Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.

EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Rīgas attīstības programmā laika periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam noteiktas deviņas attīstības prioritātes, no kurām divas - pilsētas pārvaldības uzlabošana un Rīgas konkurētspējas celšana - varētu izmaksāt vairāk nekā 460 miljonus eiro.

To pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē atzina Rīgas domes Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls.

Ruskuls norādīja, ka attīstības programma veidota kā atvērts dokuments jeb "nekas netiek iekalts akmenī", izņemot stratēģiskā programmas daļa un programmas rādītāji. Pēc viņa sacītā, programmā mainīgā daļa būs iekļautās aktivitātes, līdz ar to programma katru gadu tiks aktualizēta ar jaunākajiem datiem un tam nepieciešamo finansējumu.

Kā norādīja Ruskuls, Rīgas attīstības programmā ir paredzētas deviņas prioritātes un pieci stratēģiski horizontālie virzieni. Prioritātēs secīgi iekļauta ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētas izveide, kam seko dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvides veidošana, laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšana, kā arī kvalitatīva un pieejama izglītība Rīgas iedzīvotājiem.

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

No Latvijai paredzētā 4,95 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās finansējuma 2,47 miljardi eiro būs pieejami grantos, bet 2,48 miljardi eiro - aizdevumos, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegtās informācijas.

Otrdienas rītā Briselē panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam un ES atveseļošanās finansējumu Latvijai paredz vairāk nekā desmit miljardus eiro grantos un aptuveni 2,5 miljardus eiro aizdevumos.

Kā liecina ĀM sagatavotā infografika, no 2,47 miljardus eiro lielā ES atveseļošanās finansējuma Latvijai grantos 121 miljons eiro paredzēts Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Atveseļošanās un noturības finansējums būs 1,99 miljardi eiro, programmai "React EU" paredzēti 272 miljoni eiro, savukārt kopējai lauksaimniecības politikai - lauku attīstībai - 86 miljoni eiro.

Tikmēr no ES daudzgadu budžeta Latvijai grantos būs pieejami 7,97 miljardi eiro, no šīs summas kohēzijas politikai novirzāmi 4,63 miljardi eiro, Taisnīgas pārkārtošanās fondam - 77 miljoni eiro, kopējās lauksaimniecības politikai - tiešmaksājumiem - 2,41 miljards eiro, kopējai lauksaimniecības politikai - lauku attīstībai - 850 miljoni eiro.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Lai novērstu Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju riskus, Finanšu ministrija (FM) plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz augstas prioritātes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektiem, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem nolemts, ka tiks pārdalīta daļa no paredzētā finansējuma robežšķērsošanas vietu modernizācijai uz augstas prioritātes VID IKT projektiem saistībā ar ES un nacionālo normatīvo aktu ieviešanu.

Robežšķērsošanas vietās uz Latvijas un ES ārējās robežas (Terehova, Grebņeva un Pāternieki) nepieciešams veikt virkni modernizācijas darbu, lai to infrastruktūra atbilstu mūsdienu drošas darba vides prasībām un kontroles dienestu (VID, Valsts robežsardzes, Pārtikas un veterinārā dienesta) veiktās kontroles būtu efektīvas.

Plānojot projekta tvērumu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas, ass svari un citas iekārtas) modernizācijai, tika pārskatīti un optimizēti plānotie ieguldījumi atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem, neietekmējot projekta mērķa sasniegšanu, skaidro FM pārstāvji.