā gadā dažādu projektu īstenošanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem izmaksājusi 602,8 miljonus eiro, teikts CFLA sagatavotajā pārskatā par iestādes darbību 2020.gadā.

Vienlaikus aģentūrā atzīmē, ka 2020.gadā projektu īstenotājiem no ES fondu līdzekļiem izmaksāts par 12% vairāk, nekā plānots.

Savukārt visā pagājušajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilga no 2014. līdz 2020.gada beigām, veiktas investīcijas 2,4 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus 2020.gadā turpinājās atlašu izsludināšana dažādās ES fondu programmās - kopumā 2020.gadā izsludinātas 19 jaunas projektu iesniegumu atlases par vairāk nekā 192 miljoniem eiro no ES fondu finansējuma kopsummas.

Pagājušajā gadā noslēgti 263 līgumi par 211 miljoniem eiro.

CFLA direktore Anita Krūmiņa atzina, ka pagājušais gads gan vispārēji, gan arī CFLA vēsturē paliks ierakstīts kā ārkārtējs, jo Covid-19 pandēmija nesa virkni izmaiņu darba un personiskās dzīves plānošanā un organizēšanā.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sākusi strādāt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), aģentūrai LETA apstiprināja CFLA pārstāvji.

Saskaņā ar informāciju CFLA mājaslapā Jaunzeme ieņem nozares atašeja amatu CFLA Attīstības sadarbības departamentā.

CFLA pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka Jaunzeme sākusi darbu 17.aprīlī.

Darba līgums ar Jaunzemi ir noslēgts uz terminētu laiku - līdz 2025.gada 31.martam, jo tas saistīts ar attīstības sadarbības projekta "Atbalsts Uzbekistānas valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanai" īstenošanu.

Šī amata pienākumos ietilpst koordinēt CFLA kā Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras iesaisti Uzbekistānas attīstības sadarbības projekta īstenošanā, organizējot projekta aktivitātes (īstermiņa apmācību programmas un citas aktivitātes) Uzbekistānā un Uzbekistānas iesaistīto institūciju dalību projekta pasākumos Latvijā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Fragments no intervijas

Kas ir pēdējā laikā īpaši daudz piesauktā ekonomikas transformācija, un kas nepieciešams, lai to īstenotu dzīvē?

Ekonomikas transformācija būtībā ir pakāpšanās no zemāka tehnoloģiskas attīstības līmeņa uz augstāku — zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu – tautsaimniecību, kura ļauj nodrošināt straujāku izaugsmi, augstāku konkurētspēju, efektīvāku darbu, lielākas algas un lielākus nodokļu ienākumus valsts budžetā. Tautsaimniecības transformācijas rezultātā IKP pieauguma tempam no apmēram 2% gadā jāpieaug uz vismaz 5%, kas ļautu nodrošināt Latvijas tuvošanos ekonomiski spēcīgākajām ES dalībvalstīm. Faktiski ekonomiskās transformācijas rezultāta mēraukla būs makroekonomiskie rādītāji. Protams, ekonomiskā transformācija nav tikai un vienīgi ieguldījumi zinātnē, pētniecībā, to radītajās inovācijās un tehnoloģijās, bet vienlaikus arī ieguldījumi cilvēkkapitālā, to prasmēs un iemaņās. Pēc aptuvenām aplēsēm, lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divu miljardu eiro lielas investīcijas. Diemžēl privātā sektora kreditēšana Latvijā joprojām atbilstošā apmērā nav atjaunojusies jau kopš ekonomiskās recesijas 2009.-2011.g., kam sekoja finanšu sektora kapitālais remonts. Banku, uzņēmēju un valsts vidū nav savstarpējās uzticības, un būtībā katrā pusē ir daudz darāmā, lai paaugstinātu savstarpējo uzticības līmeni. Privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām, tomēr valstij ir jādomā par to, kā veicināt kreditēšanu, iespējams, pārskatot kādus nosacījumus vai prasības.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas (SM) rosinātās izmaiņas normatīvajā regulējumā, nodrošinot iepriekš piešķirtā valsts finansējuma pārdali pa gadiem atbilstoši jauno elektrovilcienu faktiskajām piegādēm.

Veicot finansējuma pārdali, valsts budžeta ilgtermiņa saistības nemainās, bet mainīsies ilgtermiņa saistību apjoma sadalījums pa gadiem.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam 32 jaunu elektrovilcienu iegādei Pasažieru vilciens (PV) ir piešķirts finansējums 257 821 003 eiro. Līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi "Pasažieru vilciens" (PV) un "Škoda Vagonka" paredzēja, ka līdz šī gada beigām tiks pieņemti ekspluatācijā visi 32 jaunie elektrovilcieni, no kuriem 23 vilcieni tiek līdzfinansēti no ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējuma.

Saskaņā ar "Škoda Vagonka" skaidrojumu elektrovilcienu piegādes kavējas, jo tās ietekmē dažādi faktori, pamatā karš Ukrainā un Covid-19 pandēmijas laiks, kas ir mainījuši iepriekš plānotās piegādes ķēdes. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vilcieni no Čehijas ir jāved caur Poliju pa autoceļiem un jāmontē uz vietas Rīgā. Savukārt sākotnējais plāns bija to piegāde jau samontētā veidā caur Ukrainu un Baltkrieviju pa dzelzceļu. Pašreiz paralēli elektrovilcienu ražošanai notiek to sertifikācija, kas nepieciešama, lai tos pieņemtu ekspluatācijā.

Vienam no trim pagājušajā nedēļā pasažieru pārvadājumos norīkotajiem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas tehnikas nepilnības, tādējādi pasažieru pārvadājumi šobrīd tiek veikti ar diviem jaunajiem elektrovilcienu sastāviem, aģentūrai LETA sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka vienam vilciena sastāvam ir konstatēta strāvas noņēmēja darbības nepilnība, pie kuras novēršanas piegādātāja pārstāvji šobrīd strādā.

Vienlaikus PV pārstāvji arī piebilda, ka vienā jaunajā elektrovilcienā bija traucēta arī durvju darbība, taču šī tehniskā problēma ir novērsta.

Tāpat PV pārstāvji sacīja, ka atbilstoši ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Vagonka" noslēgto līgumam elektrovilcieniem ir garantijas termiņš līdz 340 000 kilometru nobraukumam, bet ne ilgāk kā 30 mēnešus. Savukārt papildu vispārīgajam garantijas termiņam atsevišķām sastāvdaļām ir noteikti minimālie garantijas termiņi.

Vienlaikus garantijas laikā konstatētie elektrovilcienu defekti piegādātājam jānovērš iespējami īsā laikā no paziņojuma saņemšanas, tostarp "A" līmeņa defekti ir jānovērš 24 stundu laikā, savukārt "B" līmeņa defekti - 72 stundu laikā.

Jaunajos elektrovilcienos biļešu reģistratori varētu sākt darboties janvārī, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka pašlaik tiek veikti dažādu veidu biļešu testi, iestatījumi un uzlabojumi, lai biļešu reģistratorus jaunajos elektrovilcienos pasažieri varētu sākt izmantot janvārī.

Tāpat PV pārstāvji minēja, ka tiek strādāts pie tā, lai pārējos vilcienos izlīmētu kvadrātkodus, ar kuriem pasažieri varētu reģistrēt braucienus.

Vienlaikus PV pārstāvji norādīja, ka pēc biļešu pašreģistrācijas ieviešanas pie biļešu reģistratoriem un ar kvadrātkodiem samazināsies konduktoru kontrolieru loma tieši biļešu reģistrācijā, tomēr viņiem būs jāpilda citi uzdevumi.

Tādējādi PV pārstāvji uzsvēra, ka kompānija pašlaik neplāno samazināt konduktoru skaitu, proti, konduktoru vakances joprojām būs aktuālas, jo jauno elektrovilcienu būs vairāk - 32 sastāvi, kamēr līdz šim pasažieru pārvadāšanā izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi.

Pēdējā februāra nedēļā ekspluatācijā tika nodoti visi 17 jaunie elektrovilcieni.

Tādējādi Škoda Vagonka sasniedza Latvijai piegādātajiem vilcieniem 100% pieejamību. Visi vilcieni ir pieejami klientam, kas var izlemt vai tos sūtīt ekspluatācijā, nodot dinamiskajām pārbaudēm vai izmantot rezerves vajadzībām, informē Škoda Vagonka.

Pēc defektu novēršanas jaunie elektrovilcieni pakāpeniski atgriežas satiksmē 

No piegādātajiem jaunajiem elektrovilcieniem pašlaik pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti desmit,...

“Kopš ekspluatācijas sākuma esam izstrādājuši virkni aktivitāšu, lai nodrošinātu vilcienu pieejamības tūlītēju palielināšanos. Uz Rīgu nosūtījām vēl vairāk mūsu speciālistu, un šobrīd uz vietas strādā 31 cilvēks, kas nodrošina diennakts dežūru. Ja rodas kādas ekspluatācijas problēmas, lielāko daļu no tām risinām 24 stundu laikā, savukārt ievērojamu daļu - vēl ātrāk. Ekspluatācijas laikā mūsu speciālisti piedalās kā mašīnistu pavadoņi, lai palīdzētu tiem tieši vilciena kabīnē. Tika uzsāktas arī papildu apmācības un instrukcijas vadītājiem atkarībā no viņu darba pieredzes," komentē Martins Bednarcs, Škoda Vagonka valdes priekšsēdētājs.

Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt šogad augustā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Augustā šie vilcieni varētu sākt kursēt," teica ministrs.

Vienlaikus Vitenbergs pieļāva, ka pirmie jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu kursēt Tukuma līnijā, jo šajā līnijā jau virknē staciju peroni ir nepieciešamajā augstumā.

FOTO: Ar grafiti apķēpāts jaunais elektrovilciens 

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens....

Jau ziņots, ka elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Līdz šim Latvijā ir nogādāti deviņi elektrovilcienu sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais - jūlijā, trešais - oktobrī, ceturtais - novembrī, piektais - decembrī, sestais - šogad janvārī, septītais un astotais - februārī, bet devītais - martā.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiek uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiek uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu veikt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus.

Šogad martā četri no atvestajiem vilcieniem tika testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle, tostarp trīs no tiem devās izmēģinājuma braucienos tukši, bet ceturtais - piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi - gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Piektajam, sestajam, septītajam un astotajam elektrovilcienam martā tika veikti iestatīšanas darbi.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.

Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, tostarp 23 no pavisam 32 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

Jaunie elektrovilcienu vagoni, kas atrodas uz Lietuvas-Polijas robežas, tiek vesti uz Latviju, aģentūrai LETA skaidroja "Škoda Group" pārstāvji, komentējot sociālajos tīklos izplatītās jauno elektrovilcienu vagonu bildes uz Lietuvas-Polijas robežas.

Tādējādi uzņēmuma pārstāvji apstiprina, ka bojātie elektrovilcieni netiek vesti atpakaļ uz Čehiju, kā arī vilcienu pēdējie montāžas darbi un tehniskās apkopes darbi notiks Rīgā "Škoda Group" speciālistu uzraudzībā.

"Škoda Group" pārstāvji arī uzsvēra, ka uzņēmums saskaņā ar līgumu turpina piegādāt jaunos elektrovilcienus uz Latviju, papildinot, ka jauno elektrovilcienu pārvadāšanu nodrošina uzņēmuma ārējais piegādātājs, kurš ievēro Starptautiskās autotransporta organizācijas (IRU) standartus.

Uzņēmums kopā ar AS "Pasažieru vilciens" turpina risināt tehniskās problēmas, lai nodrošinātu jauno vilcienu pieejamību pēc iespējas ātrāk, kā arī nodrošinātu efektīvu apmācību "Pasažieru vilciena" personālam jauno vilcienu apkalpošanai.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases pirmajā kārtā saņemti deviņi iesniegumi. Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 78% no ES fondu programmai paredzētā.

"Uzņēmēju gatavība startēt akciju tirgū vērtējama kā pozitīva liecība par ticību uzņēmuma perspektīvai un ilgtspējai. Jau pirmajā projektu atlases kārtā esam saņēmuši iesniegumus, kas gandrīz izpilda plānoto kopējo programmas mērķi par akciju emitēšanu. Priekšā vēl projektu vērtēšana, taču ceru, ka ieceres būs atbalstāmas, un vēlam izdošanos, izmantojot ES fondu atbalsta iespēju atspērienam uz straujāku izaugsmi," saka CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Lielāko interesi uzņēmēju vidū ir raisījusi iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai. No pieejamajiem 800 000 eiro pieprasīti 759 175 eiro jeb 95%.

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.

Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.

Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu.

Gaidāms, ka Latvijā plašāk varētu izmantot publiskās un privātās partnerības iespējas pašvaldības attīstības un funkciju nodrošināšanas realizācijai, norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji.

CFLA veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka daudz pašvaldību apsver iespēju īstenot kādu no attīstības iecerēm publiskās un privātās partnerības sadarbības modeļa veidā. Četras pašvaldības šogad jau lēmušas par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

"Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pašvaldības attīstības ieceru realizācijai Latvijā šobrīd ir neapšaubāmi pirmā un populārākā izvēle, taču arī publiskā un privātā partnerība var būt veiksmīgs instruments, kā valsts un pašvaldības sektoram piesaistīt privātā sektora investīcijas. Šis sadarbības modelis ļauj apvienot vienā projektā abu pušu zināšanas, cilvēku resursus un modernākās tehnoloģijas, un Eiropas un pasaules pieredze apliecina sadarbības metodes izdošanos un abpusēju ieguvumu", saka CFLA Uzņēmējdarbības un inovāciju departamenta direktore Marina Vorobjova-Vaišļa.

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

"Līdz ar noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu par Ķekavas apvedceļa izbūvi Latvijā esam spēruši ievērojamu soli šīs jomas attīstībā," teic Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.

Viņa cer, ka veiksmīga šī projekta īstenošana iedrošinās arī citu ieceru realizācijai izmantot valsts un privāto partneru sadarbības iespējas, kas balstās abpusēji izdevīgā resursu apvienošanā efektīvai mērķu sasniegšanai.

Noslēgtais publiskās un privātās partnerības (PPP) līgums par 17,5 km garā Ķekavas apvedceļa būvniecību ātrgaitas satiksmes nodrošināšanai ir pirmā vienošanās, kas tiek īstenota atbilstoši PPP likumam.

Lai šī sadarbības forma Latvijā arvien tiktu attīstīta un popularizēta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) arī šogad turpina publisko un privāto partneru sadarbības iespēju izzināšanu, kā arī gada nogalē rīkos PPP jomai veltītu konferenci.

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Degradēto teritoriju revitalizācijas projektiem būs pieejami 18 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir izsludinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu iesniegumu atlasi programmā, kas veicinās videi draudzīgu un vides ilgtspēju teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ceturtajā atlases kārtā būs vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Paredzams, ka pašvaldības veiks investīcijas rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, lai šīs teritorijas pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai, tādējādi sekmējot nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās atbilstoši pašvaldības attīstības programmā noteiktajam.