Nacionālo komerctelevīziju pāriešana uz maksas statusu nevar būtiski palielināt cenu skatītājam, jo nacionālie kanāli jau tagad ir iekļauti maksas pakā un skatītājs par tiem maksā. Turklāt, ja teorētiski maksas operatori pieskaita TV pakalpojuma cenai maksu par nacionālo kanālu, tas, pēc TV3 domām, nevar būtiski sadārdzināt gala maksu patērētājam. Piemēram, gada maksa par kanālu TV3 mājsaimniecībai būtu ievērojami mazāka par vienas filmas noskatīšanos vienam cilvēkam kinoteātrī.

Tā DB norādīja TV3 Sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone, sniedzot komentāru par 15.decembrī Saeimā izskatītājiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

TV3 pozitīvi vērtē to, ka Saeimas vairākums (65 no 100 deputātiem) atbalstīja likumprojektu. «Tomēr pirmajās debatēs iezīmējās vairāki stereotipi, piemēram, ka nacionālie kanāli maksas TV tiek izplatīti par velti, un ka maksa par komerctelevīzijām maksas platformās ievērojami sadārdzinās gala cenu mājsaimniecībai. «Faktiski situācija ir pavisam citādāka,» vienlaikus atzīmē M. Zandersone.

Maksas TV skatītājam četri nacionālie kanāli jau tagad ir par maksu, norāda TV3. «Medijos un arī apspriešanas laikā Saeimā izskanējušais apgalvojums, ka kabeļtīklos nacionālās komerctelevīzijas pieejamas par velti, nav patiess. Salīdzinoši, ja veikalā piens būtu par velti, tad ar to jāsaprot, ka apmeklētājs pienu var brīvi paņemt. Turpretī, ja obligāti klāt jānopērk kefīrs un krējums, tad vairs nevar teikt, ka piens ir par velti. Padomju laikā šis paņēmiens tika saukts par svētku paku. Tieši šāda situācija ir maksas TV piedāvājumos - nacionālie kanāli ir «sapakoti» kopā ar citām programmām, parasti t.s. pamata pakā,» pamato M. Zandersone.

Latvijas lielākie kabeļtelevīzijas operatori ir noslēguši līgumus ar TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo TV kanālu retranslēšanas tiesībām. Līgumu ar MTG grupu ir parakstījis arī Lattelecom. Izņēmums varētu būt mazākie tirgus spēlētāji, bet arī šajā jomā pārrunas ir procesā.

Jau ziņots, ka pirmais komersants, ar ko MTG grupa noslēdza attiecīgo līgumu, bija IZZI, tam sekoja līgumi ar Baltcom, SIA LAT, Latvijas elektronisko komunikāciju asociāciju un Elektronisko sakaru komersantu asociāciju.

Tas bija nepieciešams, jo stājušās spēkā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no 1.aprīļa līdz gada beigām MTG varēs no kabeļtelevīzijas operatoriem iekasēt naudu par kanālu retranslēšanas tiesībām.

Iepriekš MTG norādīja DB (07.06.2012.), ka provizoriskie aprēķini liecina, ka gadā ieņēmumi no viena kanāla retranslācijas varētu veidot 500 tūkst. Ls.

Tiesa, puses neatklāj, kādi ir sadarbības nosacījumi, proti, cik kabeļtelevīzijas operatoriem ir jāmaksā par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos informēja, ka par TV3 skatītāju mēnesī kabeļtelevīzijas operatoram būtu jāmaksā 0,11 Ls, bet par LNT – 0,09 Ls.

Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska, uzskata telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

«Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,» uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir noslēdzis līgumu ar telekanālu LNT un TV3 īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo kanālu retranslāciju Baltcom televīzijas pakalpojumu abonentiem.

Maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu Baltcom, tomēr esam spējuši saglabāt esošos pakalpojumu nosacījumus mūsu televīzijas skatītājiem, skaidro Gints Kiršteins, Baltcom valdes loceklis. Tādējādi TV pakalpojumu cena abonentiem netiks paaugstināta.

Līgumi kabeļtelevīzijas operatoriem ar MTG ir nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām

Ceturtdien līgumu ar MTG parakstīja arī telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā; telekomunikāciju uzņēmumiem līgumi ar kanālu īpašnieku MTG vēl nav noslēgti.

Lai arī 1.aprīlis nav aiz kalniem, telekomunikāciju uzņēmumi nav noslēguši līgumus ar TV kanālu TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG). Tas ir jāizdara, jo pērn veiktie grozījumi likumdošanā paredz, ka no š. g. 31. marta līdz 2014. gadam MTG var pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. Šobrīd norisinās vairākas sarunas, cerams, ka šonedēļ daļu līgumu noslēgsim, DB norādīja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

«Pašreiz LNT un TV3 visiem kabeļtelevīzijas skatītājiem tiek nodrošināti bez maksas: tas nozīmē – mēs neprasām samaksu par šiem kanāliem no abonentiem. Savukārt tehniskās izmaksas, lai šos kanālus uztvertu un nodrošinātu saviem abonentiem pilnībā, sedzam paši. Atceļot must carry TV3 un LNT kļūs par maksas kanāliem un klientiem, kuriem līdz šim par šiem kanāliem maksa bija 0,00 Ls, būs jārēķinās ar maksas pieaugumu vismaz 0,20 Ls mēnesī,» DB skaidroja IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš iepriekš DB norādīja, ka cena par kanālu varētu būt 10-15 eiro centu robežās atkarībā no kanālu popularitātes.

Kabeļtelevīzijas operatori iepriekš ir izteikušies, ka maksa, ko nosauc TV kanāla īpašnieks, gala patērētājam nozīmētu divas reizes lielāku maksājumu, jo jāņem vērā izmaksas operatora pusē. Pieņemot to, ka maksa par TV3 varētu būt 15 eiro centi, bet maksa par LNT – 10 eiro centi, tas nozīmētu, ka operatoriem par TV3 un LNT būs jāmaksā 25 eiro centi, bet gala maksājums klientiem, ja operators neveic izmaiņas TV kanālu skaitā vai savā izmaksu pozīcijās, varētu pieaugt par 50 eiro centiem jeb 0,35 Ls.

LNT un TV3 īpašnieks MTG ir noslēdzis līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu IZZI par abu kanālu retranslēšanas tiesībām no šā gada1.aprīļa, to DB pastāstīja MTG pārstāve Marta Zandersone.

Līgums bija nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām. IZZI komentārus par noslēgto darījumu sola sniegt vēlāk.

DB jau rakstīja, ka Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Telekompānijas TV3 un LNT ierobežo vārda brīvību, atzīmē Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA), jo raidorganizācijas neļaujot savos reklāmas laikos pārraidīt LEKA izveidoto video reklāmu mājas lapai partv.lv.

LEKA un lielākie Latvijas kabeļoperatori vēlas noskaidrot to, vai skatītāji būs gatavi maksāt par līdzšinējiem bezmaksas kanāliem, tāpēc tika pieņemts lēmums izveidot vienkāršus reklāmas rullīšus skatītāju informēšanai par iespējām izteikt savu viedokli, teikts asociācijas paziņojumā.

Saskaņā ar Reklāmas likumu reklāmai ir jābūt patiesai un objektīvai, veidotai saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi un tajā nevar izmantot citas personas firmu vai identificējošu apzīmējumu (tostarp preču zīmi) bez šīs personas piekrišanas, DB norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Tā kā reklāmas iesniedzējs – LEKA – nav lūgusi atļauju un TV3 arī nav devusi piekrišanu izmantot savu logotipu LEKA reklāmas klipā, kā arī tāpēc, ka varam droši apgalvot, ka reklāma ietver nepatiesu un maldinošu informāciju, vēstot, ka Latvijas skatītājiem TV3 vairs nebūs pieejama bezmaksas apraidē, mums ir pilnīgs juridisks pamats atteikt reklāmas izvietošanu, pamatoja K. Ozoliņš.

Lai nodrošinātos, ka kabeļtelevīzijas operatoriem nebūtu izdevīgi pārvietot TV3 un LNT uz dārgākām maksas programmu paketēm, kopš stājusies spēkā likumdošanas grozījumi, kas TV3 un LNT ļauj pieprasīt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par retranslēšanas tiesības, MTG ir izveidojis LNT un TV3 cenu pārrēķina metodiku, informē MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Proti, ja TV3 un LNT tiek retranslēti tāpat kā šobrīd – jebkuram kabeļoperatora abonentam, tad maksa par katru kanālu attiecīgi varētu būt 11 un 9 sant. mēnesī. Savukārt, ja kabeļoperators nolems pārlikt TV3 un LNT uz dārgākām programmu paketēm, cenas pieaugums abiem kanāliem būs proporcionāls auditorijas apjoma samazinājumam, skaidro K. Ozoliņš.

Jau vēstīts, ka Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas atcels obligātās retranslācijas principu. Līdz ar to LNT un TV3 varēs prasīt samaksu no kabeļoperatoriem par to veidotās programmas retranslēšanu. Izmaiņas ir spēkā no nākamā gada 31.marta līdz 2014.gadam, kad gaidāmas būtiskas izmaiņas TV jomā.

Latvijas kabeļtelevīzijas industrija kategoriski iebilst pret LNT un TV3 šobrīd aktīvi lobēto ieceri ar likuma palīdzību pieprasīt naudu no iedzīvotājiem par abu šo kanālu skatīšanos, Db uzsver Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

«Ja TV3 vai LNT vēlas kļūt par maksas kanāliem un iekasēt naudu no katra skatītāja, tā ir viņu kā privātu komercuzņēmumu izvēle, taču pieprasīt, lai šādas tiesības iekasēt naudu no skatītāja tiktu noteiktas likumā, vienlaikus saglabājot iespēju uztvert programmas bez maksas no virszemes televīzijas, ir vai nu pilnīga neizpratne par kabeļtelevīzijas darbības principiem vai ļoti stipra nekaunība,» pauž I. Muuls, uzskatot, ka šobrīd raidorganizācijas savas finanšu problēmas caur kabeļoperatoriem vēlas novelt uz sabiedrības un skatītāju pleciem, kas nav pieņemami.

Pēc LEKA domām, arguments, ka šādā veidā tiks saglabāta nacionālā informatīvā telpa, vispār neiztur kritiku, jo, kanāliem sākot prasīt naudu no skatītāja, to pieejamība būtiski samazināsies.

Latvijas elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācija (ESKA) ir parakstījušas līgumu ar TV kanālu TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG) par abu kanālu retranslēšanas tiesībām.

Tas bija nepieciešams, jo stājušās spēkā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no 1.aprīļa līdz gada beigām MTG varēs no kabeļtelevīzijas operatoriem iekasēt naudu par kanālu retranslēšanas tiesībām.

Pašlaik esam noslēguši līgumus ar IZZI, Baltcom, SIA LAT un jau minētajām asociācijām - LEKA un ESKA, Db norādīja MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Modern Times Group (MTG) un LNT grupas apvienošanās darījums nevar negatīvi ietekmēt televīzijas tirgu Latvijā, kā arī esošais normatīvais regulējums un faktiskā situācija tirgū neļaus uzņēmumam rīkoties ļaunprātīgi attiecībās ar reklāmdevējiem.

Tā nosūtītā vēstulē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) skaidro Modern Times Group. Vēstules versijā, kas izvietota NEPLP interneta vietnē, pamatojoties ar komercnoslēpumu, tomēr nav pieejama informācija par to, cik lielu daļu televīzijas un reklāmas tirgū veidos apvienotais uzņēmums.

MTG uzsver, ka apvienošanās darījums ietekmēs reklāmas tirgu, taču atrašanās dominējošā stāvoklī nav uzskatāma par pārkāpumu, jo tirgus dalībniekiem, kas atrodas šādā stāvoklī, to ir aizliegts ļaunprātīgi izmantot.

Uzņēmums uzskata, ka Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi ir uzskatāmi par pietiekamu mehānismu, kas spēj nodrošināt spēku līdsvaru reklāmas tirgū, neļaujot rīkoties negodprātīgi nedz televīzijas programmu veidotājiem, ne arī reklāmdevējiem.

Gada beigās novērotā pastiprinātā iedzīvotāju interese pēc Lattelecom virszemes televīzijas jau esot bijusi paredzēta iepriekš, bet rindas esot radījusi papildu klientu plūsma no kabeļtelevīzijas operatora Baltcom, kurš, beidzoties licencei atsevišķos rajonos, pārtraucis televīzijas pakalpojumu piegādi, skaidro Lattelecom Privāto klientu daļas direktore Elīna Abika.

Tā kā klientu skaits, kuri pēc Baltcom MMDS standarta kabeļtelevīzijas translēšanas pārtraukšanas palika bez televīzijas, nebija publiski pieejams, tad Lattelecom nebija spējīgs precīzi paredzēt klientu pieplūduma apjomus. Lielākās problēmas, kā novērojis portāls Nozare.lv, tas radīja klientu apkalpošanas centros, kas novietoti tranzīta ceļu tuvumā, piemēram, Centrālajā dzelzceļa stacijā, ko arī apstiprināja Abika.

Lai atbildētu uz lielo pieprasījumu pēc virszemes televīzijas, Lattelecom savos klientu apkalpošanas centros nodarbinājis vairākas darbinieku maiņas vienlaikus, tāpat arī esot piesaistīti papildus apsargi, lai pārējie darbinieki varētu pievērsties tieši klientu apkalpošanai, norādīja Abika. Vispārīgi par pieprasījuma kāpumu gada nogalē esot bijis zināms jau augustā.

Zaļo un zemnieku savienības deputātu priekšlikums noteikt, ka nacionālie komerctelevīziju kanāli maksu no kabeļtelevīzijas operatori varētu prasīt gadu vēlāk nekā plānots – no 2014. gada 1. janvāra, pēc plašām diskusijām tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Tādējādi televīzijas kanāli TV3 un LNT jau no nākamā gada 1. janvāra varēs prasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par sava satura retranslāciju. Saeimas 2. lasījumā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz izslēgt pienākumu kabeļtelevīzijām obligāti nodrošināt nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu bezmaksas retranslāciju. Obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju – kanāliem LTV1 un LTV7.

Pašlaik elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē televīzijas programmas klientiem ir jāveic ikmēneša abonēšanas maksa par vismaz lētāko programmu paketi, kurā parasti tiek piedāvātas nacionālo komerciālo elektronisko līdzekļu programmas, jo elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju nenodrošina to klientiem iespēju skatīties minētās programmas bez maksas, skaidro Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas sagatavojusi grozījumus. Spēkā esošā kārtība nav taisnīga pret nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo nostāda tos nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar citiem vietējiem un ārvalstu kanāliem, kas vienlaicīgi ir Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki un papildus saņem atlīdzību no elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju abonentmaksām par atļaujas piešķiršanu retranslēt savu programmu, uzsver deputāti.

Sabiedriskā televīzija nevēlas palikt «aiz borta», ja TV3 un LNT tiek atļauta maksas iekasēšana no operatoriem. «Likuma grozījumi, ko virza Saeimas komisija, ir tikai viena liela komersanta interesēs, ko es sauktu par politisko lobiju,» DB saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, vērtējot plānotos grozījumus, kas noteiktu, ka TV3 un LNT varētu iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

E. Kots atgādina, ka arī sabiedriskais medijs būtībā ir komersants, līdz ar to būtu tikai loģiski, ka maksas ieviešana attiektos uz visiem.

Politiķi pēdējo 20 gadu laikā nav spējuši izšķirties par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajam medijam, tāpēc ir jautājums, kāpēc tik steidzami tiek virzīti grozījumi maksas ieviešanai vienai mediju grupai MTG (TV3 un LNT īpašnieks), neizpratnē ir E. Kots. Šobrīd LTV1, LTV7 un TV3, LNT strādā vienādos finansēšanos principos. Jā, sabiedriskā televīzija saņem valsts dotāciju, piekrīt E. Kots, taču atzīmē, ka sabiedriskajā medijā reklāmas pauze var ilgt sešas minūtes, kamēr TV3 un LNT - 12 minūtes.

Latvijas Televīzijai trūkst stratēģiskas vadības, nav saskatīts īsts attīstības virzības mērķis un kopaina, atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka LTV ir skatīšanās un lūkošanās apkārt pēc mērķiem, kaut arī no malas esot pietiekami skaidrs, kādiem tiem vajadzētu būt. Viņš norādīja, ka ir paradokss, ka neredz stratēģisko bildi kopumā. Galvenais būtu virzība uz vienotu sabiedrisko mediju, un katram pārmaiņu solim jātiek spertam šajā virzienā.

A. Dimants noliedza, ka LTV pašreizējais vadītājs Edgars Kots būtu tiešā veidā padzīts. NEPLP priekšsēdētājs uzsvēra, ka E. Kots lēmumu par aiziešanu pieņēmis pats, lai gan viņam bijusi iespēja nostrādāt atvēlētajā termiņā pilnu laiku.

Db.lv jau vēstīja, ka LTV ģenerāldirektors un valdes loceklis E. Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. Jauno darba vietu saistībā ar konfidencialitātes norunu E. Kots nevarēja atklāt.

«To, ko valdība šobrīd piedāvā, nekādi nevar uzskatīt par risinājumu. Tiek prasīts, lai padome izdara neiespējamo - tos līdzekļus, kuru knapi pietiek sabiedriskajiem medijiem, pārdala tā, lai nauda tiek arī komerctelevīzijām.»

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, skaidrojot, ka gadījumā, «ja padome šādu soli tiešām spertu, nebūtu iespējams runāt par kaut cik pieņemamu naudas apjomu ne sabiedriskajiem, ne arī komercmedijiem».

Kā situācijas risinājumu Kleckins saredz lielāku līdzekļu apjomu no valsts budžeta. «Lai varētu pārdalīt budžetu tā, ka pietiek gan sabiedriskajiem, gan arī komercmedijiem, ir jābūt lielākiem līdzekļiem no valsts budžeta. Šobrīd naudas vienkārši nav! Tādējādi attiecīgais valdības aicinājums ir nekorekts pret padomi,» tā viņš.

Sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv izveidotajā interneta televīzijas platformā Draugiem TV prettiesiski izmantots nacionālo komerctelevīziju kanālu saturs, norāda LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka piekrišanu. Telekompānija LNT šādu atļauju Draugiem TV nebija devusi, skaidroja Traubergs.

«Kopš pagājušā gada beigām, kad Draugiem.lv, pārkāpjot Autortiesību likumu, testa režīmā iedarbināja jauno platformu, LNT vairākkārt ir vērsusies pie Draugiem.lv ar piedāvājumu noslēgt sadarbības līgumu, lai izbeigtu autortiesību pārkāpumu, taču tas tika ignorēts un LNT bija spiesta vērsties tiesā,» norādīja Traubergs.

Filmu un raidījumu televīzijā pārraidīšana oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā būtiski uzlabotu Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas. Šādu praksi jau pirms vairāk nekā desmit gadiem ieviesušas televīzijas Igaunijā, un tas ir viens no veiksmes faktoriem, kāpēc angļu valodas zināšanas igauņiem ir labākā līmenī nekā Latvijas iedzīvotājiem.

Mums kā mazai valstij ir svarīgas labas svešvalodu zināšanas, lai nodrošinātu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Piemēram, labās krievu un angļu valodas zināšanas ir bijis viens no iemesliem pārstāvniecību atvēršanai starptautiskām kompānijām, kurām ir svarīgi arī Krievijas un bijušo NVS valstu tirgi. Tai pat laikā tikai nelielai daļai iedzīvotāju ir atbilstošas abu šo valodu prasmes. Arī krievu valodas prasmes gadiem jaunākiem latviešiem pasliktinās vai arī tās nav darba tirgus prasībām atbilstošā līmenī. Tāpēc valstī būtu jāpieņem kardināli lēmumi, lai mēs, nezaudējot savu identitāti, saglabātu un uzlabotu konkurētspēju. Viens no risinājumiem ir sekot Igaunijas piemēram un atļaut televīzijām filmas un raidījumus pārraidīt oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.

Latvijas politiķi, šķiet, sadzird un uzklausa komerctelevīziju problēmas, bet sabiedrisko Latvijas Televīziju (LTV) ilgstoši tur «badā» un neveicina tās ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Apdraudējums sabiedriskās televīzijas spējām pildīt savu misiju noteikti ir neskaidrais finansējuma modelis, kur LTV ir nepārtraukti jālūdzas un jāmēģina atsevišķiem projektiem pierādīt, kāds finansējums būtu vajadzīgs,» saka Kots.

Kots, kurš vada LTV kopš 2004.gada, vairākas reizes izteica skarbu kritiku pret likumdevējiem, kuri atbild par LTV budžeta veidošanu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu.

«Politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem visus šos 20 gadus ir bijusi vienkārši nežēlīga un iznīcinoša. Ja politiķi vēlas veselīgu, kvalitatīvu sabiedrību, politiķiem vajadzētu ļoti precīzi izanalizēt, kādā veidā un kur ir kaut kas jāiestāda, lai sāktu augt «koks». Elektroniskais medijs ir tas, kas uzrunā visu sabiedrību. Jo vairāk iegulda šajā medijā, jo vairāk atdeves būs no sabiedrības. Ja šis medijs tiek turēts badā, ja nevar noalgot labākos žurnālistus, ja medijs kā darba devējs nevar sniegt kvalitatīvus darba apstākļus, tad arī pats darbinieks nevarēs apmierināt auditoriju,» Kots teica.

Šodien pieteikušies pirmie pretendenti visos Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajos konkursos uz sabiedriskā pasūtījuma daļu.

SIA Televīzijas kanāls Pro100TV pieteicās veidot informatīvi dokumentālo, kā arī bērnu un jauniešu programmu, SIA Bērnu Televīzijas kanāls LoLoTV pieteicās veidot bērnu un jauniešu programmu, bet SIA Vidzemes televīzija, kas uztur reģionālo televīziju kanālu Re:TV, pieteicās uz konkursu reģionālās tematikas programmas veidošanai.

Kā ziņots, šodien NEPLP pieņem pieteikumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerctelevīzijām. Konkursi izsludināti, lai pasūtītu komerciālajām televīzijām veidot informatīvi dokumentālos, bērnu un jauniešu, kā arī reģionālās tematikas raidījumus.

Zviedrijas raidorganizācija Modern Times Group (MTG) paziņojusi, ka tā slēgs savu Slovēnijas televīzijas kanālu TV3 un aizies no Eiropas Savienības valsts. Šādas rīcības iemesls esot nelabvēlīgā mediju vide, ziņo thelocal.se.

Kompānija norāda, ka tā ir piespiesta spert šādu radikālu soli, ņemot vērā situāciju Slovēnijas mediju tirgū, kur valda monopoli.

MTG Slovēnijas mediju tirgū iegāja 2006. gadā un izveidoja TV3, kas pašlaik nodarbina 39 cilvēkus un kam ir 11 procenti no skatītājiem valstī.

«Neskatoties uz to, TV3 nevarēja iegūt (skatītāju skaitam) proporcionālu daļu reklāmas tirgū un piedzīvojis lielus zaudējumus,» teicis TV3 vadītājs Gregors Memedovičs. Viņš akcentējis - nebija izredžu, ka turpmākajos gados situācija varētu uzlaboties.

2010. gadā TV3 un valsts televīzija RTV iesniedza sūdzību Konkurences aizsardzības iestādē pret mediju uzņēmumu Pro Plus, kurš spiedis reklāmdevējus parakstīt līgumus ar tā komerctelevīzijas kanāliem POP TV un Kanal A.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šodien noraidīja Igaunijas Viasat un SIA TV3 Latvia sūdzības par spriedumu, ar kuru kā tiesisks atzīts abām kompānijām noteiktais Konkurences padomes (KP) sods par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu TV3 kanāla izplatīšanas tirgū Latvijas teritorijā.

KP ar 2009.gada 18.jūnija lēmumu kompānijai Viasat piemēroja naudassodu - 47 400 latus, bet TV3 Latvia tika piemērots 40 000 latu sods. Administratīvā apgabaltiesa 2010.gada 17.decembrī noraidīja Viasat un TV3 Latvia sūdzības, tādējādi atzīstot KP lēmumu par pamatotu. Kompānijas šo spriedumu apstrīdēja Senātā.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts šodien apstrīdēto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet Viasat un TV3 Latvia kasācijas sūdzības noraidīja. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, lietu pret Viasat un TV3 Latvia KP ierosināja pēc Lattelecom iesnieguma.

Bezmaksas apraide un must carry principa atcelšana, ko atbalsta TV3 un LNT, ir savstarpēji nesaistāmas lietas, jo lēmums par must carry tiešā veidā neietekmē TV3 un LNT atrašanos bezmaksas apraidē.

Tā norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, komentējot Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) pausto, ka, pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atcelt must carry principu, TV3 un LNT sešu līdz 12 mēnešu laikā atstās bezmaksas ētera apraidi.

Bezmaksas apraidi skatītājam visā Latvijā finansē pats televīzijas kanāls no reklāmdevēju naudas. Maksas televīziju, uz kuru attiecas must carry princips, finansē skatītājs ar savu ikmēneša abonēšanas maksu, skaidro K. Ozoliņš. Vienlaikus norādot, ka jautājums ir par to, vai nacionālās komerctelevīzijas spēj būt rentabli uzņēmumi ilgtermiņā, ražojot nacionālo saturu, un tas ir atkarīgs, nevis no viena must carry principa saglabāšanas vai atcelšanas, bet virknes faktoru, tai skaitā no valsts politikas elektronisko mediju attīstības jomā.