VID un muitas prakse rada pamatotas bažas, ka Muitas kodekss tiks ieviests, radot kaitējumu tranzīta biznesam.
Nedēļas sākumā Finanšu ministrija nāca klajā ar priecīgu vēsti: «Atsevišķos gadījumos komersantam neprasīs maksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu.» Tā kā ziņu virsrakstos parasti cenšas ietvert lietas būtību, tad acīmredzot uzņēmēji nu var gulēt mierīgi un neuztraukties par to, kas notiks 1. maijā, kad jāstājas spēkā gadiem ilgi tapušajam Muitas likumam. Vēstījuma beigu daļā gan ir piebilde, ka vēl tiks izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs Savienības Muitas kodeksa normu piemērošanu un būs vairāk vērsti uz komersantiem.
Tas, kā šīs pavēršanās (lasi – noteikumu) neesamību pusotru mēnesi pirms Saeimā vēl neapstiprinātā likuma stāšanās spēkā uztvers tranzīta biznesa pārstāvji, bija viegli paredzams. Komersanti uz to lūkojas ar šausmām. Nozares asociāciju pārstāvji ir pārliecināti, ka daudzos noteikumus tādos triecientempos vispār izstrādāt nevar, nerunājot nemaz par kvalitāti, un būtu jāvienojas ar Briseli par ieviešanas termiņa pagarinājumu vismaz uz pusgadu.
Vēl vairāk par normatīvo aktu trūkumu nodokļu ģenerētājus biedē gaidāmā subjektīvā kodeksa interpretācija no VID un muitas ierēdņu puses. Pamats šīm bažām ir līdzšinējā valsts institūciju prakse. Dažādu VID klanu iekšējo karu un savstarpējas publiskas izrēķināšanās iebiedēti muitnieki arvien ciešāk ķeras pie likuma burta. Diemžēl Latvijas ierēdņu interpretācijā tas bieži vien ir pilnīgā pretrunā ar labāko praksi Rietumeiropas valstīs. Tā rezultātā tiek nodarīts kaitējums gan godprātīgiem uzņēmējiem, gan Latvijas kā tranzīta valsts tēlam, gan beigu beigās arī valsts budžetam mazāku ieņēmumu veidā. Kronis visam ir nesenie VID centieni iekasēt 1,8 eiro muitas nodokļa parādu no neesošas preces, tam tērējot apmēram 400 eiro, piedzīšanas izdevumiem vismaz 222 reizes pārsniedzot gaidāmos ieguvumus.
Gribētos jau cerēt, ka esošā zaļzemnieku finanšu un satiksmes ministru blice patiesi ieinteresēta premjera vadībā varēs izdarīt daudz vairāk laba loģistikas koridora konkurētspējas palielināšanai nekā iepriekšējie Vienotības nespējnieku komplekti. Lai cik labus likumus nepieņemtu Saeima un detalizētus noteikumus neizstrādātu valdība, tos tik un tā piemēros VID un muitas ierēdņi, kuru ģimenēm ir būtiski saglabāt viņu ne īpaši lielos, bet regulāros ienākumus.
Tādēļ, ja viņi nebūs droši, ka nezaudēs darbu gadījumos, kad uzskatīs komersantu par godprātīgu, kamēr nav pierādīts pretējais, nevis par noziedznieku, kurš to vien domā, kā apkrāpt valsti, muitas un VID darbinieki arī turpmāk pamatā domās par savas iztikas saglabāšanu, nevis raitāku tranzīta preču plūsmu cauri Latvijai. Ja tagadējā zaļzemnieku ministru blice neieviesīs pozitīvas izmaiņas šajā ziņā sadarbībā ar savu politisko partneri un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas vadītāju, Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tad tam varētu būt divi skaidrojumi – vai nu viņš to negrib, vai arī viņa ietekme vismaz valsts mērogā tiek stipri pārspīlēta. Jebkurā gadījumā pozitīvu izmaiņu trūkumu pilsoņiem vajadzētu attiecīgi novērtēt nākamajās vēlēšanās.
