Azartspēļu nozarē patlaban nevar būt ne runas par nodokļu paaugstinājumu, reaģējot uz nesen izskanējušo informāciju par iespējamo akcīzes nodokļa palielinājumu azartspēlēm, aģentūrai LETA uzsver Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

Viņš norāda, ka par jebkādu iespējamo azartspēļu nodokļa paaugstināšanu nozares pārstāvji nav informēti. Šāds piedāvājums kārtējo reizi tiek izstrādāts bez jebkādām konsultācijām ar nozari. Iespējams, tāpēc, ka nozares viedoklis šajā jautājumā ir skaidri zināms. LSBA uzskata, ka ne par kādu nodokļu paaugstinājumu šobrīd nevar būt ne runas.

Pirmkārt, pamatojuma trūkuma dēļ. Proti, tā kā nozare nav iepazīstināta ar aprēķiniem un valdības redzējumu, kā tas kopumā ietekmētu nozari un budžetu, patlaban nav iespējams runāt par kaut ko konkrēti.

Otrkārt, LSBA ir noslēgusi vienošanos ar Finanšu ministriju (FM) par pārejas posmu līdz 2019.gadam, kura laikā netiks paaugstināts azartspēļu nodoklis, atgādina Marcinkēvičs, piebilstot, ka līdz šim termiņam Latvijā ir paredzēts ieviest vienotu spēļu automātu uzraudzības sistēmu, par kuras ieviešanu un tās izmaksām atbild paši uzņēmēji.

Rīgas domes deputāti šodien atbalstīja spēļu zāļu aizliegšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, un pašvaldības Juridiskā pārvalde sāks gatavot lēmuma projektus par spēļu zāļu vietas atteikšanu komersantiem.

Deputāti atbalstīja domes lēmuma projektu par pašvaldības rīcību, kas būšot vērsta uz to, «lai izpildītu Augstākās tiesas 2017.gada 24.februāra blakus lēmumu lietā par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši saistošo noteikumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi» prasībām».

Ar domes lēmumu Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei tiek uzdots sagatavot lēmumu projektus par katru konkrēto spēļu zāli, kura atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Ar šiem lēmumiem pašvaldība atteiks komersantiem spēļu zāles vietu.

Azartspēļu nozare briest pārmaiņām, kas liks visus spēļu automātus saslēgt vienotā tīklā, prognozējot, ka spēļu zāļu skaits samazināsies, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izložu un azartspēļu nozares neto ieņēmumi pērn sasnieguši 226,44 milj. eiro, kas ir par 31,66 milj. eiro jeb 16,2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotā informācija pēc uzņēmumu sniegtajiem operatīvajiem datiem.

«Situācija azartspēļu nozarē ir lēnām stabilizējusies,» atgādinot par kritumu krīzes laikā, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs, kurš azartspēles pieskaita izklaides industrijai.

Šobrīd FM izstrādā regulējumu par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamajiem datiem un to apmaiņas kārtību, jo no 2019. gada drīkstēs ekspluatēt tikai tādus automātus, kuri pieslēgti kontroles un uzraudzības sistēmai. Līdz ar to nozare ir lielu pārmaiņu priekšā.

No 2015. gada Latvijā varētu darboties vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma (AKUS), kuras mērķis ir kontrolēt azartspēļu automātus un to ieņēmumus.

AKUS galvenais princips paredz, ka visi Latvijā ekspluatētie azartspēļu automāti būs saslēgti vienotā tīklā un centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Tādējādi valstij būs iespējams operatīvi sekot līdz spēļu automātu darbībai, min Finanšu ministrija (FM), kas sagatavojusi koncepciju par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā. Turklāt, ja AKUS veiksmīgi darbosies, iespējams mainīt azartspēļu nodokļa aprēķināšanu un noteikt to no automātiem procentos no neto ieņēmumiem. Tādējādi azartspēļu nodokļu ieņēmumi vairs nebūtu atkarīgi no spēļu automātu skaita. Koncepcijas projektu pirmdien atbalstīja Ministru kabineta komiteja, taču līdz valdības sēdei ministrijai vēl jāsagatavo aprēķini par to, kā AKUS ietekmēs valsts budžetu.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) aicina Valsts ieņēmuma dienestu veikt aktīvākus nodokļu kontroles pasākumus arī apsardzes nozarē, lai tiktu sperts solis tālāk ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences apstākļu veicināšanā.

«Reālo ieņēmumu neuzrādīšana pilnā apmērā un algu izmaksa «aploksnēs», kas apsardzes nozarē eksistē jau gadiem, liedz godīgi strādājošajiem komersantiem būt konkurētspējīgiem gan publiskajos, gan privātajos iepirkumos. Aplēses arī liecina, ka nenomaksātu nodokļu dēļ šajā nozarē valsts katru gadu zaudē vairākus desmitus miljonus eiro,» norāda Arnis Marcinkēvičs, DNKA valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus DNKA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka asociācija bija aicinājusi 100 lielākos apsardzes nozares uzņēmumus informēt par kopējo uzņēmuma nodokļu nomaksas apmēru uz 1 apgrozījuma latu 2013.gadā, tomēr šim lūgumam atsaucās tikai četri komersanti. Tas radot pamatu aizdomām tam, ka lielai daļai uzņēmumu šie dati ir slēpjami un netieši norādot uz atrašonas ekonomikas pelēkajā zonā. Lai sekmētu nozares pārskatāmību DNKA jau ir vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izstrādāt detalizētu apsardzes komersantu reģistru, kurā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par licencētajiem nozares uzņēmumiem (objektu un darbinieku skaitu, transportlīdzekļiem utt.).

Azartspēļu nozare pagājušajā gadā sasniegusi pirmskrīzes apgrozījumu, tomēr nozari bažīgu dara nodokļu reformas iespējamās sekas

Izložu un azartspēļu nozares neto ieņēmumi pērn sasnieguši 297,92 milj. eiro, kas ir par 33,54 milj. eiro jeb 12,7% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotā informācija pēc uzņēmumu sniegtajiem operatīvajiem datiem. Neto ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā sasniedza 280,92 milj. eiro, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet izložu apgrozījums sasniedzis 36,7 milj. eiro, kas par 25,2% pārsniedz 2016. gada apgrozījumu. Mainījies ir arī spēļu vietu un iekārtu skaits, proti, pagājušā gada sākumā Latvijā bija reģistrētas 316 spēļu zāles un 8969 azartspēļu automāti, bet gada beigās spēļu zāļu skaits samazinājies līdz 308 un automātu skaits - līdz 8546. Latvijā darbojas kopumā arī seši kazino, no kuriem Rīgā ir pieci, bet viens atrodas Liepājā.

Lai gan problēmas saistībā ar lielākiem tiešajiem maksājumiem Latvijas zemniekiem Briselē ir ļoti aktuālas, šo interešu lobēšana laika trūkuma dēļ ir nokavēta, atzina jaundibinātās Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Arnis Marcinkevičs.

«Diemžēl šis vilciens jau nokavēts. Patlaban varētu gatavoties nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2020.gadā. Briselē lēmumu pieņemšana ir ļoti smagnējs process, kas ilgst vismaz 5-7 gadus, līdz ar to jāgatavojas laicīgi,» sacīja Marcinkevičs.

Jautāts, cik lielā mērā vispār lobisti var ietekmēt lielo politiku, kur neviena valsts negrib piekāpties ne par santīmu, viņš norādīja, ka viss atkarīgs no tā, cik spēcīgi ir argumenti un arī sakari.

«Bez pastāvīgas klātbūtnes Briselē izdarīt kaut ko ir ļoti grūti. Jāveido sakari ne tikai ar politiķiem un ierēdņiem, bet arī ar dažādām organizācijām. Briselē strādā 15 000 dažādu lobētāju - tā ir vesela armija, ar kuru savukārt jāveido sakari. Jāsaprot, ar kuru ir vai nav vērts veidot attiecības, kurš un kādā situācijā atbalstīs, ar kādiem argumentiem iespējams viņu pārliecināt un dabūt savā pusē. Būtībā tā ir analoģija šaha spēlei, kur jāpārdomā vairāki gājieni uz priekšu, turklāt to nevar izspēlēt nosacīti pāris minūtēs, tur vajadzīgs laiks,» sacīja asociācijas pārstāvis.

Azartspēļu kompānija Olympic Casino Latvia iegādājusies spēļu zāles Melnais kaķis un Vulkan. Uzņēmuma valdē norāda, ka pēc kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas reģistrācijas jaunās zāles pārveidos par Olympic Casino spēļu zālēm - tiks mainīts ne tikai nosaukums, bet arī spēļu zāļu darbības principi, vēsta laikraksts Diena.

«Ja azartspēļu uzņēmums vēlas paplašināt savu darbību, tad apstākļos, kad jaunas atļaujas azartspēļu vietu atvēršanai netiek izsniegtas, esošo konkurentu pārpirkšana ir vienīgā iespēja darbības paplašināšanai. To sauc par tirgus konsolidāciju,» skaidro Olympic Casino Latvia valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

Azartspēļu biznesā uzņēmumu pārpirkšana ir vienīgais veids, kā attīstīties. Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs uzsver, ka citu iespēju paplašināt biznesu īsti nav. «Īpaši izteikti to jūt Rīgā, kur ir daudz cilvēku, bet atļaujas jaunu azartspēļu zāļu un totalizatoru punktu atvēršanai netiek dotas vispār. Uzņēmumu skaits turpina samazināties, atsevišķi tirgus spēlētāji kļūst lielāki. Visticamāk, šādi darījumi ir, lai iegūtu esošās spēļu zāles, no kurām daļa, iespējams, tiks slēgtas, jo ir nerentablas,» skaidro Marcinkēvičs. Viņš uzsver, ka nekādā gadījumā par iespējamo monopolstāvokli uztraukties nevajadzētu. Ir vairāki lieli spēlētāji, piemēram, Alfor, Jocker un arī pats Olympic Casino, kuru tīkli ir pietiekami lieli, un nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā tie cits citu varētu pārpirkt.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) kļuvusi par lielāko apsardzes nozares uzņēmumu organizāciju, jo tajā uzņemti jauni biedri - SIA Securitas Latvia un SIA LDZ Apsardze, informē asociācijas vadītājs Arnis Marcinkēvičs.

Abi uzņēmumi atrodas nozares vadošo uzņēmumu vidū. Līdz ar jauno biedru pievienošanos asociācijai, DNKA pašlaik apvieno visus lielākos nozares uzņēmumus. DNKA biedri pārstāv vairāk nekā trešo daļu no visiem nozarē strādājošajiem, kopā nodarbinot 2538 cilvēkus.

«Gan Securitas Latvia, gan LDZ Apsardze pievienošanās asociācijai iezīmē būtisku pagriezienu nozares pārstāvniecībā - ja līdz šim nozīmīgākie nozares spēlētāji nav spējuši vienoties par sadarbību vienā organizācijā, lai risinātu nozares sasāpējušos jautājumus, tad tagad redzam, ka sadarbības un problēmu risināšanas virzienā ir sperts patiesi liels un nozīmīgs solis,» norāda DNKA valdes priekšsēdētājs A. Marcinkevičs.

Stiprinot savas pozīcijas tirgū, McCANN WorldGroup Riga ir izveidojusi komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmumu McCANN Consulting, kas uzņēmumu vadītājiem palīdzēšot stratēģiski un mērķtiecīgi veidot un uzturēt attiecības ar dažādām ietekmes pusēm, sākot no klientiem, darbiniekiem līdz regulējošām institūcijām un citiem.

Kopš oktobra sākuma par McCANN Consulting vadītāju iecelts Arnis Marcinkēvičs, kuram ir ilgstoša pieredze aģentūras vadībā. Jaunā uzņēmuma kodolu veido 10 konsultanti ar pieredzi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī strādājot aģentūrā.

«Ar grupas vadību esam vienojušies par ambiciozu mērķi – divu gadu laikā būt starp vadošajām aģentūrām, turklāt pamata pakalpojumi būs balstīti uz komunikācijas vadības konsultācijām. Lielu uzmanību veltīsim arī konsultantu zināšanu pilnveidošanai, lai vienmēr saviem klientiem spētu piedāvāt mūsdienīgākos risinājumus, kas palīdzēs uzlabot uzņēmuma sniegumu un vadītājiem pieņemt pareizus lēmumus mainīgās biznesa vides apstākļos,» skaidro jaunā uzņēmuma direktors A. Marcinkēvičs.

Lai gan vērojami nelieli uzlabojumi publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos, vēl ir tālu līdz sakārtotai sistēmai, kas neļautu konkursos uzvarēt puspelēkām kompānijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā gadā divus lielus pasūtījumus saņēma kompānija, kuras samaksātais sociālais nodoklis, pēc VID datiem, atbilst apjomam, kas jāmaksā par darbiniekiem, kuri nodarbināti, apkalpojot šos pasūtījumus, bet ir zināms, ka viņiem ir vēl daudz citu klientu. Tā, neminot iesaistītās puses, joprojām neapmierinošo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos raksturo Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. No šī piemēra izriet, – vai nu uzņēmums nevienu pakalpojumu saviem pārējiem klientiem nav sniedzis, kas ir maz ticams, vai arī valsts un pašvaldības izvēlas piegādātājus, kas nemaksā nodokļus, tikai tāpēc, ka tām vajag nopirkt lētāk.

Lejupslīde azartspēļu tirgū Latvijā ir beigusies, tomēr par izaugsmi vēl runāt nevar.

Tā situāciju DB vērtē Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) pārstāvis Arnis Marcinkēvičs. Spēļu rīkotājiem arī parādās peļņa, tomēr tā ir vien iespēja segt iepriekšējo gadu zaudējumus, viņš stāsta.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati liecina, ka nozares kopējais apgrozījums šogad pirmajā pusgadā Latvijā bija 59,278, kas ir par 20,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Azartspēļu un izložu neto ieņēmumi pieauguši par 20,8%, sasniedzot 54,243 miljonus latu. LSBA apvieno 11 no kopumā 18 Latvijā strādājošajiem azartspēļu rīkotājiem.

«Runājot par šo gadu, var teikt, ka nozare nedaudz atkopjas, ko apliecina arī neliels apgrozījuma pieaugums,» norāda A. Marcinkēvičs. Vienlaikus viņš uzsver - par izaugsmi runāt nevar, un arī apgrozījums nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu līmeni.

Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām izzūd un savstarpēji integrējas, pielāgojoties jauniem apstākļiem un prasībām

Tā secināms no DB aptaujāto sabiedrisko attiecību speciālistu teiktā. «Kopumā šobrīd esam lēnas, bet stabilas attīstības posmā, kas pašreizējā situācijā ir labs rādītājs. Ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē arī sabiedrisko attiecību nozari,» teic Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs. LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska norāda, ka nozare piedzīvo loģisku kāpumu. «Man šķiet, ka arvien pamatīgāk nostiprinām patieso sabiedrisko attiecību funkciju – sarunu un attiecību veidošanu ar iesaistītām pusēm, nozīmīgi balstot organizāciju mērķu sasniegšanu. No šāda skatupunkta nozare veiksmīgi strādā interešu pārstāvniecībā, digitālā vidē, spējot integrēt korporatīvo saturu un veidot dialogu, B2B (bizness biznesam) segmentā, lobēšanā un izmanto, protams, arī citas komunikācijas metodes. Tomēr ne jau viss ir ideāli, piemēram, joprojām ik pa laikam ieraugām prasību pēc publicitātes, kas izteikta reklāmas izmaksu ekvivalentā, kā galvenā darba efektivitātes kritērija,» saka I. Latkovska.

Azartspēļu un izložu nodokļa maksātājiem jārēķinās ar tā palielinājumu, iespējams, pat dubultošanu, nozare izsakās piesardzīgi, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai kompensētu iecerētās nodokļu reformas radīto ienākuma nodokļu ieņēmumu kritumu, iecerēts paaugstināt ne tikai akcīzes, bet arī azartspēļu un izložu nodokļa likmes. «Azartspēļu un izložu nodokļa paaugstināšana ir dienaskārtībā,» pašreizējo situāciju raksturoja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Viņš atzina, ka iespējamais šo nodokļu pieauguma apmērs vēl nav detalizēti diskutēts. «Finanšu ministrijai ir iesniegts piedāvājums šo nodokļa likmi dubultot,» norādīja E. Putra. Viņš gan piebilda, ka pagaidām ir idejas un priekšlikumi, taču nav konkrētu risinājumu.

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.