Šobrīd TV operatori, atbilstoši likumdošanai, nevar raidīt savas reklāmas virsū kanālu reklāmām, taču pāris nozares eksperti pieļauj, ka šāda veida atļaujas došana, iespējams, varētu būt kompromiss tam, ja sākot no nākamā gada par TV3 un LNT operatoriem būtu jāmaksā, raksta Dienas bizness.
«Tas ir viens no iespējamiem risinājumiem. Ir tikai godīgi, ja skatītājam ir jāmaksā par nacionālajiem kanāliem, ka viņš var arī neskatīties reklāmas. Savukārt, ja TV kanāli vēlas iekasēt naudu no reklāmdevējiem, tad ir tikai normāli, ja kanāli maksātu operatoriem par auditoriju, kura tiem tiek nodrošināta. Jo lielāka auditorija, jo lielāki ir kanāli ieņēmumi no reklāmdevējiem,» DB pamato IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. Tiesa, ja kanāls uzturētu prasību «gribu saņemt naudu no reklāmas un vēl arī no skatītājiem, kuri šo reklāmu redz», tad operatoram ir jābūt pilnīgi brīvām rokām, kādā veidā piedāvāt konkrēto kanālu klientiem. «Šādā situācijā, kad klients
dubultā spiests maksāt par kanāla skatīšanos, obligāti jādod izvēles iespēja skatītājam abonēt konkrēto kanālu vai nē,» turpināja S. Kraujiņa. Saeimas 2.lasījumā ir atbalstījusi izmaiņas likumdošanā par «must carry» principu, kas LNT un TV3 dotu iespējas no nākamā gada saņemt naudu no kabeļoperatoriem.
«Autortiesību likums nosaka, ka TV operatori kanālus TV3 un LNT drīkst tikai retranslēt, nevis veikt tajā izmaiņas. Likums ir loģisks, jo skaidri nosaka atbildības sfēras - operatoriem ir tehniskā atbildība, bet satura atbildība paliek TV kanāla pārraudzībā. Ja tiktu pieņemtas šādas izmaiņas, tad TV kanālam liegtu kvalitātes nodrošināšanu gan skatītājiem, gan sadarbības partneriem,» DB vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš. Šādas izmaiņas, pēc viņa skaidrotā, sagrautu attiecības ar sadarbības partneriem - reklāmas izvietotājiem. Likuma uzraugu priekšā TV kanāla satura veidotāji vairs nevarētu pārraudzīt un atbildēt, kāds kanāls jeb saturs nonāk pie skatītājiem - nebūtu iespējams nodrošināt, ka tiek ievērots likums. «Pieņemot šādas izmaiņas, nozare neatgriezeniski tiktu novestu pie jaunas krīzes,» uzskata K. Ozoliņš.