Savdabīgā prāmju satiksmes līguma dēļ valdībai ir sasietas rokas; vasarnieki nīkst garās rindās.
Arī tūristi no Latvijas šovasar ir piedzīvojuši pēkšņu sastrēgumu ceļā uz populārajām vasaras atpūtas vietām Igaunijas Muhu un Sāremas salā. Nīkšana rindā uz prāmi mēdz būt pat piecas stundas gara. Tehniskais skaidrojums tam ir mazākas ietilpības prāmju nodarbināšana starp Virtsu ostu cietzemē un Kuivastu ostu Muhu salā, bet «suns aprakts» tomēr šķiet rēķinu kārtošanā starp apsviedīgu uzņēmēju un valdību, kurai neizdevīgie prāmja līgumi ir dadzis acī jau pārdesmit gadus.
Pašlaik maršrutos Virtsu–Kuivastu un Rohukila–Heltermā (uz Hījumā salu) kursējošie prāmji ir ar ietilpību 400 pasažieriem un vēl 400 līnijmetriem dažādiem braucamajiem (ap 80 automašīnām), kas atbilst 2006. gadā slēgtajam līgumam starp valsti un prāmju operatoru Väinamere Liinid. Šāda līniju jauda gan ir «sen jau kā novecojusi», raksta Postimees, jo automašīnu apjoms šajos maršrutos pēdējos desmit gados ir audzis 1,4 reizes, bet kopš 1995. gada, kad aiz attiecīgajiem pakalpojumiem caur uzņēmumu virkni aizvien stāvošā uzņēmēja Vjačeslava Lēdo kompānija Saaremaa Laevakompanii (SLK) sāka prāmju satiksmi ar salām, pat 2,6 reizes. Kamēr valsts faktiski subsidētais pasākums kompānijai bija izdevīgs, transportu uz Muhu un Sāremā veikuši divreiz ietilpīgāki prāmji, raksta Igaunijas laikraksts, un vasarnieki jau ir paspējuši aizmirst arī 90. gados raksturīgās rindas. Šis ir pēdējais gads līgumam ar Väinamere Liinid. Līdz šim Igaunijas ūdeņos kuģojušos prāmjus kompānija ir pārcēlusi uz Vāciju, un neērtības ir pārcelt tos atpakaļ. Pirms pusotra gada DB rakstīja par Igaunijas tā laika valdības plāniem nacionalizēt satiksmes pakalpojumus ar salām (16.01.2014.), lai pārtrauktu darījumu shēmas dēļ radīto apgrūtinājumu budžetam. Tolaik tika lēsts, ka subsidētais transporta pakalpojums valstij gadā izmaksā virs 15 milj. EUR. Pārņemot to savā ziņā, ietaupījums būtu ap astoņiem milj. EUR gadā. Doma bija, ka valsts pati iegādātos nepieciešamos prāmjus un tad tos iznomātu apsaimniekotājiem. Pagaidām gan gali ir burtiski ūdenī – kaut kur pie Vācijas krastiem, jo nepietiekamās ietilpības prāmji, kas atvēlēti Igaunijas vajadzībām, atbilst tā laika ekonomikas ministra Edgara Savisāra 2006. gadā slēgtajam līgumam ar Väinamere Liinid.
Jautāts, vai pamatīgie sastrēgumi nav apsviedīgā uzņēmēja atriebība un šantāža par izdevīgā līguma izslīdēšanu no rokām, Postimees žurnālists Aivars Ēpa DB saka, ka varbūt to varētu dēvēt arī tā.
Pašreizējais saspīlējums ir radies pakalpojuma līguma detaļu dēļ, jo valdībai katru gadu ir operatoram jāpasūta nepieciešamais reisu skaits, un tas acīmredzot tika darīts pēc iepriekšējā gada aplēsēm, kas gan ņēma vērā Väinamere Liinid ietilpīgākos prāmjus. Kad šī gada reisu skaits bija jau nolīgts, kompānija nomainīja apmēram 160 automašīnu ietilpīgos prāmjus pret vecākiem un uz pusi mazākiem, kuru tehniskie parametri gan atbilst 2006. gada līgumam.
Plašāk lasiet rakstā Šantažē Igaunijas valdību trešdienas, 19. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!