Latvija nekļūs par viedvalsti, IT kompānijām rādot spožu sniegumu, bet publiskajam sektoram velkot vezumu atpakaļ un turpinot demonstrēt ierēdniecisku attieksmi pret atbildību, vēršot to par kopēju bezatbildību

Makos pamazām iegulst banku bezkontakta kartes, fermās govis apkalpo roboti, skolotāji piezīmes raksta skolēnu virtuālajās dienasgrāmatās, un internetam tiek pieslēgti ledusskapji. IT risinājumi palīdz lietām notikt ērti, ātri, precīzi. Nevar nepieminēt, ka Latvijas IT kompānijas konkurētspējā pat pārsit citādi par mums e-pārvaldes ieviešanā pārākos igauņus. Tajā pašā laikā Latvijā pacientu dati kā kopā salīmētas papīra lapeles tiek uzkrātas skapīšos, turklāt atsevišķi katrā ārstniecības iestādē, kuru pacients apmeklējis. Ārsti turpina aizpildīt papīra slimības lapas un arī receptes turpina rakstīt savos īpašajos rokrakstos, tā ne tikai liekot lieki sasprindzināt redzi farmaceitiem un pašiem pacientiem, bet arī sējot bažas par negodprātīgu darbu.

Valsts e-veselības ieviešanu ir marinējusi gadiem ilgi, iztērējusi gandrīz 15 milj. eiro, bet uz zoba tīkams rezultāts nav liekams arī pašlaik, daudzus gadus pēc ieceres realizēšanas sākšanas. Veselības aprūpes finansējums ne tikai ir nepietiekams, bet bieži ticis plānots neadekvāti, jo bez analītiskas (ko, cerams, piedāvās e-veselības datu apkopošanas un analīzes rīki) naudu precīzi sadalīt ir pagrūti, jo nevar saskatīt kopainu. Pagaidām gan sistēmas brīvē palaistais izmēģinājuma trusītis nevar lepoties ar datu savietojamību. Tomēr centrā ir nevis rīki, nauda vai veselības aprūpes sistēmas pārvaldīšanas piegājiens, bet pacients, e-veselībai palīdzot labāk organizēt ārstniecības procesus.

Veselības ministrija šo gadu laikā demonstrējusi ļenganas politikas īstenošanas paraugstundu, kurā amatpersonas nevis gājušas uz rezultātu, bet cerējušas, ka, tik liela ierēdņu pulka uzraudzītas, lietas virzīsies uz priekšu pašas no sevis. Tā, saņemot atlīdzības par darbošanos, bet bez saturīgiem atbildīgajiem, e-veselības projekts kūlies cauri laikiem. Pa šo laiku ASV divus termiņus nostrādāja pirmais melnādainais prezidents, Krievija okupēja Krimu, rosinot sankciju vilni, un šo sauli atstāja ilggadējais Kubas līderis Fidels Kastro. Vienlaikus par e-veselību atbildīgā Veselības ministrija turpināja birokrātijas paraugstundu, darbodamās, iztērējot apbrīnojami daudz miljonu (kurus, kā brīdinājusi Valsts kontrole, Eiropa var prasīt atdot), bet diemžēl īpaši neizkustoties no vietas. Tagad sācis funkcionēt e-veselības pilotprojekts, mediķi var izmēģināt roku elektronisku slimības lapu un recepšu izrakstīšanā. Šo sistēmu nepabeigtībai ģimenes ārsti jau veltījuši visai skarbu vērtējumu.

Ar lielāku atbildību un sakarīgāku realizāciju valstij vēl ir iespēja sevi apliecināt finansiāli ievērojami mazāk ietilpīgajā e-adreses projektā, kam jāsāk darboties no 2018. gada 1. jūnija. Arī šis projekts jau saskāries ar dažādām problēmām, tāpēc potenciāls iekāpt e-veselības virzītāju raktajā grāvī joprojām ir pietiekami augsts.