DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Teju visās pašvaldībās gadu no gada Valsts kontrole (VK) konstatē muļķīgas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Klātesošajiem neslēpjot pārsteigumu par atklāto, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ticis uzklausīts Valsts kontroles (VK) ziņojums par Latvijas Republikas 2014. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

«Katru gadu veidojam 29 vai 30 pašvaldību izlasi, lai iegūtu priekšstatu, vai Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saimnieciskā gada pārskats, kurā ietilpst arī pašvaldību konsolidētais pārskats, sniedz patiesu priekšstatu par pašvaldību finanšu situāciju un saimniecisko darbību. Sešas lielās pilsētas iekļaujam katru gadu, lai piecu gadu laikā ieskatītos visu 119 pašvaldību grāmatvedībā,» klāsta VK padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis. Viņš norāda, ka gadu no gada tiek konstatēti vieni un tie paši pārkāpumi.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Uz izmaiņām darba tirgū, nepieciešamajām speciālistu zināšanām un prasmēm reaģē augstskolas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības iestādes piedāvā arvien jaunas studiju programmas, piemēram, modes menedžmentu, sociālās uzņēmējdarbības vadību vai Austrumāzijas studijas.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Ekonomikas un pārvaldības fakultāte šajā gadā licencējusi jaunu 1. līmeņa profesionālo studiju programmu «Grāmatvedība». «Šādas programmas nepieciešamība saistīta ar pieprasījumu darba tirgū. Svarīgi, ka jaunie speciālisti varēs sākt ātrāk darba gaitas,» saka Iveta Mietule, RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultāte dekāne. Programmas mērķis ir sagatavot grāmatveža profesijas ceturtā līmeņa kvalifikācijas standartam atbilstošus speciālistus, kuri pārzina uzņēmumu finanses un spēj kvalitatīvi, ievērojot profesionālo ētiku, veikt grāmatveža pienākumus gan Latvijas, gan starptautiskajos uzņēmumos, kā arī attīstīt savu uzņēmējdarbību grāmatvedībā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums

To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?

Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem.

Investori parasti ļoti cītīgi seko ziņām par kompāniju finanšu datiem, un nereti kompāniju pārdošanas un peļņas rādītāji pārspēj analītiķu prognozes, raksta MarketWatch.

Tomēr tas, ka pārspētas analītiķu aplēses, ne vienmēr nozīmē, ka rādītāji uzlabojas – kompānijas pārdošanas apjomi vai peļņa var sarukt, bet tāpat būt labāki rezultāti, nekā gaidīja analītiķi.

Turklāt uzņēmuma datus vienā ceturksnī var ietekmēt vairāki faktori – izmaiņas grāmatvedībā, likumdošanas grozījumi vai vienreizēji pasākumi, tādēļ jāseko līdzi datiem vairākos periodos.

Patlaban investori vēl gaida visu kompāniju ceturtā ceturkšņa rezultātus, taču S&P Global Market Intelligence ekspertu aplēses liecina, ka Standard&Poor’s 500 indeksā iekļauto kompāniju ceturkšņa pārdošanas apjomi gada laikā būs vidēji pieauguši par 6,7%, bet peļņa uz akciju – par 14,9%.

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

«Man no sākuma bija šoks, adaptācijas šoks, jo tomēr piecus gadus pavadīju Anglijā, kas nav īss periods,» tā sarunā ar Dienu stāsta Aleksejs Čepuļskis, viens no sešiem jauniešiem, kuri patlaban strādā kādā no valsts institūcijām jauniešu reemigrācijas programmas ietvaros. Šo iespēju atgriezties Latvijā izmantojis arī Emīls Ķīlis, kurš Anglijā pavadījis septiņus gadus un ieguvis tur ļoti labu izglītību. Abi jaunieši ir apmierināti un redz sev izaicinājumus arī Latvijā, tostarp uzlabot valsts pārvaldi kopumā.

Emīls uz Lielbritāniju prestižākas izglītības meklējumos - vismaz tā viņš toreiz uzskatīja - devās 2007. gadā uzreiz pēc vidusskolas beigām. Vietu viņš sev atradis Lenkasteras Universitātes Socioloģijas nodaļā, kurā specializējies jautājumos, kas skar zinātnes un tehnoloģijas ietekmi uz sabiedrību un tās attīstību. Tur ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu, un tūlīt pabeigta būs arī doktorantūra. Ar iegūto izglītību viņš ir ļoti apmierināts, bet toreiz nav bijusi izpratne, kā izmērīt augstskolu kvalitāti. Tagad Emīls ir pārliecināts, ka arī Latvijā viņam būtu bijuši ļoti kompetenti pasniedzēji. Pieredze ārzemēs gan devusi neatkarību, jo, palicis Latvijā, puisis, visticamāk, būtu turpinājis dzīvot pie vecākiem. Ārzemēs kopumā pavadīti aptuveni septiņi gadi.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien aizliedzis valstī paaugstināt cenas, šādi cenšoties iegrožot straujo inflāciju.

"Ar sesto datumu (oktobri) tiek aizliegts jebkāds cenu pieaugums. Aizliegts! Ar šodienu. Nevis ar rītdienu, bet ar šodienu. Lai diennakts laikā neuzskrūvētu cenas. Tāpēc ar šodienu cenu pieaugums tiek aizliegts. Un nedod dievs kāds grāmatvedībā veiks kaut ko ar atpakaļejošu datumu, kaut kādu rēķināšanu, pārrēķināšanu," amatpersonu sanāksmē sacīja Lukašenko.

Patēriņa cenas ir "šausmīgas , un gada laikā tās ir pieaugušas par 18%, norādīja diktators.

"Gaļa, piena produkti, putna gaļa (..) kļūst dārgāka. Minskā pēdējās dienās nav olu," sūrojās Lukašenko.

Uzdevums ir līdz nākamajam gadam atgriezties pie 7-8% inflācijas," viņš piebilda.

Lukašenko preses dienestam tuvais "Telegram" kanāls "Pul Pervogo" savukārt vēsta, ka izņēmumus var noteikt individuālā kārtā, un tie jānosaka ministriem vai apgabalu izpildkomiteju priekšsēdētājiem.

Uzlabojumi nodokļu administrēšanā bez politiskās gribas nav iespējami

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone. Viņasprāt, ja nebūs uzticības, politiskas vēlmes radikāli mainīt situāciju un ja cīņa ar ēnu ekonomiku visiem nebūs prioritāte nr.1, neatkarīgi, kurš būs VID ģenerāldirektors, radikālu uzlabojumu panākt ir tikpat kā neiespējami. Jauno VID vadītāju I. Pētersone iesaka meklēt ārpus šīs iestādes, kā piemērus viņa min SIA PricewaterhouseCoopers partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku, Latvijas Korūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu.

Fragments no intervijas:

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Zvērinātu advokātu biroja BDO Law konkurences tiesību komanda ir izstrādājusi un laidusi klajā pirmo Baltijā bezmaksas publisku mobilo aplikāciju- īsu apmācības kursu uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem par konkurences tiesībām, lai sagatavotos Konkurences padomes (KP) pēkšņām vizītēm.

Aplikācija ir izveidota iOS un Android ierīcēm. Tas ir preventīvs rīks- ieskats, kā sevi pasargāt, lai izvairītos no konkurences padomes uzlikto sodu maksāšanas par konkurences tiesību neievērošanu, kas veido summu apmērā līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma.

Aplikācijā ir iekļauti četri galvenie soļi, kā sagatavoties, kas jāievēro un kā jāuzvedas KP vizītes laikā, kā arī ievietota sos poga, ko nospiežot, notiek saziņa ar speciālistu, kurš noinstruē nepieciešamajās darbībās.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Mājokļa uzkopšana ir visai intīms pakalpojums, tāpēc svarīgi iemantot klientu uzticību.

SIA "Zelta birste" īpašniece Eva Beriņa teic, ka klienti ne vienmēr vēlas, lai viņu māju uzkopj kaimiņiene, tāpēc ir gatavi maksāt par to, lai cilvēks mērotu 50km līdz darba veikšanas vietai. "Mēs ļoti nopietni uztveram konfidencialitāti. Šis ir tik intīms pakalpojums! Cilvēks ieiet tavā guļamistabā - kur vēl intīmāk? Tāpēc klientiem ir jāspēj mums uzticēties. Mani darbinieki ir mans zelts," viņa uzsver.

E. Beriņa novērojusi, ka cilvēki izvērtē, par ko viņi maksā un novērtē nopirkto laiku, ko var veltīt ģimenei. Viņa uzskata, ka visaugstākā godalga ir tā, ka ir ģimenes, kur kopš uzkopšanas pakalpojuma izmantošanas vīrs ar sievu vairs nestrīdas. "Ja spēju sasniegt šādu rezultātu, tad es un manas meitenes ir īstajā vietā," tā viņa.

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Nozaru saraksts ir nepārdomāts un vērsts uz esošā uzņēmējdarbības līmeņa samazināšanu, ko Latvija nemaz nevar atļauties

Tā uz DB jautājumiem par mikrouzņēmumu nodokļa likteni atbildes sniedz Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Bieži vien kaimiņvalstis Latviju slavē par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ieviešanu, lai gan citās valstīs atbalsts mazajiem uzņēmumiem tiek organizēts citos veidos. Kā kopumā vērtējat mikrouzņēmuma nodokli Latvijā? Vai tas ir nepieciešams un atbalstāms?

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika izveidots ar konkrētu mērķi – samazināt ēnu ekonomiku un dot iespēju uzsākt legālu/reģistrētu uzņēmējdarbību. Šī modeļa ieviešana būtiski palielināja uzņēmēju skaitu valstī. Mikronodoklis lielā mērā ir labs instruments, lai uzsāktu uzņēmējdarbību un gūtu tam nepieciešamās iemaņas. Mikronodokļa forma ir piemērojama tajos gadījumos, kad uzņēmuma apgrozījums ir relatīvi neliels. Kā īpaši pozitīvs aspekts jāuzsver salīdzinoši ērta un vienkārša grāmatvedība, kas būtiski atvieglo saimniecisko darbību. Zemā likme 9% no apgrozījuma ir būtiska sektoros, kuros ir augsts atalgojuma īpatsvars. Ja gribam ēnu ekonomiku mazināt – nodokļu sistēmai jābūt tādai, lai nodokļi ir samaksājami – pretējā gadījumā nebūs vai nu uzņēmējdarbības, vai nu nodokļi pilnībā netiks samaksāti.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY Baltijas darbību no šī gada 1. oktobra vadīs Leonas Lingis, kas kļūs par reģiona uzņēmumu vadošo partneri.

L. Lingis līdz šim ir vadījis Baltijas reģiona EY nodokļu un tiesību praksi ar padziļinātu izpratni par starptautisko nodokļu un transfertcenu jautājumiem. Viņš jaunajā amatā nomainīs Jonasu Akeli, kurš EY Baltijas valstīs vadīja pēdējos 16 gadus.

Leonas vadībā EY prioritātes būs stiprināt izteikti uz klienta vajadzībām orientētu pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kā arī turpināt virzīt inovāciju ieviešanu gan EY pakalpojumos, gan dažādās EY klientu darba nozarēs.

Leonas profesionālos sasniegumus papildina viņa akadēmiskā kvalifikācija, tostarp maģistra grāds revīzijas un finanšu grāmatvedībā Viļņas Universitātē. Tāpat Leonas ir aktīvi strādājis dažādās investoru darba grupās un piedalījies neskaitāmās nozares konferencēs, lai veicinātu Baltijas ekonomiku un biznesa klimata sekmīgu attīstību.