Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavela apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 14,41 miljonu latu, kas ir par 36% vairāk nekā 2011. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 10,59 miljoni latu.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, peļņa palielinājusies vairāk nekā divas reizes – no 176 tūkstošiem latu 2011. gadā līdz 353 tūkstošiem latu 2012. gadā.

Uzņēmuma apgrozījuma un peļņas kāpumu pērn nodrošināja Kaijas produkcijas pieprasījuma palielinājums par vairāk nekā 30% visos tradicionālajos tirgos - Krievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā, Kazahstānā un Uzbekistānā, skaidro SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele. Pērn uzņēmums sācis Skandināvijas valstu tirgus iekarošanu, un šogad tam ir tiešie līgumi ar lielākajiem Skandināvijas lielveikalu tīkliem.

Uzņēmums plāno, ka šogad apgrozījums turpinās būtiski palielināties, vismaz līdz 18 miljoniem latu, saka SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite, ko nodrošinās gan eksporta pieaugums tradicionālajos tirgos, gan arī pavasarī atklātās jaunās ražotnes produkcijas eksports uz Skandināvijas valstīm. Pirmā pusgada rezultāti pārsniedz sākotnējās prognozes – apgrozījums jau ir pārsniedzis 9 miljonus latu, bet otrais pusgads vienmēr ir labāks nekā pirmais, uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Pieprasījums pēc Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavelas produkcijas 2013. gadā ir palielinājies visos tirgos. Uzņēmumam pērn ir izdevies sasniegt 29,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 45% vairāk nekā 2012. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 20,6 miljoni eiro.

Uzņēmuma peļņa palielinājusies no 505,6 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz 807,2 tūkstošiem eiro 2013. gadā.

Kā skaidro Jānis Endele, SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors, viens no būtiskākajiem apgrozījuma pieauguma cēloņiem ir jaunās ražotnes darbs un sadarbība ar Skandināvijas valstu partneriem. Uz Skandināvijas valstīm uzņēmums pērn eksportējis produkciju 6,546 miljonu eiro apmērā.

2013. gadā uzņēmums kopumā saražoja 39,38 miljonus zivju konservu bundžiņu. Lielākie eksporta tirgi pērn bija Krievija (15,66%), Zviedrija (13,2%), Dānija (8,4%) un Azerbaidžāna (7,8%).

Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavela peļņa šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem palielinājusies par 62%, sasniedzot 849,8 tūkstošus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt apgrozījums kāpis par 12,5% līdz 15,6 miljoniem eiro. 2013. gada pirmajā pusgadā SIA Karavela apgrozījums bija 13,88 miljoni eiro, bet peļņa – 524 tūkstoši eiro.

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele skaidro, ka šis gads uzņēmumam ir kļuvis par nozīmīgu pavērsiena mirkli, jo ir notikušas būtiskas izmaiņas mūsu produkcijas pieprasījuma tirgos. Krievija pārdošanas apjomu ziņā no tradicionālās pirmās vietas ir noslīdējusi uz trešo vietu, piekāpjoties Zviedrijai un Dānijai. Par lielākajiem uzņēmuma zivju konservu cienītājiem ir kļuvuši zviedri (15,5%) un dāņi (13,35%), savukārt Krievijas tirgus pārdošanas apjomu ziņā aizņem vairs tikai 12%. Līdz ar to šobrīd kopējā Karavelas eksporta produkcijas struktūra ir sadalījusies proporcionāli 50/50 starp jaunajiem Rietumu valstu un tradicionālajiem tirgiem (Krievija, NVS valstis).

Pagājušajā nedēļā Jēkabpilī, Radžu ūdenskrātuvē novērotās kaiju masveida bojāejas cēlonis ir salmoneloze, Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja vietējā žurnāliste Māra Grīnberga.

Viņa norādīja, ka laboratorijā, pētot putnu nāves cēloni, atrasta salmonella. Putni bojā iet arī šobrīd, taču ne tik lielā mērā kā aizvadītajā nedēļā. Iespējams, ka slimība ir ievazāta no citiem reģioniem, jo kaijas vienā piegājienā var nolidot pat 60 kilometrus.

Cilvēki par notiekošo neesot īpaši satraukti. Zilā karoga pludmale, kur aizvien ir atļauts peldēties, esot pārpildīta. Citur Radžu ūdenskrātuvē gan nav atļauts peldēties, jo arī cilvēkiem ir risks saslimt ar salmonelozi, tomēr arī tas cilvēkus nesatraucot. Viņi uzskatot, ka kāds putnus ir noindējis apzināti.

Grīnberga Latvijas Radio norādīja, ka daļu no mirušajiem putniem savāc vietējās sporta halles dežuranti, kuri ir atbildīgi arī par kārtību pludmalē. Tomēr daļa bojāgājušo lidoņu palikuši guļam turpat uz zemes.

Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele biznesa portālam db.lv, komentējot Krievijas iespējamo importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm, tai skaitā Latvijas, pauda, ka šis pavērsiens liek paraudzīties uz Latvijas valdības darbu.

Viņš norādīja, ka līdz šim ir bijušas individuālas pārbaudes, taču, ja zivrūpniecība būs importa aizlieguma sarakstā, kuru Krievija solījusi publiskot šodien, tas nozīmē, ka nozare nonāks uz izdzīvošanas robežas. «Tur nav nekādu ilūziju,» sacīja J. Endele, norādot arī uz bezdarba pieaugumu piekrastē.

Kā uzsvēra Karavela pārstāvis, tas viss parāda, kāda ir Latvijas valdības darbība. «Ja mēs esam ierauti ekonomiskajā karā, ir jāsaprot, ka būs pretdarbība,» teica J. Endele. Viņu šokējot, nevis Krievijas rīcība, bet gan tas, ka Latvija nav tai sagatavojusies, jau zinot 2008. gada krīzes ietekmi.

Kaijas zivju konservu ražotājas SIA Karavela apgrozījums 2014. gadā sasniedza 32,4 milj. eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2013. gadā, kad tas bija 29,79 milj. eiro, savukārt, uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014. gadā augusi par 29%, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniedzot 1,036 milj. eiro, aprēķinātie nodokļi – 1,4 milj. eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jānis Endele, SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors, skaidro, ka 2014. gads uzņēmumam zīmīgs ar to, ka izdevies noslēgt 7 gadu ciklu, kura laikā tika īstenota stratēģija par tirgus diversifikāciju, palielinot tirdzniecības apjomus Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs.

2014. gads bija pirmais gads uzņēmuma vēsturē, kad pārdošanas apjomi rietumu tirgos pārsniedza pārdošanas apjomus tradicionālajos jeb NVS valstu tirgos.

Andris Bite, SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis, stāsta, ka 2014. gads bija otrais gads, kad uzņēmums pilnvērtīgi strādāja rietumu tirgos, gan veiksmīgi noslēdzot kontraktus ar Skandināvijas tirdzniecības tīkliem, gan uzsākot pastāvīgas piegādes Lielbritānijas tirgum. Uzņēmums turpināja paplašināt pārdošanas apjomus ES valstu tirgos (pieaugums par 34% salīdzinot ar 2013. gadu).

Tik tukšs kā pašlaik Garciema pludmalē vasarā nav bijis, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Jūnija sākumā Garciemā uzstādītas zīmes, kas aizliedz automašīnām stāvēt visā tā teritorijā, kas pilnībā iztukšojis šo piekrastes ciemu un graujot jebkuru ar tūrismu saistītu biznesu.

Garciemā ir viena centrālā iela, kas ir šaura, tāpat kā šķērs­ielas, un, kad siltā laikā sabrauc atpūtnieki un noliek mašīnas, tām garām netiek ne operatīvais transports, ne miskastes mašīnas, arī iedzīvotāji nevar izbraukt no savām sētām, jo mašīnas aizšķērso ceļu. Tādēļ šogad pašvaldība pieņēmusi lēmumu aizliegt stāvēt uz ielām visā Garciema teritorijā. Pašvaldības policija aktīvi uzmana, lai tas tā arī notiktu, un visi, kas atstājuši mašīnas neatļautās vietās, atgriežoties logā atrod soda kvīti.

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

Kaijas produkcijas ražotāja SIA Karavela sākusi realizēt miljoniem vērto jaunas konservu ražotnes projektu.

Jaunā ražotne uzņēmumam ļaus diversificēt eksporta tirgus un strādāt daudz efektīvāk. Ražotne atradīsies jau esošajās Karavelas telpās Rīgā, Atlantijas ielā. Šis ir viens no nedaudzajiem jaunajiem projektiem pārtikas ražošanā Latvijā, turklāt zivju konservu biznesā vienīgais, kas tiek realizēts, lai uzsāktu eksportu tikai un vienīgi uz rietumu veikalu tīkliem, informē uzņēmuma mārketinga direktors Jānis Endele.

Šā projekta realizācijā kopā tiks ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni Ls, ES lidzfinansējums būs 1,8 miljoni Ls. Projektu finansē a/s UniCredit Bank. Projekta realizācijas gaitā ir paredzēts veikt ražošanas telpu paplašināšanu un rekonstrukciju, trīs jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu: termiski apstrādātu zivju konservu ražošanas līniju, kūpinātu konservu ražošanas līniju un pirmapstrādes līniju. J. Endele atklāj, ka tehnoloģiskās līnijas ražos un piegādās Latvijas iekārtu ražošanas uzņēmums Peruza.

Pagājušajā mēnesī publicējām šī raksta pirmo daļu, kurā pastāstījām ļoti noderīgu informāciju visiem kafijas mīļiem: kā izskatās kvalitatīvas un svaigas kafijas pupiņas, kāpēc uzmanība jāpievērš tam, kad kafija grauzdēta, kādēļ to ir svarīgi pareizi uzglabāt, un cik lielu iepakojumu ar kafijas pupiņām iegādāties. Taču tas vēl nav viss – vai zini, kā praktiski pārbaudīt pupiņu svaigumu, kur meklēt patiešām gardu kafiju, un kas vēl jāņem vērā, lai krūzē pagatavotais dzēriens garšotu kā labā kafejnīcā? To visu uzzināsi jau tūlīt!

Eksperiments ar Zip-Lock maisiņu – ērts veids, kā pārbudīt kafijas pupiņas

Pirmajā rakstā tika pieminēts, ka svaigas un labas kafijas pupiņas ir spīdīgas un eļļainas. Tomēr, ja kafijai ir viegls grauzdējums, tās nebūs tik eļļainas, līdz ar to šī metode neļauj pilnīgi precīzi saprast, cik svaigas kafijas pupiņas galu galā ir.

Taču, lai pārliecinātos par kafijas pupiņu svaigumu, vari veikt arī kādu eksperimentu (kas, starp citu, noteikti patiks bērniem). Viss, kas tev nepieciešams – kafijas pupiņas un Zip-Lock maisiņš. Ieber nedaudz pupiņu maisā, un, no maisiņa izspiežot visu gaisu, rūpīgi to aizver. Ja nākamajā rītā maisiņš ir uzpūties, kafija ir svaiga, jo no pupiņām joprojām izdalās dabīgās gāzes.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs SIA Troja uzsāk jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Vēsturiski pazīstamākais bērza saplākšņa izstrādājums, kas ražots Latvij ir bērnu šūpuļzirdziņš, uz kura savā bērnībā šūpojusies ne viena vien paaudze. Pēdējos gados šo bērnu šūpuļkrēslu klāstu papildinājis Sienāzis un Ola. Ir zināmas arī izturīgās bērza saplākšņa mēbeles. Pirms vairākiem gadiem SIA Troja pievērsās skeitparku rampu ražošanai un nedaudz vēlāk sāka attīsīt arī pašu skrituļdēļu ražošanu. Savukārt pērn uzņēmums, pēc vairāku entuziastu ierosinājuma, pievērsās Latvijā līdz tam tikai šauram lokam zināmo skimborda dēļu izgatavošanai. 2012. gadā šis jaunais produkts ar zīmolu «KaIya» tiks reklamēts tūrisma un atpūtas izstādēs gan ārzemēs, gan arī Latvijā.

Lai arī deputāti pauduši gandrīz vienbalsīgu atbalstu aizliegumam tirgot enerģijas dzērienus jauniešiem, nozares pārstāvji norāda, ka aizliegums nav īstā metode.

Ar ideju par aizliegumu tirgot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, klajā nācis opozīcijas deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Paredzēts, ka enerģijas dzērienu sarakstu apstiprinātu valdība. Nozares pārstāvji uzsver: galvenais ir tas, cik daudz enerģijas dzēriena tiek izdzerts, ko iespējams atrisināt ar skaidrojošām, izglītījošām metodēm.

Enerģijas dzērienu patēriņa ierobezošanai jauniešu vidū svarīgāk, iespējams, būtu veikt skaidrojošo darbu, nevis uzreiz noteikt aizliegumu, DB norāda SIA GPT, kas radījis enerģijas dzērienu Ar mani atkal runā kaijas, līdzīpašnieks Mārtiņš Sestulis. «Jāskaidro, ka enerģijas dzērienu lietošana pārmērīgā apmērā ir kaitīga, līdzīga kā alkohola pārmērīga lietošana,» viņš saka. Izdzerot vienu 0,25 litru (l) bundžinu, nekas slikts nenotiks, taču cits jautājums ir izdzert 0,5 l vai 1l pudeli ūdens vietā. «Enerģijas dzēriens ir enerģijas dzēriens, tā nav limonāde,» uzsver M. Sestulis. Enerģijas dzērienu lietošanā svarīgākais ir mēra sajūta, un šis nosacījums nemainoties arī pēc 18 gadu vecuma.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi noslēgusi atklātu iepirkuma procedūru par sabrukušo Valsts autoceļu melnā seguma uzturēšanas darbiem Vidzemes reģionā, kurā uzvarējuši trīs būves uzņēmumi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Vairāk nekā 1,13 Ls apjomīgajā ceļu uzturēšanas darbu iepirkumā uzvaras laurus plūca a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA 8 CBR, SIA Limbažu ceļi, kuru iesniegtie piedāvājumi tika izvērtēti kā saimnieciski izdevīgākie.

A/s Latvijas autoceļu uzturētājs uzvarējis vairāk nekā 108 tūkst. Ls vērtā iepirkumā par asfalta seguma uzturēšanu (virsmas apstrādi) uz autoceļiem Lucka-Alūksne, Litene-Alūksne un Alūksne-Zaiceva, kā arī vairāk nekā 136 tūkst. Ls apjomīgajiem ceļa posmu uzturēšanas darbiem uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona, Ērgļi-Drabeši, Līgatne-Skrīveri, Garkalne-Alauksts, Ieriķi-Ģikši un Dravnieki-Kaijas-Līgatne.

Kaijas zivju konservu ražotājs SIA Karavela ieguldījusi 3,5 miljonus latu jaunā ražotnē, kas pilnībā orientēta uz eksportu.

Rūpnīcā tiek ražoti skumbrijas un siļķu konservi četros iepakojumos rietumvalstu tirgiem. Jau noslēgti līgumi ar Ziemeļvalstu lielveikalu tīkliem, kas ļauj rūpnīcai jau šobrīd strādāt ar pilnu jaudu.

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele skaidro, ka jaunās rūpnīcas produkciju nav paredzēts izplatīt tradicionālajos tirgos - Latvijā, Krievijā un citās NVS valstīs. Tās uzdevums ir diversificēt uzņēmuma riskus, atklājot un iekarojot jaunus tirgus Rietumu virzienā. “Mūsu mērķis ir pierādīt, ka spējam būt konkurētspējīgi arī Rietumos,” viņš uzsver.

SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite stāsta, ka jaunās ražotnes pamatprodukts ir skumbrijas konservi, kas ar zīmolu Arnold Sorensen šogad tiks piegādāti Dānijas, Somijas un Zviedrijas lielveikalu tīkliem. Arnold Sorensen ir SIA Karavela piederošs zīmols, kas nosaukts par godu Arnoldam Sorensenam, kurš 1882. gadā Rīgā nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar metāla bundžu un dažādu konservētu produktu ražošanu un licis pamatus zivju konservu rūpnīcai Kaija.

Rīgas centra mazie uzņēmumi grasās uzsākt ikgadējo sadarbību «Piparbodīšu maratons 2013» - spēli esošajiem un potenciālajiem mazo uzņēmumu klientiem.

«Piparbodīšu maratonā 2013» dalībnieku komandām, dodoties kājām, jāatrod pasākumā iesaistītās dalībniekus - veikalus, veicot katrā bodītē konkrētu uzdevumu. Katrā objektā, izpildot uzdevumus, tiks saņemti punkti, un pēc to apkopošanas tiks noteikti pasākuma uzvarētāji, kas saņems veikaliņu dāvanu kartes. Spēle norisināsies 13. jūlijā.

Šogad «Piparbodīšu maratonā», kas tiek organizēts trīs gadus, piedalīsies vienpadsmit mazie tirdzniecības uzņēmumi – pasākuma organizators Apavi 40+, amatnieku un roku darījumu veikals Koka varde, labdarības veikals Otrā elpa, jogas preču veikals Rudra, Latvijā ražota dabīgā kosmētika un izejvielas bbfactory, fantāziju veikals Sexystyle, ziedu salons Bante, svaigi maltu miltu un tikko ceptas maizes veikals Grauda Spēks, svētku sajūtu veikals LaVita, garšvielu veikals Avokado, bārs – restorāns Ar mani atkal runā kaijas.

Lielākie zivrūpniecības uzņēmumi pagājušo gadu pabeiguši ar ievērojami labākiem pārdošanas rezultātiem nekā 2011. gadā. Tendences liecina, ka arī šis gads nebūs izņēmums un realizācijas apjomi palielināsies, īpaši eksporta tirgos. Tiesa, tik straujš kāpums kā pērn, netiek prognozēts.

36% apgrozījuma kāpumu pērn piedzīvojis zivju konservu Kaija ražotāja SIA Karavela, kas 2012. gadu pabeidza ar 14,41 miljonu latu apgrozījumu.

Savukārt peļņa palielinājusies vairāk nekā divas reizes – no 176 tūkstošiem latu 2011. gadā līdz 353 tūkstošiem latu 2012. gadā.

Par 13% lielāku apgrozījumu pērn sasniedza arī Brīvais vilnis, kas gadu pabeidza ar 9,8 miljonu latu apgrozījumu un 534,9 tūkstošu Ls peļņu. Brīvais vilnis pērn saražoja 25,8 miljonus kārbu zivju konservu, no tiem 13 miljoni bija šprotes. Šogad uzņēmums turpinās kontrolēt produkcijas ražošanas izmaksas un veiks pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai.

«Ļoti ceru, ka vainīgos atradīs un tās nebūs trīs kaijas, kas nosēdušās uz Maxima jumta, lai noknābātu miskastē atrastu gaļas gabalu. Ceru, ka vainīgs nebūs strādnieks, kurš uz jumta nošķaudījies, izraisot ēkas rezonansi,» tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, sacījis Mārtiņš Šics, kurš patlaban atstādināts no amata pienākumu pildīšanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, jo sekmēja Maxima upuru vārdu atklāšanu sabiedrībai.

«Interneta portālos ir ļoti daudz viedokļu, ka tas, kurš atļausies pateikt patiesību, kļūs par izstumto Latvijas korporatīvajā vidē. Cilvēki ir iebiedēti, it kā dzīvotu bandītu valstī. Tāpēc ir vajadzīga neatkarīgā ekspertīze,» sacījis Šics.

Jautāts, kas viņam Maxima katastrofā šķiet vistraģiskākais un absurdākais, Šics atbildējis: «Pirmkārt, fakts, ka mūsdienās civilizētā sabiedrībā tikusi uzcelta māja, kas nolaidības un bezatbildības dēļ sabrūk. Otrkārt, ka nejēdzīgas instrukcijas stāv pāri lielākajai vērtībai - cilvēka dzīvībai. Treškārt, netika izdarīts viss nepieciešamais, lai sabiedrību operatīvi un objektīvi informētu par bojāgājušajiem.»

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.