http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(76).jpg
Parasti jau uzņēmumi var pārdot savu preci vai pakalpojumu par augstāko pieejamo cenu, bet jebko, kas ir nepieciešams, pirkt par tādām cenām, kādas pašam labāk patīk, un citiem tur nebūtu nekāda pamata iejaukties. Cita situācija ir ar kompāniju Sadales tīkls, kas, ietilpstot Latvenergo koncernā, ir valsts uzņēmums un ienākumus gūst no patērētāju samaksātās tarifu naudas.
Turklāt, ja pieminētais Latvenergo var paštaisni paziņot – ja jums nepatīk mūsu tarifi, varat pirkt elektroenerģiju no kāda cita piegādātāja, tad Sadales tīkls jebkurā gadījumā ir monopols. Redz, Latvijas patērētājiem elektroenerģiju var piegādāt kompānijas kaut vai no Mozambikas, bet tām jebkurā gadījumā būs jāizmanto Sadales tīkla pakalpojumi, lai strāvu dabūtu līdz patērētājam. Un tieši Sadales tīkls savulaik paziņoja, ka būšot nepieciešams celt šīs kompānijas pakalpojumu tarifus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar stigu tīrīšanu ap energolīnijām.
Stigas ir jātīra – par to šaubu nav. Pretējā gadījumā pietiek uzpūst pašam mazākajam vējelim, lai Latvijā noteikts skaits elektroenerģijas patērētāju attaptos dziļā tumsā un ar nestrādājošu ledusskapi. Cits jautājums – vai to vajag darīt tik lielā platumā, kā ir noteikuši politiķi, taču paliek pats fakts – Sadales tīklam šis process jānodrošina. Un Sadales tīkls bija vien dažu soļu attālumā līdz līguma parakstīšanai ar komersantiem, kas tā īsti pat nekotējas starp profesionālajiem Latvijas mežizstrādātājiem, toties, kas piedāvājuši tādas cenas, kas būtiski pārsniedz vidējo tirgus cenu. DB jau pagājušajā nedēļā ziņoja, ka kopumā par tā dēvēto bīstamo koku nociršanu Sadales tīklam būtu jāsamaksā 7,5 miljoni latu. Turklāt arī līdz šim veiktie elektrolīnijām traucējošo koku izciršanas darbi ir tikuši krietni vien pārmaksāti.
Viena vai otra iemesla dēļ nesen sakašķējās divu dažādu partiju deputāti, un savstarpējās «ārdīšanās» rezultātā viens no viņiem neizturēja un meta galdā faktus par šīm summām. Kas būtu noticis, ja attiecīgās skaidrošanās nebūtu – kāds labi nopelnītu, kāds, iespējams, ieliktu kabatā nelegāli iegūtu naudu, bet visiem patērētājiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – kā totāliem auniem tiktu paziņots, ka par elektroenerģiju jāmaksā vairāk, jo tas taču esot katra patērētāja interesēs – panākt, lai uz vadiem nekristu koku zari...
Šobrīd, protams, varam dzirdēt vaimanas par to, ka neviens lētāks piedāvājums nav ticis izteikts, ka viena otra uzņēmuma vadība jūtoties teju vai «uzmesta», un tamlīdzīgu liriku, taču faktiski jārunā par to, ka energokompānijas vadība ir adekvāti reaģējusi uz pārāk dārgu cenu piedāvājumu pēdējā brīdī, saprotot, ka politiskā līmenī ļembasts par šo jautājumu principā jau ir sācies. Redzot notiekošo šajā jomā, iespējams, ir nepieciešams izvērtēt, cik adekvāts ir jebkurš attiecīgā koncerna dažu pēdējo gadu laikā veiktais iepirkums un tādējādi arī elektroenerģijas tarifi patērētājiem.
