Rīga ar nākamo gadu taisās sarīkot «pilsoņu karu» – rīdzinieki pret pārējiem. Kā jau mūsdienīgā konfliktā, sitīs gan ne pa galvu, bet pa kabatu. Kā izrādās, visādi provinciāļi nobraukājot galvaspilsētas budžeta naudu, tāpēc turpmāk viņiem par braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā būs jāmaksā uz pusi vairāk nekā patriciešiem.
Lielākā nejēdzība šai sakarā ir aplamais pretstatījums, ka krietnajiem rīdziniekiem domātos labumus notērē kaut kādi svešie. Šie paši Rīgas satiksmes (RS) budžeta tērētāji ir arī savu ienākumu tērētāji Rīgas ēdnīcās un krogos un dažnedažādās bodītēs kā preču un pakalpojumu pircēji, bez kuriem veikalniekiem klātos bēdīgi. Tā ka noskaust šai pilsētas ekonomikas labdaru armijai 20 santīmus par braucienu ir vienkārši maziski.
Līdz ar šā «pilsoņu kara» sākšanu ne mazāk nekrietna ir arī lielas iedzīvotāju daļas tūlītēja nonākšana ķīlnieku situācijā. Jo neba no laba prāta kāds Ogres vai Ķekavas iedzīvotājs ik dienu dzenas uz Rīgu – citas iespējas gluži vienkārši nav. Rīgas dome lēš, ka no tās subsīdijām RS «iedzīvojas» ap 100 tūkstošiem uz galvaspilsētu ik dienas braukājošo, un no viņiem drīzumā RS arī ņems dubultā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka dēties šiem ļaudīm nav kur, un kādēļ gan tad nepaņemt?
Atsaukšanās uz Tallinu, kur pilsētnieki sabiedriskajā transportā brauc par brīvu, nav korekta. Tallinā, kuras minētais projekts vēl ne tuvu nav sevi kaut cik ticami attaisnojis, attiecīgais manevrs tika veikts kā pie cilvēkiem – ar «burkāna» jeb bezmaksas transporta palīdzību, tā mēģinot motivēt jau tā uz Tallinu braucošos valsts iedzīvotājus reģistrēties pilsētā oficiāli. Rīgā turpretī uzreiz ķeras pie pātagas – nevis kaut ko sola, bet paģēr. Tallinā deklarēšanās vilinājums jeb cīņa par tiesībām uz iedzīvotāju ienākuma nodokli ir vērtējama kā labāk vai sliktāk motivēta politika (starp citu, Tallinas paraugs šai ziņā – Beļģijas pilsēta Haselta – no bezmaksas transporta ir atteikusies projekta neekonomiskuma dēļ), bet Rīgā tas ir vienkārši rekets.
Jaunā sistēma paredz Rīgas patriciešus apgādāt ar personalizētām viedkartēm, lai pilsētnieki varētu maksāt 0,6 eirocentus par braucienu. To ieviešana, protams, šo to maksās. Rīgas domes projekti, sevišķi tie, kas saistīti ar RS, ar lētumu nekad nav izcēlušies. Šeit acīmredzot meklējama arī sakāpinātā sociālā taisnīguma sakne – gluži kā padomija savulaik notrallināja cara zelta červoncus, tā Rīgas domes vadība – iepriekšējo pilsētas mēru iekrāto savos neprātīgajos un populistiskajos projektos, un nu vienkārši tiks paņemts no tā, kuram nav kur sprukt.
Situācijas absurdumu papildina arī fakts, ka Rīgas pieraksta nav arī pašam RS vadītājam Leonam Bemhenam. Vai jaunā sistēma liks viņam kļūt par rīdzinieku nodrošinās ienākuma nodokļa daļas iebiršanu Rīgas budžetā, no kura tiek maksāta viņa paprāvā alga?
