Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā nostiprināto SIA Liepājas enerģija monopolstāvokli, raksta portāls irliepaja.lv.

Lai gan ar Administratīvās apgabaltiesas šā gada 13.jūlija spriedumu tika atzīts, ka domes lēmums atteikt SIA MIG holdings tobrīd piederošajai ēkai pieslēgt gāzes apkuri ir prettiesisks, pašvaldībai brīvas rokas šādi rīkoties arī turpmāk, jo saistošie noteikumi Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā joprojām nav atcelti, norāda I. Kesenfelds. Turklāt tie iestrādāti 16.februārī apstiprinātajā Liepājas teritorijas plānojumā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai U. Seska vadītā dome pārsūdzēs vai nepārsūdzēs Administratīvās apgabaltiesas 13.jūlija spriedumu, konsultējoties ar juristiem, I. Kesenfelds izskatot iespēju vērsties Satversmes tiesā pret domes apstiprināto Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu.

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

SIA MIG Holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Mierizlīgums vēl jāapstiprina tiesai.

Tādējādi tiek apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG Holdings īpašniekiem kā privātpersonām, informē MIG holdings.

Vienošanās panākta pēc 11 mēnešu intensīvām sarunām ar Swedbank, norāda SIA MIG Holdings līdzīpašnieks Aigars Kesenfelds. «Esam panākuši vienošanos par kredītu saistību izpildi saistībā ar SIA MIG Holdings un to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektiem, kurus finansēja Swedbank,» tā A. Kesenfelds.

MIG Holdings īpašnieki patlaban risinot sarunas arī ar citiem kreditoriem par saistību izpildes un restrukturizācijas risinājumiem.

Lai gan Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projektā ieguldīti jau 5,5 miljoni latu, joprojām nav skaidrs, vai koncertzāli uzbūvēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Koncertzāles projekta izmaksas tiek lēstas ap 19,55 milj. Ls. Pagaidām šim mērķim ir atvēlēti 1,7 milj. Ls no valsts un 6 milj. Ls no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Liepājas dome uzsver, ka no projekta atteikusies nav. Tomēr būvniecību sāks tikai tad, kad būs skaidrs, kur ņemt pārējo naudu.

Jau martā noslēgusies koncertzāles tehniskā projekta ekspertīze, ko pēc Liepājas domes pasūtījuma veica Liepājas arhitektu birojs SIA V projekts, piesaistot akustikas un ugunsdzēsības speciālistus. Saskaņā ar ekspertu slēdzienu tehniskajā projektā jānovērš trūkumi un nepilnības un jāiesniedz atkārtotai ekspertīzei, DB informē projekta vadītājs, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Savukārt Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apgalvo - viņa rīcībā esot informācija, ka tehniskais projekts atzīts par nerealizējamu brāķi. «Amatpersonas ir iedzītas stūrī, jo viņi neapdomīgi samaksājuši 90% honorāra arhitektam Gīnkem avansā, un šo naudu ir problemātiski atgūt,» uzskata I. Kesenfelds. Ekspertīzes aizrādījumi nav nekas ārkārtējs, DB apgalvoja vairāki aptaujātie arhitekti. Parasti trūkumi esot novēršami. Ja izrādās, ka tehniskais projekts neatbilst normatīviem vai nav realizējams, tad esot darbs juristiem, jo iestājas arhitekta atbildība saskaņā ar līgumu. «Ir daudz piezīmju, bet apgalvot, ka projekts nav realizējams, būtu pārspīlēti,» DB atklāj SIA V projekts vadītājs Uldis Vecvagars. Gan dome, gan eksperts aizbildinās ar līguma konfidencialitāti, sīkāk ekspertīzi nekomentējot.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos ir noslēgusi sēklas finansējuma piesaistes raundu, piesaistot divus miljonus eiro no riska kapitāla fonda Skillion Ventures, informē uzņēmumā.

Gada laikā caur Mintos platformu finansēti kredīti vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Šobrīd platformai ir pievienojušies septiņi nebanku kredītdevēji, kuri izsniedz aizdevumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā. Gada laikā šie kredītdevēji ir izsnieguši aizdevumus vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā. Mintos vadība prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā platformai pievienosies aizdevēji arī no Čehijas un Polijas.

«Esam fundamentāli mainījuši savstarpējo aizdevumu modeli. Ja līdz šim nebanku kredītdevēji bija spiesti veidot katrs savu platformu, tad tagad kredītu izsniedzēji var pievienoties Mintos platformai. Tas nozīmē, ka nebanku kredītdevējiem vairs nav nepieciešami apjomīgi līdzekļi, lai veidotu sarežģītus tehnoloģiju risinājumus, nodrošinātu mārketinga pasākumus savas platformas popularizēšanai un investoru piesaistei, tā vietā kredītu izsniedzēji var fokusēties uz to, ko dara vislabāk – izsniedz aizdevumus,» skaidro savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Kurzemes apgabaltiesa apstiprinājusi mierizlīgumu starp Ivaru un Aigaru Kesenfeldiem un a/s Swedbank.

«Esam panākuši pilnīgu izlīgumu ar banku un viss ir nokārtots,» Db.lv apstiprināja I. Kesenfelds. Banka esot rīkojusies ļoti korekti, un arī abi uzņēmēji esot pildījuši saistības.

Db.lv jau rakstīja, ka Swedbank iepriekš finansējusi Kesenfeldu ģimenes uzņēmuma SIA MIG Holdings un ar to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektus.

Swedbank pērn vērsās Kurzemes apgabaltiesā ar prasību par viena miljona latu parāda piedzīšanu no uzņēmēja un Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda un viņa dēla Aigara Kesenfelda.

9. marta vakarā izdegušajā Promenade Hotel daļā Liepājā jau sākta ugunsgrēka seku likvidēšana un ap viesnīcu vīri slej stalažas, lai uzsāktu bojātā jumta konstrukciju remontu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Viesnīcas degšanas iemeslu izmeklēšana jau ir sākta, tomēr esmu stingri pārliecināts, ka šeit nav runa par ļaunprātīgu dedzināšanu. Reāli ir sadedzis kāds puskubikmetrs jumta dēļu un bojāti divi viesnīcas numuriņi. Šobrīd jau esam uzsākuši viesnīcas remonta darbus un, kā redzat, ārpusē slejas stalažas,» skaidro Promenade Hotel valdes loceklis Ivars Kesenfelds.

Ugunsgrēka nodarīto postu skatiet raksta galerijā.

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Produktu izstrādājis SIA "Self Storage" sadarbības partneris un pasaules pašapkalpošanās noliktavu tirgus līderis "Janus International".

SIA "Self Storage" valdes loceklis Augusts Iesalnieks stāsta, ka šobrīd tā ir vienīgā šāda veida "gudrā" noliktava Latvijā, bet pasaulē šāds pakalpojums, kad klients savas mantas glabātuvē ievieto pats un tikai viņam pie tām ir piekļuve, ir visnotaļ pieprasīts, - īpaši daudz tādu esot ASV un Rietumeiropā.

"Kā rāda pasaules pieredze, tad pašapkalpošanās noliktavas lieto gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Privātpersonas izmanto šāda vieda noliktavas, lai atbrīvotu savu dzīves telpu no lietām, kas konkrētajā brīdī nav nepieciešamas, - gan sezonālo priekšmetu un sporta inventāra glabāšanai, gan pārceļoties uz citu dzīves vietu vai aizceļojot. Juridiskie klienti izmanto šādu pakalpojumu savas produkcijas uzglabāšanai – tie ir dažādi tirgotāji un interneta veikali. Tāpat šādas noliktavas ērti var izmantot arhīva uzglabāšanai biroja remonta laikā vai pārceļoties uz citām telpām, tādējādi optimizējot izmaksas un efektīvi izmantojot uzņēmuma komercplatību. Pašapkalpošanās noliktavām var piekļūt 24 stundas 7 dienas nedēļā, un glabāšana ir ērta un droša. Telpās uzturas tikai klienti, kuri nolikavā var iebraukt iekšā ar savu auto un ērti veikt mantu izkraušanu un iekraušanu," noliktavas priekšrocības uzskaita uzņēmējs.

Lietoto auto tirgotāja AS "Longo Group" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 8,9 miljoni eiro, kas ir par 120% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Longo Group" pārstāvji.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un pēc nomas atskaitījumiem jeb EBITDA šogad pirmajā ceturksnī bija 0,2 miljoni eiro, un bruto peļņa sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 143% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā.

Aprīlī "Longo Group uzstādīja jaunu pārdošanās rekordu, sasniedzot 4,4 miljonus eiro apgrozījumu mēneša laikā.

"Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps norāda, ka digitālo kanālu nozīme lietoto auto tirdzniecībā arī šogad saglabājas nemainīgi liela, un arvien vairāk klientu dod priekšroku pirmo saziņu sākt attālināti.

Šogad uzņēmums plāno palielināt peļņu un ieņēmumus, šim nolūkam plānojot strādāt pie zīmola atpazīstamības, kā arī lietoto auto tirdzniecības tīkla piedāvāto automašīnu klāsta paplašināšanas.

«Es kā celtnieks nevaru atbalstīt studentu viesnīcas rekonstrukcijas izmaksas, kas atbilst pieczvaigžņu viesnīcas būvniecības izmaksām. Bez valsts iecelta, neitrāla projekta vadītāja var atkārtoties Bērnu slimnīcas stāsts,» tā Liepājas domes sēdē sacīja deputāts Ivars Kesenfelds, iebilstot pret plānotajām Liepājas Valsts tehnikuma rekonstrukcijas projekta izmaksām.

Pēc a/s UPB metu projekta veiktie aprēķini paredz ieguldīt Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) ēku kompleksa rekonstrukcijā aptuveni 13 miljonus latu, kas ir apmēram 407 Ls/m2 un atbilst MK normatīviem, norādīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. Turklāt iepriekš Ventspilī arodskolas rekonstrukcijai arī bija paredzēti 13 miljoni latu, taču iepirkuma rezultātā izmaksas par vairākiem miljoniem latu samazinājušās. «Nevajag dramatizēt!» norādīja S. Golde, uzsverot, ka izmaksas precizēs tehniskais projekts.

I. Kesenfeldu gan atbalstīja arī deputāts Jānis Vilnītis, norādot, ka speciāli konsultējies ar izglītības ministru Robertu Ķīli, un «summas tiešām mulsina», jo minētajai dienesta viesnīcai plānoti 1,8 miljoni latu, kamēr tikko Liepājā par līdzīgu summu tika izsolīta pieczvaigžņu dizaina viesnīca Promenāde. Turklāt salīdzinoši niecīga summa paredzēta mācību aprīkojuma modenizēšanai, kas, viņaprāt, esot svarīgāk.

Rīgā, Krasta ielā atvērta jauna konveijera tipa automazgātava ar izklaidējošiem gaismas elementiem "Wash&Drive Express".

Šādas automazgātavas ātruma un mazgāšanas kvalitātes dēļ ir ļoti populāras ASV, bet pēdējā laikā tās kļūst arvien pieprasītākas arī Eiropā.

"Wash&Drive Express" ir aprīkota ar ASV ražotām iekārtām. Tās izveidē ir investēts aptuveni viens miljons eiro. Krasta ielas kompleksā, kurā ietilpst arī mantu glabātava "Self Storage", kopumā ir ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro.

"Mazgāšanas process "Wash&Drive Express" ir ļoti ātrs - automašīna tiek novietota uz konveijera lentas, un vadītājam atliek vien baudīt mazgāšanas procesu.

Turklāt uz konveijera lentas vienlaicīgi var atrasties vairākas automašīnas, kas "Wash&Drive Express" tās ātruma dēļ atšķir no citām Latvijā pieejamajām automatizētām automazgātavām. Tāpat nebijuši Latvijā ir arī "Wash&Drive Express" gaismas efekti, jo mazgāšanas process ir baudījums autovadītāja acīm un sajūtām," stāsta SIA "Wash and Drive" valdes loceklis Augusts Iesalnieks.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” investoru lokam pirms plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) īstenošanas ir pievienojušies vairāki jauni finanšu nozarē labi pazīstami investori.

Investoru lokā ir, piemēram, dažādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātājs Aigars Kesenfelds un Indexo padomes locekle Tīna Kukka, kurai ir plaša pieredze finanšu nozarē, tostarp Swedbank un Luminor Bank.

Investori ir iegādājušies akcijas no esošajiem Indexo akcionāriem tiešos darījumos, neatkarīgi no IPO procesa.

Visos darījumos akciju pārdošanas vērtība bija 14 eiro par akciju, kas tādējādi Indexo kopējo vērtību pirms IPO nosaka aptuveni 42 miljonu eiro apmērā.

“Jaunu, uzņēmējdarbības vidē pazīstamu un veiksmīgu investoru pievienošanās mūsu akcionāru lokam pirms IPO ir svarīgs uzticības apliecinājums uzņēmuma attīstības gaitai un iecerēm pēc IPO. Svarīgi, ka šie darījumi arī skaidri apstiprina Indexo šī brīža novērtējumu aptuveni 42 miljonu eiro līmenī,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Liepājas Piejūras slimnīcas teritorijā nākotnē varētu veidoties jauna kūrortzona.

Liepājas būvvalde gatavo nosacījumus zemes ierīcības projekta izstrādei, lai sadalītu valsts SIA Piejūras slimnīca zemi un dotu iespēju teritorijas attīstībai. Zeme atrodas tieši pie jūras, blakus pilsētas pludmalei. Veselības ministrijai, kuras valdījumā ir teritorija, tā neesot vajadzīga. To ministrija apliecinājusi vēstulē pašvaldībai, Db.lv apstiprināja Liepājas domē. Ja būs atbilstošs valdības lēmums, pašvaldība varēs pārņemt bez atlīdzības zemi īpašumā.

Vienlaikus Liepājas dome gatavojas nodot sabiedriskajai apspriešanai Liepājas attīstības plāna pirmo redakciju. Plānā Piejūras slimnīcai piegulošā teritorija ir paredzēta apbūvei, kā ierobežojumu nosakot īpašus apbūves noteikumus - tikai uz veselības aprūpi, atpūtu un rekreāciju attiecināmas būves. Pret šādu teritorijas lietojuma mērķi iebilst deputāts Ivars Kesenfelds, kurš uzskata, ka teritorija būtu jāattīsta kā Jūrmalas parka turpinājums. Par plāna nodošanu sabiedriskajai apspriešanai deputāti lems domes sēdē 17.martā.

Nedēļas nogalē pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma atkal ir atvērta viesnīca Elefant Hotel Kalnciema ielā. Jau ziņots, ka viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe enterprises limited.

Viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.

Elefant Hotel operators ir SIA Hotel Operator VVM, kas pārvalda arī Old Riga Palace viesnīcu Minsterejas ielā Vecrīgā. Hotel Operator VVM pārstāve Oļesja Prokofjeva DB atklāja, ka viesnīcas dizainā un specializācijā nav paredzētas kardinālas konceptuālas izmaiņas. Viesnīca arī turpmāk saglabās četru zvaigžņu statusu, tai paliek arī vecais nosaukums, nekur nepazudīs arī viesnīcas zīmola simbols – tēlnieka Kārļa Alaiņa veidotā sešus metrus augstā ziloņa figūru vestibilā. Galvenās izmaiņas būs saistītas ar plašāku piedāvājumu, piemēram, kā norāda O. Prokofjeva, viesnīcā būs labs SPA centrs, drīzumā tiks atvērta trenažieru zāle utt.

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.