Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs - ir nodrošinājies pret iespējamiem izdevumiem gadījumā, ja svētku viesi nokļūs kādā nelaimē, proti, svētku rīkotāju civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta par 2 miljoniem eiro, otrdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums «900 sekundes».

Apdrošināšana, iespējams, izmaksājusi vairākus tūkstošus eiro, taču šo summu sedzis pats apdrošinātājs, jo izvēlēts kā pasākuma sponsors. Svētku atbalstītājs finanšu sektorā ir «Swedbank». «Lai izpētītu visus piedāvājumus, tika aptaujāti vairāki piedāvājumi un tika izvēlēts pat ne izdevīgākais, bet piemērotākais. Pēc tam gala piedāvājums tika skatīts ļoti cieši sadarbībā ar mums kā rīkotājiem, lai tas precīzi atbilstu mūsu vajadzībām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka izvēlēts un nodrošināts atbilstošākais pakalpojums,» saka Dziesmu un deju svētku pārstāve Inga Vasiļjeva.

Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana paredz, ka apdrošinātājs sedz svētku apmeklētājiem dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu izdevumus, kas saistīti ar ārstniecību, pārejošu darba nespēju, darba spējas zaudējumu, nāvi. Papildu apdrošinātājs ir parūpējies arī par dalībniekiem, apdrošinot to dzīvību un traumas, piemēram, lūzumus, mežģījumus, kur summa vienam apdrošinātajam ir 5000 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka apdrošinātājs nesegs izdevumus, ja notiks saindēšanās ar pārtiku, būs vēlme ārstēt slimības vai labot zobus, aprūpēt iekaisumus vai cīnīties ar hronisku nogurumu.

Šaurāka seguma jeb pamata nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs nokrišņu iekļūšana telpās caur logiem, durvīm, jumtiem, pamatiem, ārsienām, kā arī, pārplūstot ūdens vai kanalizācijas savākšanas sistēmām, visbiežāk ir izņēmums un neietilpst segumā, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Tomēr vairāku apdrošināšanas kompāniju plašākā seguma polisēs lietusgāžu plūdu risks ir iekļauts un tiks kompensēts. Ja īpašums nav apdrošināts pret šo risku, tad arī atlīdzības izmaksai nav pamata, ja vien apdrošinātājs neizlemj nākt klientam pretī, uzsvēra Abāšins.

LAA prezidents skaidroja, ka īpašuma apdrošināšanu iespējams iegādāties ar šaurāku vai plašāku segumu jeb riskiem. Lai izlemtu, pret kādiem riskiem apdrošināt īpašumu, vēlams salīdzināt dažādu apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas noteikumus vai vismaz - apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu (APID). Vienotu standartu produktu aprakstos nav, un katrs apdrošinātājs pakalpojumus apraksta un pozicionē pēc saviem ieskatiem.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) un uzņēmumiem saviem klientiem aktīvāk jāskaidro risku segumi, sava pozīcija un rīcība problēmu situācijās, trešdien tikšanās laikā vienojās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un apdrošinātāji.

Ministra padomniece Lāsma Trofimova aģentūrai LETA pavēstīja, ka finanšu ministrs tikās ar LAA prezidentu Jāni Abāšinu un asociācijas padomes priekšsēdētāju Aigaru Freimani, norādot uz likumā un apdrošināšanas uzņēmumu izpratnē atšķirīgo plūdu interpretāciju.

Puses vienojās, ka atbildīgajai asociācijai un uzņēmumiem ir aktīvāk jāskaidro risku segumi, sava pozīcija un rīcība problēmu situācijās, kā arī iedzīvotāju iespējas un risinājumi.

Tāpat pēc ministra ierosinājuma LAA apņēmās izveidot un aktīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem pa speciālu konsultāciju tālruni. Tika pārrunātas arī iedzīvotāju iespējas strīdus gadījumos, kad iedzīvotāji saņem nepamatotu atteikumu - šādā situācijā iedzīvotāji var vērsties LAA ombudā.

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka ppdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Vērtējot 2023. gada pirmos trīs mēnešus un grafikos redzot zaļo – izaugsmes – krāsu, protams, pārņem pozitīvas emocijas, taču kopumā pirmo ceturksni es gribētu dēvēt nevis par izaugsmes, bet drīzāk likumsakarīgu “normalizēšanās” laiku.

Jāsaka gan, ka pirmais ceturksnis nav bijis rāms brauciens augšup. Šajos trīs mēnešos finanšu tirgos novērojām gan kāpumus, gan kritumus, turklāt, ne reizi vien.

Eiropa kļūst spēcīgāka

Vispirms par to, kas noticis ‘’tuvāk mājām’’. Pērn, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, par īpaši aktuālu jautājumu kļuva Eiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Šis jautājums satrauca teju ikvienu – drošības ekspertus, politikas veidotājus, uzņēmējus un ikvienu, kura mājas apsildē tiek izmantota gāze. Bažas bija jūtamas arī investoru vidū, taču Eiropai izdevās pārvarēt energoresursu tirgus izaicinājumus un diezgan veiksmīgi pielāgoties jaunajai situācijai, tādējādi investoru acīs kļūstot arvien pievilcīgākai.

Šogad 2.aprīlī tiks sākta projektu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmai "Augšup", ko īsteno "SEB banka" kopā ar Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Siguldas un Jelgavas novadiem, informē bankas pārstāvji.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro, un uz to var pretendēt gan uzņēmumi, kas jau veic vai plāno veikt sociālo uzņēmējdarbību kādā no minētajiem novadiem, gan arī jaunu sociālā biznesa ideju autori.

“Pēdējos gados pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk redzam jaunus uzņēmumus, kuru mērķis nav tikai peļņas gūšana, bet galvenokārt – pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā vai apkārtējā vidē. Sociālās uzņēmējdarbības fenomens apliecina, ka peļņa un sabiedriski nozīmīgs mērķis nav savstarpēji izslēdzoši faktori. Ar grantu programmu “Augšup” vēlamies arī Latvijā veicināt jēgpilnu un dažādām sabiedrības grupām nozīmīgu biznesa ideju dzīvotspēju,” komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Pēkšņā lidostas vadītāja atkāpšanās izgaismo nozares pārraudzības problēmas un kaitēs uzņēmumam

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Armanda Jurjeva negaidītais paziņojums par atkāpšanos no amata pārsteidza ne tikai žurnālistus. Arī tiešais kompānijas īpašnieks Satiksmes ministrija un uzņēmuma padome neizpratnē noplātīja rokas. Tās vadītājs Juris Kanels, kurš iepriekš stāvējā un krita par paša virzītā vadītāja atbilstību amatam, nu aicina respektēt Jurjeva kunga lēmumu, kam pamatā bijuši personiski iemesli. Tā sakot, liecieties mierā, kas tik cilvēkam dzīvē var gadīties. Tieši tā arī būtu jādara, ja vien notiekošais pārlieku neatgādinātu Vienotības deputāta Junkura epopeju. Šis jauneklis savulaik «uzupurējās» nācijas labā, atsakoties no labi apmaksātas nekā nedarīšanas iespējas Saeimā par labu tautas «mīlētajai» un ūjināt mīlošajai partijas vadītājai.

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

«Biroju tirgus Latvijā ir kļuvis aktīvāks, tomēr joprojām tajā neredzam jaunpienācējus – kompānijas, kas te iepriekš nav darbojušās. Pārsvarā klienti ir Latvijā jau ilgāku laiku strādājoši uzņēmumi, kuri sev meklē jaunas biroju telpas, līdz ar to pieprasījums ir ierobežots,» vērtē Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Lietuvas nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas Hanner vadītājs Latvijā.

25. jūlijā Hanner oficiāli atklāj jauno A klases biroju ēku Place Eleven Sporta ielā 11, Skanstes apkaimē Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

DB.lv jau ziņoja, ka tā ir 14 stāvu ēka ar apzaļumotu jumta terasi, daudzstāvu autostāvvietu. Kopējā centra platība ir 24 tūkst. m2, bet biroju platība – 15 tūkst. m2. Place Eleven būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs – Hanner grupas uzņēmums SIA Alfa Construction.

Kopējās investīcijas Place Eleven tapšanā ir nedaudz virs 20 milj. eiro. Hanner šo ēku neplāno pārdot; ieguldījumu atpelnīšanās laiku uzņēmums neatklāj konfidencialitātes nosacīju dēļ.

Ja tirgū vienlaikus parādītos vairāki projekti, kas līdzinātos Place Eleven, visdrīzāk, tie tagad būtu pustukši, spriež M. Valucks. «Šajā ziņā mums ir paveicies, Place Eleven pašlaik ir vienīgais pabeigtais ilgtspējīgas biroju ēkas projekts tirgū.»

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Likumā nosakot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības saņemt, bet apdrošinātājiem - sniegt informāciju par apmaksātajiem medicīnas pakalpojumu čekiem, tiks novērsta iespēja, ka iedzīvotāji kā savus attaisnotos izdevumus var uzrādīt arī tādus medicīnisko pakalpojumu čekus, par ko jau patiesībā samaksājis apdrošinātājs. Tas ir, tiks novērsta iespēja, ka par vienu un to pašu čeku var saņemt dubultu atlīdzību - gan no apdrošinātāja, gan no valsts budžeta.

Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas tika pieņemti Saeimā nākamā gada valsts budžeta likumu paketē 27.novembrī, nosaka pienākumu apdrošināšanas sabiedrībām pēc rakstiska pieprasījuma sniegt VID informāciju par fiziskajai personai saskaņā ar konkrētu attaisnojuma dokumentu atlīdzināto un nesegto medicīnas un ārstniecības pakalpojuma daļu.

Minēto informāciju apdrošināšanas sabiedrībām VID pieprasīs tikai šaubu gadījumā, lai konstatētu deklarācijā iekļauto attaisnoto izdevumu pamatotību, tādējādi novēršot nepamatotu IIN atmaksu. Tas ļaus VID izslēgt no attaisnoto izdevumu summas čekus, par ko cilvēks jau ir saņēmis atmaksu no apdrošinātāja veselības apdrošināšanas līguma ietvaros, vai arī koriģēt summu, ja saņemta daļēja atmaksa.

Dabas katastrofām ļoti ilgstošas ietekmes uz finanšu tirgiem nemēdz būt

ASV plosoties viesuļvētrai Hārvijs, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki jau tagad mēģina izrēķināt šīs katastrofas postījumu izmaksas un ietekmi uz dažādu vērtspapīru cenām. Vismaz pašlaik Hārvija prognozēto postījumu diapazons ir visai plašs un svārstās 30 līdz 100 miljardu ASV dolāru robežās. Jebkurā gadījumā – pašlaik skaidrs ir tas, ka Hārvija postījumu izmaksas būs visai lielas.

Daudzu ASV apdrošinātāju bilances pašlaik gan ir visai labāk stāvoklī – pieejamā informācija liecina, ka tiem ir pietiekams kapitāls, lai tie varētu veikt nepieciešamos maksājumus. ASV vairākus gadus iztikusi bez ļoti nopietnām dabas katastrofām, kas nozīmējis, ka apdrošinātājiem mazākā mērā nācies izmaksāt atlīdzības. Valdot šādam fonam, arī The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka Hārvijs, visticamāk, nebūs ļoti liels drauds šīs nozares finansiālajam spēkam. Šajā pašā laikā notiekošajam būšot negatīva ietekme uz vairāku individuālu apdrošinātāju, kuriem ir bizness katastrofas skartajos reģionos (tie, piem., ASV Teksasas štatā apdrošinājuši mājokļus, automašīnas un uzņēmumus), ceturkšņa rezultātiem. Kā pirmie rindā tiek izcelti tādi apdrošinātāji kā Travelers, Progressive (auto apdrošinātājs), State Farm, Allstate un Farmers Insurance. Nozīmīgs auto apdrošinātājs Teksasā ir arī Geico, kas pieder slavenā investora Vorena Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway. Tāpat cietēju vidū pēdējā laikā ir arī vairāku pārapdrošinātāju akcijas, kas pārdod lielu risku apdrošināšanu pašām apdrošināšanas kompānijām. Šīs nedēļas sākumā straujāk saruka, piemēram, tādu uzņēmumu kā Axis Capital Holdings, Aspen Insurance Holdings un XL Group akciju vērtības.

AS Latvijas kuģniecība (LK) parakstījusi līgumu par savas pašreizējās biroja ēkas pārdošanu. Pircējs un nākamais nama īpašnieks būs Apvienotie Arābu Emirāti, kas sešstāvīgo ēku Rīgā Elizabetes ielā 1 iegādājušies vēstniecības vajadzībām.

Pārdošanas cena ir 4,2 miljoni eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«LK turpinās strādāt līdzšinējās telpās līdz 2018. gada janvārim, un mēs esam priecīgi paziņot par noslēgto nomas līgumu par ekskluzīvu 8. stāva īri ar Place Eleven, kas atrodas Skanstes apkaimē Sporta ielā 11,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Place Eleven ir 14 stāvus augsta A klases biroju ēka, kas ekspluatācijā tika nodota 2016. gada beigās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Biroju ēkas Place Eleven attīstītājs: Mums ir paveicies

Sportlex ir uzsācis sadarbību ar apdrošināšanas sabiedrībām. Tagad gandrīz visas apdrošināšanas sabiedrības pieņem pieteikumus un atlīdzina saviem klientiem - Sportlex abonementu īpašniekiem. Pašlaik Sportlex pieteikumus pieņem BALTA, If, ERGO, Baltijas Apdrošināšanas Nams, Seesam, BTA un Gjensidige.

Sportlex ir jaunās paaudzes sporta klubu tīkls, kas apvieno vairāk nekā 70 sporta organizācijas visā Latvijā. Sportlex abonementu īpašniekiem ir pieejami pilnīgi visi klubi un nodarbības, kuras redzamas aplikācijā, tostarp ne tikai trenažieru zāles un grupu jogas vai aerobikas nodarbības, bet arī baseins, klintī kāpšanas tornis, akvabaika nodarbības un daudz kas cits.

Aplikācijā ir izstrādāta ērta klubu un nodarbību filtrēšana, ar kuras palīdzību jūs varat ātri un ērti atrast interesējošo treniņu ērtākajā laikā.

Īpaši izdevīgs piedāvājums gaida korporatīvos klientus: uzlabotie nosacījumi tiek piedāvāti grupām no 5 personām.

Vienna Insurance Group AG (VIG) nostabilizē savas pozīcijas Baltijas tirgū, pievienojot InterRisk Vienna Insurance Group AAS (InterRisk) AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA).

(InterRisk Vienna Insurance Group AAS vēsturiski - AAS Baltikums un Baltikums Vienna Insurance Group AAS.)

«BTA būs Baltijas tirgus līderis ar plašāko partneru un klientu apkalpošanas centru tīklu visā Baltijā, nodarbinot vairāk nekā 1300 darbinieku,» stāsta Eduards Reinicāns, InterRisk valdes priekšsēdētājs.

InterRisk pievienošana paredz, ka BTA Latvijā tiks pievienots InterRisk Latvijas bizness un infrastruktūra, savukārt InterRisk Lietuvas filiāle tiks pievienota BTA Lietuvas filiālei.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Foto: pixabay.com

Valsts noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu radītās dīkstāves zaudējumus 1,014 milj. eiro apmērā alus dārzu īpašniekam Minhenē kompensēs apdrošinātājs.

“Minhenes apgabaltiesas spriedums lietā par uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanas atlīdzības prasību saistībā ar Covid-19 krīzi ir sava veida precedents,” skaidro ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka koronavīrusa izplatības ierobežojumi būtībā no marta vidus līdz maija beigām bija slēguši ne tikai alus dārzus, restorānus, viesnīcas, izklaides un atpūtas centrus un pat daudzus veikalus, tas zaudējumus radījis ne tikai atsevišķiem cilvēkiem un kompānijām, bet arī kopumā visai tautsaimniecībai.

“Būtu interesanti uzzināt, vai arī Latvijā kāds restorāns, tūrisma vai viesnīcu operators ir apdrošinājies pret dīkstāvēm un valsts iestāžu lēmumiem savas darbības ierobežošanai un pat paralīzei,” norāda J. Zelmenis. Viņaprāt, precedentu Minhenē ir vērts skatīt daudz plašākā kontekstā, ne tikai kā atsevišķu precedentu.

Saistībā ar jūlija beigu vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši 8366 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 17,2 miljoni eiro – tā ir pieteikto un rezervēto atlīdzību summa.

No tās klientiem atlīdzībās jau izmaksāti 4,2 miljoni eiro, noregulējot 2864 apdrošināšanas gadījumus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 14. augustā.

Šajā gadsimtā Latvijā ir bijušas trīs nozīmīgas dabas katastrofas – 2005. gada ziemas orkāns Ervīns, 2023. gada vētra un krusa un šogad piedzīvotais ciklons Kristija.

Satraucoši ir tas, ka divas lielākās dabas katastrofas šajā gadsimtā piedzīvotas divos secīgos gados.

Jūlija vētras gadījumu skaits un summa noteikti palielināsies, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Atlīdzību aprēķināšana un izmaksāšana nenotiek pāris dienās – jāsagaida plūdu atkāpšanās, jānovērtē bojājumi, jāaprēķina zaudējumi un jāsastāda atjaunošanas tāmes. Pašreizējie dati liecina, ka pēdējās nedēļas laikā saņemto pieteikumu skaits palielinājās par aptuveni tūkstoti un pieteikto atlīdzību summa – par 4,2 miljoniem eiro.