Latvijas pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums PATA grupa 11. martā atklās savu pirmo kokmateriālu veikalu Polijā, kas atradīsies Olštinā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veidos astoņi veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un viens Polijā.

"Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu," uzsver PATA specializētās kokmateriālu veikalu ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs, norādot, ka 80% no pārdotās produkcijas būs PATA grupas uzņēmumu ražotie materiāli.

PATA grupas specializētajā kokmateriālu veikalu ķēdē ir pieejami dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Tāpat sortimentā ir pieejams divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti – briketes un kamīnmalka.

PATA grupa, kas ir Latvijā lielākais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums atvēris trešo specializēto kokmateriālu veikalu Polijā.

Jaunais veikals atrodas Polijas pilsētā Ļubļinā. Šī gada laika PATA grupa Polijā ir atvērusi jau trīs specializētos kokmateriālu veikalus – martā tika atvērts veikals Olštinā, savukārt septembrī Glivicē.

“Mūsu mērķis ir vienkāršs – strādājam, lai PATA grupas ražotie materiāli būtu pieejami visā Polijā, veidojot pārdomātu veikalu ķēdes pārklājumu visā valstī. Esam apmierināti ar šogad paveikto, tomēr nākamajam gadam esam izvirzījuši ambiciozus plānus, lai attīstītos un nostiprinātu pozīcijas šajā tirgū,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veido desmit veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un trīs Polijā. Visās valstīs klienti var iepirkties arī e-veikalā.

AS PATA Saldus ārkārtas akcionāru sapulcē ievēlēta uzņēmuma padome, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrības padomē nolemts ievēlēt Uldi Mierkalnu, Jāni Bertrānu, Ati Kalniņu, Ievu Sniedzi un Ingu Mierkalnu, un nenoteikt atlīdzību sabiedrības padomei.

Jānis Bertrāns bijis ilggadējs AS PATA Saldus valdes priekšsēdētājs. Jānim Bertrānam pieder 1531 uzņēmuma akcija.

Ieva Sniedze kopš 2002. gada strādā SIA PATA par galveno grāmatvedi. Ievai Sniedzei nepieder uzņēmuma akcijas.

Atis Kalniņš ir Zāģmateriālu tirdzniecības vadītājs SIA PATA un valdes loceklis SIA PATA Kokmateriāli. Atim Kalniņam nepieder uzņēmuma akcijas.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Liepājā jaunu veikalu atklājis uzņēmums PATA Kokmateriāli, informē reģionālais medijs Kursas Laiks.

Pirmais veikals tika atvērts 2013. gadā Rīgā, un pašlaik uzņēmuma veikalu tīklā ir pieci veikali - Rīgā, Dreiliņos, Saldū, Valmierā un Liepājā.

Pēckrīzes periodu būvniecībā var sadalīt divās daļās – kad bija pieejami Eiropas fondu naudas līdzekļi un pēdējie gadi, kad tie nav pieejami iepriekšējā apjomā, pauž PATA Kokmateriāli tirdzniecības tīkla vadītājs Atis Kalniņš. «Ļoti izjūtam to, ka celtniecības uzņēmumiem Latvijā ir krities darbu apjoms. Neesam apzinājuši konkrētu kritumu, bet jūtam, ka tas tiek kompensēts ar objektiem Skandināvijā. Ceram uz aktīvāku periodu 2017. gada otrajā pusē, kad tiks apstiprināti projekti Eiropas fondu naudas apguvei,» situāciju būvniecības nozarē komentē A. Kalniņš.

Būvmateriālu tirgotājs SIA «Tirdzniecības nams Kurši» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 72,198 miljonu eiro apmērā, kas bija par 12,2% jeb 7,825 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,344 miljoni eiro, kas bija trīs reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» apgrozījums pērn palielinājies straujāk, nekā kopējais būvmateriālu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pieaugums, kas pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, pieauga par 11%, uzņēmums norāda gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums 2017.gada finanšu rezultātus vērtē kā pozitīvus, un atzīmē, ka tam izdevies to sasniegt ar aktīvu un mērķtiecīgu darbību, neskatoties uz spēcīgo konkurenci nozarē.

Uzņēmuma peļņu izdevies palielināt, pieaugot apgrozījumam, kā arī pilnvērtīgāk izmantojot uzņēmuma rīcībā esošās kapacitātes.

Par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes priekšsēdētāju kļuvis būvkompānijas "RBSSKALS" vadītājs Māris Saukāns, liecina "Firmas.lv" informācija.

Saukāns kā "Tirdzniecības nama "Kurši"" padomes priekšsēdētājs reģistrēts 16.aprīlī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, uzņēmums bez padomes priekšsēdētāja dzīvojis vairāk nekā trīs mēnešus - iepriekšējais padomes priekšsēdētājs Agris Grīnbergs šī amata pienākumus pildīja līdz 5.janvārim.

Aģentūrai LETA neizdevās saņemt "Tirdzniecības nama "Kurši"" komentāru par padomes priekšsēdētāja nomaiņas iemesliem.

Jau vēstīts, ka "Tirdzniecības nams "Kurši"" reģistrēta 2000.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 712 800 eiro. "Tirdzniecības nams "Kurši"" pilnībā pieder uzņēmumam SIA "Augstceltne", kura lielākais īpašnieks ir Juris Kursītis, kuram pieder 98% kompānijas kapitāldaļu. Vēl 2% pieder Arnim Zīvertam. Kursītis ir arī vienīgais patiesais labuma guvējs "Tirdzniecības namā "Kurši"".

No SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes atcelts tās priekšsēdētājs - būvkompānijas "RBSSKALS" vadītājs Māris Saukāns, liecina informācija "Firmas.lv".

Saukāns "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes priekšsēdētāja amatā atradās nedaudz vairāk kā četrus mēnešus - no šā gada 16.aprīļa līdz 30.augustam.

Darbu uzņēmuma padomē turpina Gundars Jermacāns un Andris Kursītis.

"Tirdzniecības nams "Kurši"" reģistrēts 2000.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 712 800 eiro. "Tirdzniecības nams "Kurši"" pilnībā pieder uzņēmumam SIA "Augstceltne", kura lielākais īpašnieks ir Juris Kursītis, kuram pieder 98% kompānijas kapitāldaļu. Vēl 2% pieder Arnim Zīvertam. Kursītis ir arī vienīgais patiesais labuma guvējs "Tirdzniecības namā "Kurši"".

2020.gadā "Tirdzniecības nams "Kurši"" pagājušajā gadā strādāja ar 95,286 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 94,5% un bija 3,904 miljoni eiro.

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

No 9. līdz 12. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek 31. starptautiskā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2017, kurā tiek prezentēti nozares jaunumi, inovatīvas tehnoloģijas, kā arī aktuāli celtniecības un remonta risinājumi, informē izstādes organizētāji rīkotājsabiedrība BT1.

Ik gadu izstādē piedalās vismaz 350 būvniecības nozares uzņēmumu gan no Austrumeiropas, gan no Rietumeiropas, gan arī no Āzijas. To vidū ir tādas kompānijas kā Tenapors, Reaton, Pata kokmateriāli, Ripo International, LEBENS, SB, Husqvarna, AKB būve, Iļģuciems, Aeroc, Paroc, Preiss Būve, MONIER u. c. Šajā gadā izstādē piedalās 384 uzņēmumi no 11 valstīm.

Ieskicējot šī brīža aktualitātes būvniecībā, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) priekšsēdētājs Mārtiņš Straume norāda, ka arvien aktuālāka kļūst trīsdimensiju projektēšana: «Latvijā aug pieprasījums gan pēc profesionāla darbaspēka, gan tehnoloģijām, kas spētu nodrošināt šādu pakalpojumu.»

Būvmateriālu tirgotājs SIA Tirdzniecības nams Kurši reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,450 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis krājumus, nemateriālos noguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un pajas, akcijas un obligācijas, lai nodrošinātu aizdevuma līgumu.

Jaunā komercķīla reģistrēta trešdien, 25.jūlijā.

SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» šobrīd ir aktuālas piecas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» dibināts 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 712 800 eiro un tā lielākais īpašnieks ar 73% kapitāldaļu ir SIA «Augstceltne», savukārt atlikušie 27% pieder Jurim Kursītim.

2016.gadā SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» strādāja ar apgrozījumu 64,372 miljonu eiro apjomā, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 451 tūkstotis eiro. Tajā gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 6,874 miljonus eiro. Būvmateriālu tirgotāja 2017.gada finanšu dati vēl nav pieejami.

Būvmateriālu tirgotāja SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» valdē reģistrētas izmaiņas - tai pievienojies valdes loceklis Arnis Zaščerinskis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunajam valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 28.februārī.

Arnis Zaščerinskis SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» valdē darbosies kopā ar valdes priekšsēdētāju Agni Bērziņu un valdes locekli Jevgeņiju Matvejevu, kuriem arī katram ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu kopā vismaz ar vienu valdes locekli.

SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» dibināts 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 712 800 eiro un tā lielākais īpašnieks ar 73% kapitāldaļu ir SIA «Augstceltne», savukārt atlikušie 27% pieder Jurim Kursītim.

SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 64,372 miljonu eiro apjomā, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 451 tūkstotis eiro. Uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 6,874 miljonus eiro.

SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” plāno investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro jauna, moderna būvmateriālu veikala būvniecībā Rīgā, Brīvības gatvē.

Jaunā veikala “Kurši Brīvība” būvniecība tiks uzsākta šī gada beigās un, līdz ar būvniecības projekta īstenošanu, Brīvības gatves kvartāls no Dzērbenes līdz Krustbaznīcas ielai piedzīvos pārvērtības, lai 2025. gadā tiktu atklāts “Kurši” veikals ar kopējo platību 5500m2.

Veikala projektēšanas gaitā īpaša vērība pievērsta ceļu inženiertehniskajiem risinājumiem, lai veikalam būtu ērta piebraukšana, auto novietošana, turklāt liela apjoma vai lielgabarīta preču pircējiem būs īpaši paredzēta “Drive in” zona. Tāpat, īstenojot “Zaļā kursa” mērķus, sadarbībā ar “Elektrum” pie veikala plānots uzstādīt 6 elektroauto uzlādes stacijas.

“Kurši” veikals Brīvības gatvē ir pirmais no “Kuršu“ veikalu tīkla, kurš tika atvērts 2000. gada 8. jūlijā vecās rūpnīcas “Progress” telpās.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Dubulti ir viena no dzīvākajām Jūrmalas pilsētas daļām, tā kūsā un mutuļo ne vien vasarā, bet arī mazāk aktīvajā sezonā

Tur ir mācību un ēdināšanas iestādes, baznīcas, poliklīnika, viesnīca, bodītes, kā arī sava mākslas stacija. Tā kā attālums līdz Rīgas centram ir aptuveni 20 km, Dubulti ir iecienīta rīdzinieku un ārvalstu tūristu atpūtas vieta.

Dubultu stacijas ēka ir būvēta 1977. gadā pēc arhitekta Igora Javeina ieceres, tā rada asociācijas ar bangojošu jūru. 2015. gadā veikta tās rekonstrukcija, kas pavēra iespējas tur realizēt dažādus mākslas projektus.

Viens no atpazīstamākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Dubultos ir bistro, veikals un konditorejas ražotne Dukāts, kura pirmsākumi meklējami 1991. gadā. Padomju laikā šajās telpās, kas atrodas pašā Dubultu centrā, mitinājās restorāns Rubīns. Tagad tur saimnieko Kalniņu ģimenes uzņēmums, kuru izveidoja bijušais Jūrmalas tirdzniecības pārvaldes priekšnieks Andris Kalniņš.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Stiprinot atbalstu atvērtai un godīgai depozīta sistēmai iedzīvotāju interesēs, būvmateriālu un mājas labiekārtošanas preču tirgotājs «K Senukai» pievienojies Latvijas tirdzniecības nozares izveidotajiem 9 principiem, ko tirgotāji izstrādājuši iekļaušanai likumdošanā.

Līdz ar «K Senukai» pievienošanos atbalstu tirgotāju izstrādātajam modelim izteikuši vairāk nekā 10 vadošie nozares dalībnieki, norādot, ka pašlaik valstī virzītais depozīta sistēmas modelis nav pietiekami plašs, nepilnīgi ņem vērā sabiedrības un pircēju intereses un nenodrošina pietiekamu darbības caurskatāmību.

«Depozīta sistēmas ieviešanā Latvijai ir nevis nekritiski jāpārņem citu valstu īstenotais iepakojuma aprites modelis, bet jāuzlabo depozīta sistēma tieši Latvijas iedzīvotāju interesēs un viņu šodien aktuālajām vajadzībām. Izvērtējot pašlaik virzīto depozīta modeli, ir redzami ne tikai ieguvumi, bet arī daudzas nepilnības, ko mēs šobrīd varam un ko vajag mainīt. Zinot, ka «K Senukai» veikalus ik dienu apmeklē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un ikviens no viņiem būs depozīta sistēmas dalībnieks, mēs iestājamies par tādu depozīta sistēmu, kas pārstāv viņu intereses, ir ekonomiski izdevīgāka un lietošanā ērtāka,» saka AS «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Asociētā partnera statusā Prudentia komandai kopš 1.novembra pievienojas Agris Grīnbergs, kurš koncentrēsies uz lielo M&A darījumu vadīšanu Baltijā, kā arī stiprinās Prudentia pozīcijas privātā kapitāla pārvaldīšanas jomā.

“Esam gandarīti, ka mūsu komandai pievienojas tik augsta līmeņa profesionālis ar ilggadīgu pieredzi korporatīvajās finansēs un privātā kapitāla pārvaldīšanā. Ticam, ka līdz ar Agra Grīnberga pievienošanos Prudentia, mūsu komanda kļūs stiprāka un uzkrātā pieredze - daudzveidīgāka, ko novērtēs arī mūsu klienti”, uzsver Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

“Esmu patiesi priecīgi pieņemt jauno profesionālo izaicinājumu, pievienojoties vienai no lielākajām korporatīvo finanšu komandām Baltijā. Mans galvenais uzdevums un mērķis būs palīdzēt Prudentia klientiem sasniegt augstākus mērķus Baltijā un pasaulē, kā arī attīstīt privātā kapitāla pārvaldīšanas piedāvājumu”, atklāj A.Grīnbergs.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.