Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Piektdien, 24.novembrī daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā norisinās savulaik ASV ieviestā Black Friday jeb Melnā piektdiena, kad veikalos un tirdzniecības centros notiek preču izpārdošanas ar lielām atlaidēm.

Izpārdošanas šajā dienā rīko gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Taču pēdējie gatavojas vēl kādam notikumam – pirmdien, 27.novembrī notiks Cyber Monday jeb kiberpirmdiena, kad izpārdošanas rīkos daudzi internetveikali.

Laikraksts Dienas Bizness piektdien ziņo, ka pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā.

Iepirkšanās drudzi fotogrāfijās skatiet galerijā!

Autoveikali un internetveikali noteikti nākotnē attīstīsies, bet izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā secināts, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība. Modernā mazumtirdzniecība – tie ir internetveikali, zemo cenu veikali, supermārketi, pašapkalpošanās veikali un citi. Ņemot vērā to, ka lauki iztukšojas, būs jādomā par noteikta modeļa veidošanu un ieviešanu lauku reģionos, kas varētu būt autoveikali. Tāpat liela nozīme būs ienākumiem.

«Jo ātrāk sasniegsim līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā ar minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars iedzīvotāju migrācijā. Tas jau ir noticis Igaunijā un var sagaidīt, ka tas notiks arī Latvijā,» pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, nākamajā ceturksnī vidējā alga pārsniegs 1000 eiro. Jau tagad pienāk labas ziņas no reģioniem, kur aizvien vairāk ir pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Un te pat nav runa par Valmieru, kas ir liela pilsēta, kur ir dzīvojamās platības deficīts, bet arī Smiltenē trūkst, kur dzīvot. Ašeradens norādīja, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd saņem vairāk par 1000 eiro, bet mērķis ir, lai vismaz puse saņemtu un tad iedzīvotāju skaits stabilizēsies. IKP aug un ekonomikas ministrs cer, ka notiekošais banku jomā neatstās būtisku ietekmi uz ekonomiku. Katrā ziņā Ekonomikas ministrija nav pārskatījusiiekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi. Ašeradens norādīja, ka mazumtirdzniecība ir produktīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, taču noteikti nākotnē būs jādomā par inovācijām un efektivitāti. Viņš piebilda, ka, piemēram, Ķīnā daudzi neko nenes mājās no veikaliem, bet operē ar QR kodiem un iepērkas internetā. Tiesa, Latvija ir ļoti konservatīva zeme un, visticamāk, tik ātri pārmaiņu nebūs.

Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

Lietuvas "Pigu" un Somijas "Hobby Hall Group" (HHG) apvienoto uzņēmumu grupu, kurā ietilpst arī Latvijas internetveikali "Xnet.lv" un "220.lv", sauks "PHH Group", informē uzņēmumā.

“Uzsākot darbu zem “PHH Group” karoga, mēs turpinām iepriekš plānoto grupas apvienošanas procesu. Pagaidām izmaiņas grupas vadītajās vietējās e-platformās un interneta veikalu nosaukumos netiek plānotas,” norāda Daiņus Ļuļis, “PHH Group” vadītājs.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā privātā kapitāla investori “Mid Europa Partners” apvienoja četru valstu populārākos interneta tirdzniecības uzņēmumus: “Pigu.lt” Lietuvā, “Kaup24.ee” un “Hansapost.ee” Igaunijā, “220.lv” un “Xnet.lv” Latvijā, kā arī “Hobbyhall.fi” Somijā.

Viena no tuvākajām klientiem pamanāmajām izmaiņām būs preču migrācija starp grupas e-platformām Latvijā un Igaunijā. “Mēs plānojam, ka viss Latvijas interneta veikalā “Xnet.lv” pieejamais preču klāsts, aptuveni 220 000 vienību, jau tuvākajā nākotnē būs pieejams tirdzniecības centra internetā “220.lv” klientiem,” norāda D. Ļuļis.

30. maijā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA Proks vienoties par franšīzes līgumu noslēgšanu ar deviņiem uzņēmumiem, informē KP.

KP lēmumā secināja, ka vienošanās radītie ieguvumi pārsniedz iespējamo kaitējumu konkurencei, tādējādi tā ir atļaujama.

Vienošanās ietvaros vairumtirgotājs SIA Proks uzņēmuma izveidotā mājsaimniecības elektronisko preču mazumtirdzniecības tīkla NETA franšīzes ietvaros noslēgs līgumus ar SIA Linda-1, SIA servis-komercfirmu Kvarcs, SIA INK-99, SIA Alete, SIA Falkors, Aulejas pagasta Z/S Jaunzemji, SIA “AK Optimus, kā arī ar SIA Elektrons & K un SIA TCA. Mazumtirgotājiem pieder veikali dažādās Latvijas pilsētās un/vai internetveikali.

Izmantojot vienotu zīmolu, franšīzes tīkla ietvaros uzņēmumi plāno nodrošināt klientu apkalpošanu pēc vienotiem principiem. Ziņojumā sniegta informācija liecina, ka vienošanās tiks īstenota trīs gadu garumā, proti, līdz 2019. gada vasarai.

Dienu pēc Pateicības dienas ASV un citviet pasaulē iestājas Black Friday jeb Melnā piektdiena – diena, kad veikalos preces tiek izpārdotas ar ievērojamām atlaidēm.

Šogad Melnā piektdiena iekrīt 23.novembrī un izpārdošanas šajā dienā rīkos gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Laikus šim iepirkšanās drudzim gatavojas arī loģistikas centri.

Fotogalerijā ieskats ASV tirdzniecības giganta Amazon pasūtījumu izpildes centrā Hārtfordšīras grāfistē Lielbritānijā!

Pašlaik Lielbritānijā ir 13 Amazon pasūtījumu izpildes centri, kuros nodarbināti 24 000 cilvēku.

LASI ARĪ:

Bezoss: Kādu dienu Amazon bankrotēs

Lielbritānija no 2020.gada tehnoloģiju gigantiem piemēros jaunu nodokli

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Piecu gadu laikā, kopš 2011. gadā Lietuvas kompānija Pigu iegādājās vietējo interneta veikalu 220.lv, interneta veikals ir kļuvis par lielāko Latvijā savā nozarē, tā īpašniekam Pigu Latvia apgrozot 25,5 miljonus eiro 2015. gadā.

Vēl 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums bija sasniedzis 16,5 miljonu eiro. Gada laikā ievērojami ir palielinājies ne tikai uzņēmuma apgrozījums, bet arī peļņa – līdz 125,5 tūkstošiem eiro pērn, audzis arī darbinieku skaits un samaksātie nodokļi.

Uz otro vietu noslīdējis vietējā kapitāla internetveikals 1a.lv, kura īpašnieks Mobilukss pērn apgrozījis 23,0 miljonus eiro un nopelnījis 35,8 tūkstošus eiro.

Visu TOP 10: Lielākie internetveikali, pēc neto apgrozījuma 2015. gadā skatieties raksta galerijā!

Avots: crediweb.lv atlase (Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta dati). Atlasīti uzņēmumi, kuru pamata nodarbošanās ir plaša patēriņa preču tirdzniecība internetā

Izklaides internetā konkurē ar grāmatu lasīšanu, tomēr grāmatnīcu internetveikali palīdz piekļūt lasītājiem tiem ērtākā vietā

Tā uzskata Igaunijas grāmatu tirgotāja un arī izdevēja Rahva Raamat AS biznesa attīstības vadītājs Tomas Ēsmē (Toomas Aasmäe). Šobrīd uzņēmumam ir 12 veikali septiņās Igaunijas pilsētās, un pēc apgrozījuma otrs lielākais veikals ir tieši internetveikals, kas nodrošina ap 10% no kompānijas apgrozījuma.

Lai paplašinātu klientiem piedāvāto produktu un pakalpojumu klāstu, pavisam nesen atvērtais jaunais Rahva Raamat veikals ir apvienots ar restorānu. «Rahva Raamat ir vecākais un arī lielākais grāmatu tirgotājs Igaunijā. Ilgu laiku esam bijuši tirgotāji, bet nesen esam pievērsušies arī izdevējdarbībai. Tā mums savā ziņā ir jauna lieta, bet pašos pirmsākumos, 1912. gadā, pirmo Rahva Raamat veikalu atvēra grāmatu izdevējs Gustavs Pihlaks (Gustav Pihlakas). Šajā ziņā mēs esam atgriezušies pie savām saknēm un atkal darbojamies kā izdevējs,» saka T. Ēsmē.

Jaunu un kvalitatīvu īpašumu trūkums tuvākajos gados turpinās veicināt projektu attīstību komerciālajā segmentā, prognozēja nekustamā īpašuma kompānijas "Starlex Real Estate" vadītājs Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka, sākoties Covid-19 pandēmijai un līdz ar pirmajiem stingrajiem ierobežojumiem, nekustamo īpašumu nozare nedaudz "iepauzēja", bet īsu brīdi. Drīz vien tapa skaidrs, ka cilvēkiem, nozarēm un kompānijām būs jāpielāgojas šiem apstākļiem un sākās pielāgošanās.

Pielāgojoties situācijai, arī biroja telpu iznomātāji arvien vairāk uzmanību sāka pievērst videi, kādā cilvēkiem ir jāstrādā, informē Smilktiņš, piebilstot, ka cilvēki ir kļuvuši prasīgāki pret gaisa kvalitāti telpās, labai ventilācijai tiek piešķirta lielāka nozīme, kā jebkad agrāk, tāpat ir būtiski, lai telpu var pārplānot un pielāgot komandas vajadzībām, kā arī nomnieki vēlas elastīgākus nosacījumus attiecībā uz nomas līguma termiņu un tā uzteikšanas iespējām.

IT infrastruktūras uzraudzības programmatūra Zabbix spēj pieskatīt līdz pat 200 tūkstošiem ierīču, paredzēt un novērst to problēmas un sistēmu dīkstāvi

SIA Zabbix izstrādā programmnodrošinājumu, kas spējīgs uzraudzīt IT infrastruktūru – serverus, tīkla iekārtas, bezvadu interneta rūterus utt. Programmatūra apkopo iegūto informāciju, salīdzina ar industrijas standarta rādītājiem un pieņem lēmumu, vai viss ir kārtībā, vai ir paredzami kādi sarežģījumi. Lai saprastu, kāpēc tas ir svarīgi, uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Sergejs Sorokins min piemēru – ja kompānijas rīcībā ir divi serveri, teorētiski ir iespējams pie katra nosēdināt speciālistu, kas to nepārtraukti uzrauga. Taču, ja uzņēmumam ir 200 tūkstoši ierīču (tik ir Zabbix lielākajam klientam), tas vairs nav iespējams, jo ierīces var būt ne tikai fiziskas, bet arī virtuālas, kas savstarpēji ir komplicētos tīklos. «Izstrādājam programmnodrošinājumu, kas saprot šāda veida informāciju, analizē, apstrādā un laikus paziņo par iespējamām problēmām. Piemēram, ja runājam par bankām, sliktākā iespējamā situācija ir tad, kad zvana klienti un sūdzas, ka nedarbojas internetbanka. Zabbix var nodrošināt ne vien to, ka banka pirmā ir informēta par problēmu, bet arī spēj to paredzēt jau laikus, jo, analizējot statistiku un vēsturisko datu apjomu, iespējams noteikt, ka, piemēram, pēc divām stundām, turpinoties kādai tendencei, radīsies problēma un nekavējoties jārīkojas,» ilustrē S. Sorokins. Uzņēmuma galvenā mērķauditorija ir liela mēroga uzņēmumi ar apjomīgu IT infrastruktūru – bankas, IT kompānijas, internetveikali, telekomunikāciju uzņēmumi un citu nozaru pārstāvji.

Interneta veikali regulāri maldina apmeklētājus ar informāciju par to, cik citi apmeklētāji ietaupījuši iepērkoties, raksta New York Times.

Ekrānos mēdz parādīties paziņojumi, kas pircējiem pavēsta, cik tieši kāda konkrēta persona ietaupījusi, veicot pirkumu. Tā ir populāra metode, ar kuras palīdzību internetveikali pastiprina cilvēkos vēlmi iederēties citu vidū.

Taču šie paziņojumi par pirkumiem ne vienmēr ir patiesi. Ir radīti algoritmi, kas savieno cilvēku vārdus, atrašanās vietas un mājaslapas piedāvātos produktus, radot unikālas kombinācijas un prezentējot tās kā nesenus pirkumus.

Viltus paziņojumi ir tikai viens no «tumšajiem moduļiem» (šo terminu 2010. gadā Lielbritānijā radīja konsultants Harijs Bringulls), kā maldināt pircējus interneta vidē un manipulēt ar viņu lēmumiem. Digitālajā vidē darbojas tādas pašas metodes kā jau sen tradicionālajā tirdzniecībā izmantotās - piemēram, sīku, nevajadzīgu produktu novietošana kases tuvumā vai pārsteidzoši lielu atlaižu izziņošana, kas, ierodoties veikalā, izrādās nepatiesība.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

2017. finanšu gadā Baltijas lielākais e-komercijas spēlētājs Pigu Group plāno apgrozīt 85 miljonus eiro, bet turpmākajiem gadiem mērķi ir vēl ambiciozāki – 2021. gadā uzņēmuma mērķis ir sasniegt 200 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esam lielākais interneta tirgotājs Baltijā; katru gadu augam straujāk, mūsu izaugsme absolūtos skaitļos ir lielāka nekā mūsu konkurentiem, un ar katru gadu atraujamies arvien pamanāmāk. Tas mums palīdz piesaistīt vairāk pircēju un pirkt vairāk produktu par labākām cenām. Mūsu galvenais mērķis ir augt un palielināt tirgus daļu,» neslēpj Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys), Pigu UAB valdes priekšsēdētājs.

Pigu Group ietilpst internetveikali pigu.lt Lietuvā, 220.lv Latvijā un kaup24.ee Igaunijā. Pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums visās trijās Baltijas valstīs ir audzis divas reizes – no 40 miljoniem 2014. gadā līdz 85 miljoniem 2017. finanšu gadā, kas beigsies marta beigās. 2018. gadā Pigu Group mērķē uz 105 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt 2021. gada plāns ir apgrozīt 200 miljonus eiro. Straujā izaugsme ļāvusi Pigu Group ierindoties Deloitte straujāk augošo kompāniju saraksta Technology Fast 50 sadaļā Big 5, ieņemot 3. vietu. «Šajā sarakstā apkopotas diezgan lielas kompānijas, kuras vairs neaug tik strauji kā jaunāki uzņēmumi. Šajā sarakstā esam pirmā kompānija no Baltijas reģiona. Lai gan strādājam sešu miljonu iedzīvotāju tirgū, šajā konkursā konkurējam ar tādu valstu tirgu kā Polija un Rumānija, kur ir 40 un 20 miljoni iedzīvotāju. Tāpat jau otro reizi esam iekļuvuši 2017 Inc. 5000 Eiropas straujāk augošo kompāniju sarakstā,» uzskaita D. Ļuļis.

Viena no Somijā un Igaunijā lielākajām interjera preču tirdzniecības ķēdēm Indoor Group AS Latvijā ir atvērusi divus mēbeļu interneta veikalus - "Asko" un "Sotka".

Līdz ar to abi zīmoli pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma ir atgriezušies Latvijā, piedāvājot mēbeles un interjera priekšmetus.

"Latvijā aktīvi strādājām jau iepriekš, un līdz 2010. gadam mums šeit bija vairāki veikali. Atsauksmes un tirgus analīze parādīja, ka Latvijas tirgū Asko un Sotka produkcijai joprojām ir pieprasījums. Atverot interneta veikalus, mēs izskatām arī citas tirdzniecības organizācijas iespējas, jo īpaši tirdzniecības centros Rīgas reģionā," atzina Indoor Group AS valdes priekšsēdētājs Karijs Forstens (Kari Forssten), kurš atbild par uzņēmuma komercdarbību Baltijas valstīs.

"Interjera preču pircējs parasti ir apzinīgs patērētājs, kurš vēlas uzmanīgi salīdzināt cenas un preces, pirms veikt pirkumu. Tādēļ interneta veikala nozīmi šodien nekādā gadījumā nevar ignorēt," uzsvēra Indoor Group AS pārdošanas un mārketinga vadītājs Andress Nemme (Andres Nõmme).

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Par to, kādi būs pārtikas mazumtirgotāju tuvākās nākotnes izaicinājumi, nule kā sprieda ekonomisti un tautsaimnieki.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) veiktais pētījums Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā liecina – izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas. Jau šobrīd nozares produktivitāte ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Taču tas nenozīmē, ka nozare var gulēt uz lauriem. Īpaši tas svarīgi laukos, kur cilvēku kļūst arvien mazāk, līdz ar to jādomā, kā apkalpot tos, kas turpina saimniekot novados. Eksperti pat rosina ieviest pašvaldību atbalstītus internetā iegādātu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Un jāsaka, ka ne velti, jo lauku veikalu slēgšana – tā joprojām ir realitāte. Zinu pagastu tikai 70 km attālumā no Rīgas, kur divu veikalu vietā tūlīt nebūs neviena, jo pēdējo grasās slēgt. Iemesls – mazi ieņēmumi un pieaugošas izmaksas. Šajā gadījumā labs risinājums būtu autoveikals, taču iedzīvotāji jau rēķinās, ka tajā cenas ir augstākas, līdz ar to meklēs iespējas doties uz lielākām pilsētām, kur pastāv izvēles iespēja, – iepirkties tradicionālajos vai modernajos veikalos. Taču jārēķinās, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.