Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Šā gada maiju SIA Ripo DL darbinieki sauc par savu mēnesi. Firma atzīmē pirmo apaļo jubileju un 23. maijā svinēs desmit pastāvēšanas gadus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Man bija sapnis par savu uzņēmumu, un tas sāka īstenoties, kad vēl strādāju algotu darbu,» stāsta SIA Ripo DL valdes locekle Dace Lēvalde. Pirmsākums bija nelieli kravu pārvadājumi kādam klientam Kurzemes reģionā 2006. gadā. Pēc diviem gadiem kopā ar dzīves un cīņu biedru Mārtiņu Vītolu izveidots autoserviss.

Kad servisi saradās «katrā paksī», uzņēmums pārorientējās uz rezerves daļu tirdzniecību un 2012. gada sākumā atvēra veikalu Grobiņā, pie pagrieziena uz Priekuli. Nelielajā telpā, kur iepriekš pārdeva ziedus, plauktu nav bijis daudz, bet ambīcijas – lielas. Taču ilgi domājuši, līdz uzdrošinājušies ieiet blakus esošajās plašākajās telpās. «Tagad esam lielākie 80 kilometru rādiusā ārpus Liepājas.»

Pagājušajā gadā SIA Ripo International Ltd strādājis ar 2,384 miljonu eiro apgrozījumu, kas, salīdzinot ar 2013.gada rādītāju, ir kritums par 16%, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu samazinājusies arī uzņēmuma peļņa - no 45,757 tūkstošiem eiro 2013.gadā līdz 16,544 tūkstošiem eiro pērn. Nodokļu maksājumos valsts budžetā uzņēmums aizvadītajā gadā samaksājis 328,55 tūkstošus eiro.

Ēvijai Arentei, Uģim Arentam un Guntaram Sembergam piederošā SIA Ripo International Ltd pamatdarbība saistīta ar celtniecības un apdares materiālu tirdzniecību, mehānisko, barjeru un aizsargžalūziju izgatavošanu un uzstādīšanu, kā arī AAB sistēmas celtniecības bloku ražošanu.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA Ripo International Ltd ir 2000.gadā dibinātā SIA AM Birojs līdzīpašnieks.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Eiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai.

Labklājība attīstītajās pasaules valstīs ir sasniegusi vēsturiski augstākos rādītājus, tomēr šīs valstis grimst pesimismā. Vienalga, vai runa ir par politiskiem lēmumiem, finanšu situāciju, krīzi Tuvajos Austrumos, demogrāfijas riskiem vai klimata pārmaiņām – viss izskatās drūmi. Ja bēgļu temats uz šo brīdi publiskajā telpā ir pieklusis, tad draudus jo spēcīgāk projicē attiecībā uz ilgtspēju un klimatu. Nenoliedzot, ka ir reālas problēmas un jautājumi, kas jārisina (bet vai kādreiz ir iespējama arī tāda situācija, kad vispār nav nekādu problēmu?), tā sauktās zaļās un ētiskās tēmas slēpj sevī arī lielas pretrunas, un ir ļoti viegli pazaudēt realitātes sajūtu, iekrītot kārtējās mārketinga lamatās.

Krājbankas nedienas raizes sagādājušas arī kādreizējam a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram, kuram arī «bankā palikusi naudiņa». 700 tūkstoši bankā palikuši arī komponistam Raimodam Paulam.

To M. Bondars atklāja, vaicāts, vai notikumi ap Krājbanku viņam ir radījuši pārsteigumu. «Es pats tur apkalpojos, man pašam ir naudiņa šajā bankā,» sacīja Bondars.

Jautāts, vai pastāv iespēja, ka Krājbankas darbību varētu arī neatjaunot, viņš sacīja: «Ja kāds ir maksātnespējīgs vai bankrotējis, tad notiek likvidācijas process.» Vienlaikus viņš piebilda, ka, protams, ir izņēmuma gadījumi, kad iesaistās valdības. Runājot par to, vai Krājbanku vajadzētu glābt, Bondars teica, ka banka ir tāds pats bizness kā pārējie. Ja regulators uzskata, ka zaudējumi ir lielāki nekā ieguvumi, tad banka nav jāglābj.

Administratīvā apgabaltiesa 7.aprīlī vienā no izdalītajām lietām atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu daļā par soda piemērošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā saistībā ar aizliegtu vienošanos.

Konkrētā lieta tika izdalīta un ierosināta, pamatojoties uz "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikumu par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu daļā.Minētajā lietā ar Administratīvās apgabaltiesas 7.aprīļa spriedumu apmierināts "Harald A.Moller AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods 2 079 813 eiro solidāri ar SE "Moller Baltic Import".Tāpat apmierināts "Moller Auto Baltic AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods 4825,99 eiro apmērā solidāri ar SIA "Moller Auto Krasta", 1025 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Ventspils" un 1 216 738 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Latvia".Tāpat tiesā apmierināts "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru "Heinz Wilke Autohandel GmbH" uzlikts naudas sods 960 371 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Krasta" un 204 078 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Ventspils".

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Administratīvā apgabaltiesa šodien līdz 28.februārim pagarināja sprieduma sagatavošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā ar Konkurences padomi (KP) par 7,6 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos.

Tiesā aģentūrai LETA paskaidroja, ka sprieduma sagatavošanu nācās pagarināt lietas sarežģītības dēļ.

Sešiem uzņēmumiem - SIA SD Autocentrs, SIA Ripo Autocentrs, SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Ventspils, SIA Moller Auto Latvia un Volkswagen importētājam Baltijas valstīs SE Moller Baltic Import - par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7 635 183 eiro apmērā. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmā tika pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.

Tostarp Moller Baltic Import piemērots 5 050 542 eiro naudas sods, Moller Auto Latvia - 1 216 739 eiro, Moller Auto Krasta - 965 197 eiro, Moller Auto Ventspils - 205 104 eiro, SD Autocentrs - 124 915 eiro, Ripo Autocentram - 72 684 eiro. Sods SD Autocentram samazināts par 10%, jo uzņēmums atzina dalību pārkāpumā, piekrita KP argumentiem un apņēmās tos nepārsūdzēt tiesā.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

«Vai vēlamies, lai ēnu ekonomikai atkarotie 240 miljoni latu gadā tajā atgriežas?» komentējot deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 tūkst. latu līdz 40 tūkst. latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15 % no apgrozījuma, atzina Latvijas Tirdzniecība un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka LTRK kategoriski iebilst pret E. Siliņas priekšlikumiem.

«LTRK iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu uzskata par esošu klajā pretrunā Finanšu ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju 2011. - 2014. gadam. Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas mazajai uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, turklāt sekmētu ēnu ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties,» teica J. Endziņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmēji pilnībā atbalsta Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumus mikrobiznesa sekmēšanai - mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 tūkst. latu gadā un palielināt mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, likumā nosakot, ka mikrouzņēmumi drīkst nodarbināt desmit, nevis vien piecus cilvēkus, kā tas ir patlaban. J. Endziņš norādīja, ka šāds darbinieku skaits atbilst Eiropas Savienības nostājai par mikrouzņēmumiem.

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) ārštata padomnieku kļuvis Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Naudiņš pastāstīja, ka Endziņu pats uzaicinājis kļūt par ārštata padomnieku un viņš šim piedāvājumam piekritis. Naudiņš uzskata, ka tas būs nozīmīgs pienesums uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionos, jo turpmāk viņa vadītājai ministrijai būs tiešs kontakts ar uzņēmējus pārstāvošu organizāciju.

«Arī Endziņam ir vairākas labas idejas. Mūs abus vieno kopīga - uzņēmēju valoda,» sacīja ministrs.

Endziņš kā Naudiņa ārštata padomnieks ir jau aptuveni divas nedēļas un atlīdzību par šo pienākumu nesaņem.

Latvijas bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam šodien Latvijas Radio bija jāatbild uz daudzu sašutušu Latvijas iedzīvotāju jautājumiem par situāciju Latvijas Krājbankā.

Kāds iedzīvotājs zvanīja un stāstīja, ka glabājis savu naudu gan Bankā Baltija, gan Latvijas Krājbankā, un tagad viņam radies secinājums, ka nekas nav nedrošāks kā glabāt naudu bankā. Uz to Rimšēvičs atbildēja, ka situācija patiešām ir ļoti nepatīkama, tomēr šajā gadījumā varot droši apgalvot, ka, ja tiks pieņemts lēmums Krājbanku slēgt, iedzīvotāji naudu saņems atpakaļ.

Latvijas Bankas vadītājs tomēr piebilda: «Šobrīd esam likuši aiz auss nelikt naudu vienā bankā.»

Kāds cits klausītājs zvanīja un sūdzējās, ka bankā palicis seifs ar vecmāmiņas briljantiem. Arī šajā gadījumā centrālās bankas prezidents apgalvoja, ka dārglietas tiks atgūtas.

Atpakaļ skatīties nav jēgas, jo tā, kā bija, vairs nebūs, – viss ir mainījies, ir citi spēles noteikumi. Tagad viss ir aizvērts, un tad jau redzēs, kā būs pēc tam, – varbūt uzreiz būs jālec supervirslīgā, varbūt būs jānokāpj lejā uz Purvciema Ramen. Galvenais ir nepazaudēt sevi un nepārvērsties santīmos, centos.

Tā intervijā Dienas Biznesam teic restorāna 3 pavāri šefpavārs un līdzīpašnieks Mārtiņš Sirmais.

Ēdināšanas nozare viena no pirmajām pandēmijā tika apstādināta. M. Sirmais pauž, ka vecā kārtība nekad vairs neatgriezīsies.

Kā jums iesācies šis gads?

Tāpat kā jebkurš Latvijas valsts pilsonis sekoju līdzi skaistajām preses konferencēm no rīta līdz vakaram. Tas ir viss, ko es reāli drīkstu darīt. Likuma noteiktajā kārtībā.

Saprotu, ka šobrīd vairāk esat pievērsies Ramen Rīga darbībai?

Tas jau mums visu laiku ir bijis eksperimentālais bistro. Bijām Stabu ielā un tad nedēļas laikā uztaisījām arī Purvciemā.

Un kā sokas ar šo biznesu? Kāds ir pieprasījums?

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Procentuāli pret kopējo valsts ekonomiku Latvijas ir starp lielākajiem PVN zaudētājiem Eiropas Savienībā (ES). Mums ir viena no augošākajām ekonomikām Eiropā, mums ir veiksmes stāsts, un mēs esam izkārpījušies no krīzes.

Pēdējais teikums ir valsts aparāta propoganda iedzīvotājiem un investoriem, bet lielai daļai no tās var arī piekrist. Katrā ziņā nevar noliegt, ka situācija tautsaimniecībā Latvijā šobrīd ir pozitīvāka, nekā daļā ES valstu, it īpaši, ja skatāmies dienvidu virzienā. Tomēr būtisks ir jautājums – uz kā rēķina? Protams, brīdī, kad kauja ir beigusies, visi atceras tikai uzvarētāja vārdu, nevis to, kā panākumi ir nodrošināti, un cik īsti kritušo ir bijis katrā pusē, taču gudri karavadoņi vismaz analizē attiecīgos procesus, lai nākotnē nebūtu jāpieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Proti...

Kā zināms, Latvijas valdība krīzes gados budžeta sabalansēšanu galvenokārt nodrošināja uz nodokļu sloga palielināšanas, nevis izdevumu samazināšanas rēķina. To visu pavadīja arī nodokļu administratora pašapmierinātība ar to, cik labi valsts kabatā plūst nodokļu naudiņa. Šāds valsts darbības modelis tika nodrošināts, balstoties uz vienu galveno principu – nodokļi iespējami vairāk jāiekasē no uzņēmējiem, kas tos maksā. Skaidrs, ka katru reizi, kad tika palielinātas kāda nodokļa (ne tikai PVN) likmes, daļa uzņēmēju tos vai nu negribēja, vai vairs nespēja maksāt, tāpēc jau nākamajā brīdī tika izdomāts, ka nodokļi jāpalielina vēl vairāk. Uz nepārtraukto godīgo nodokļu maksātāju slaukšanu gan DB, gan dažādi eksperti ir norādījuši vairākkārt, bet tagad principā tieši to pašu ir atzinusi arī Eiropas Komisija. Vienkāršāk sakot, iznāk tā, ka nodokļu politika un to administrēšanas sistēma ir domāta tiem, kuri saistības ar valsti pilda labprātīgi, bet pārējie nereti veido nenomaksāto nodokļu statistiku.

#Es varu neieslēgt nevienu spuldzi, bet man vienalga mēnesī ir jāmaksā 1056 eiro tikai par pieslēgumu.

Pēdējo dienu laikā biedrība «Zemnieku saeima» saņem neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki nekā rēķini par decembri.

Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota. Ekonomikas ministrija kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017.gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem» būtība un mērķis.

Bieži vien ir dzirdēts, ka kaut kas valsts finanšu politikā ir vai – gluži pretēji – nav jādara tāpēc, ka starptautiskie aizdevēji tā liek. Starptautiskajam Valūtas fondam Latvija naudu ir atdevusi, tāpēc šīs institūcijas viedoklis vismaz formāli premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam ir vienaldzīgs, bet Eiropas Komisija (EK) vēl paliek.

Un, redzot, kādi ir EK iebildumi pret pašreizējo Latvijas tā dēvētā veiksmes stāsta politiku, – ir jau tā, ka šī organizācija grib saviem parādniekiem diktēt darbības nosacījumus, taču neko nepieņemamu, visbiežāk, tā neprasa. Vēl jo vairāk – uz lielāko daļu no EK pēdējiem pārmetumiem jau iepriekš valdībai ir norādījis gan DB, gan uzņēmēji, gan dažādi eksperti.

Ir jāpiekrīt EK aizrādījumam, ka PVN palielināšana par vienu procentpunktu pērn bija nevietā – tā vietā bija nopietni jāstrādā ar darbaspēka nodokļiem. Tāpat taisnība, ka valdība muļļājas un nevēlas palielināt neapliekamo minimumu. To vajadzēja izdarīt, jau sākot ar šo gadu, tādējādi palielinot naudas daudzumu iedzīvotāju makos un arī iekšējo patēriņu. Vienkārši sakot, ļaujot labāk dzīvot gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem un tirgotājiem, naudiņa nodokļu veidā vienalga nonāktu valsts budžetā un ieguvēji rezultātā būtu visi. Arī attiecībā uz pagājušā gada valsts budžeta grozījumiem, par kuriem pretenzijas izteikusi EK, pastāv zināmas bažas, ka tādā veidā veiktais naudas sadalījums faktiski bija mēģinājums atgriezties pie tā dēvētajiem treknajiem gadiem. Iespējams, var teikt, ka Latvija šādi beidzot demonstrē savu mugurkaulu, no vienas puses, apsolot aizdevējiem izdarīt visu, kā tie saka, bet, no otras puses, izdarot tā, kā pašiem gribas. Šādu taktiku, kā zināms, ir piekopušas vairākas Eiropas valstis, smīkņādamas par Latvijas centību, tai reāli pildot aizdevēju prasības. Un to, kāda taktika ir bijusi pareizāka – aizdevēju klausīšana vai rīkošanās pēc sava prāta –, acīmredzot rādīs laiks. Turklāt katrā konkrētajā valstī ir atšķirīga gan kopējā situācija, gan arī pieņemto lēmumu kvalitāte.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Jau vairākas dienas publiskajā telpā nerimst diskusija par fotoradaru izvietošanas principiem. Jāatzīst, ka arī mēs ar paziņām ik pa brīdim spriedelējam, kur tie radari atrodas, kas ir tie stacionārie un kas pārvietojamie, kur tā īstā un solītā radaru karte un kad galu galā tos radarus beidzot uzstādīs? Respektīvi, daudz jautājumu, tikpat daudz atbilžu, skaidrības nekādas, bet nav jau arī būtiski, tas tik tā - papļāpāšanas pēc.

Bet ja tēmā tomēr iedziļinās, tad šādi tādi vērā ņemami secinājumi veidojas. Pirmkārt, pasākums ir tā kā nedaudz ieildzis. Konkursa uzvarētājs tika noskaidrots teju pirms gada – 2011. gada martā. Kā noprotams no amatpersonu paziņojumiem, tad pašlaik autovadītājiem ir «pieejami» tikai pārvietojamie radari. Tātad tie, kurus var atpazīt pēc blakus stāvošiem bulku vāģiem. Stacionārie vēl tikai būšot, uzstādītāja firma nekur nesteidzas, ignorē līguma nosacījumus, jo sods par to neesot būtisks. Policija sūdzas, ka kļuvusi par situācijas ķīlnieci, jo konkursu rīkoja Iekšlietu ministrija, pati atbildīgā ministre tagad strādā kādā privātā izdevniecībā, visi gali ūdenī.

«Arī citās valstīs ir diskusija par eiro nākotni, bet praktisku apsvērumu dēļ viņiem nav iespējas patlaban lemt par iestāšanos eirozonā. Neviena cita valsts vienkārši neizpilda Māstrihtas kritērijus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz iebildi, ka neviena cita valsts pašlaik nepiesakās dalībai eirozonā, kāpēc Latvija ir vienīgā, sacījis Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Citām valstīm iestāties eirozonā tīri tehniski nemaz nav iespējams. Un viņu situācijā spriest par viņu iespējamo dalību eirozonā jau ar 2014. gadu ir tāpat, kā kādam teikt, ka Audi es nepirkšu, izliekoties, ka tā nepatīk, bet patiesībā šīs markas auto nemaz nevar atļauties, jo naudiņa ir tikai priekš žigulīša,» skaidrojis ekonomists.

«Manuprāt, interesanta lieta ir šī: prasām iedzīvotājiem - viņi eiro negrib, prasām uzņēmējiem - lielākā daļa saka, ka vajag. Un tad ir jautājums - kurš zina labāk, kā radīt jaunas darba vietas, palielināt algas utt. Iespējams, ka tie ir uzņēmumu vadītāji. Iedzīvotājiem vajadzētu saviem vadītājiem uzticēties. Protams, jautāt un pārliecināties, bet arī ticēt. Pāreja uz eiro daudzos gadījumos ir speciālistu kompetences jautājums,» uzskata M. Kazāks.

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.