Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Negodīgi darbinieki ir vienmēr bijuši. Vēlme uz sava darba devēja rēķina iegūt vieglus papildus līdzekļus ir īpaši izteikta ekonomiskās krīzes laikā. Ko darīt un kā rīkoties, ja esat konstatējuši, ka darbinieks rīkojas prettiesiski? . Esmu pārliecināts, ka vairums apgalvos, ka šādā gadījumā, darba devējam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un atlaist negodīgo darbinieku. Vairums gadījumu šāds risinājums ir piemērojams. Problēmas rodas tad, ja šis darbinieks ir arodbiedrības biedrs.

Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam ir aizliegts arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu. Turklāt, arodbiedrībai atbilde ir jāsniedz 7 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža. Līdz ar to, problēma rodas, kā rīkoties šo 7 dienu laikā un arī gadījumā, ja arodbiedrība nepiekrīt darbinieka atlaišanai, bet nevar pieļaut, ka darbinieks turpina strādāt sev ierastajā veidā.

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu, darba devējs var atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Atstādināšanas institūta mērķis ir no vienas puses noteiktā termiņā pārliecināties par to, vai darba devēja aizdomas par darbinieka iespējamu pārkāpumu apstiprinās un, no otras puses, nepieļaut darbinieka, iespējams, prettiesisko darbību turpināšanu un novērst zaudējumus, kas var rasties šo darbību rezultātā. Ja darba devējs ir ieguvis pierādījumus, kas apstiprina darba devēja aizdomas par darbinieka pārkāpumu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas likumā noteiktā kārtībā.

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Šobrīd jau 220 darba devēji NVA filiālēs pieteikuši 2576 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Skolēnu darbam jūnijā pieteiktas 827 darba vietas, jūlijā - 958 un augustā 791 darba vieta. Darba devēju pieteikšanās turpinās, savukārt skolēni reģistrēties dalībai vasaras nodarbinātības pasākumam varēs no 8.maija elektroniski ar NVA interneta vietnes starpniecību. 2015. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 3500 skolēnus.

Skolēniem darba devēji piedāvā strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) patlaban turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūlija līdz 31.augustam.

Pirmo divu nedēļu laikā NVA filiālēs 100 darba devēji pieteikuši 1218 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Darba devēju vidū ir arī 47 pašvaldības, informē NVA.

Skolēniem piedāvāts strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās. Visvairāk darba vietu skolēniem šobrīd pieteikuši darba devēji Rēzeknē, Ventspilī un Ogrē, minimāla darba devēju aktivitāte pagaidām vērojama Cēsīs, Dobelē, Preiļos, Ludzā, Balvos, Krāslavā un Kuldīgā.

Veidojot savu CV, jāatceras viena būtiska nianse – CV jeb dzīvesgājums kalpo kā jūsu personības spogulis potenciālā darba devēja acīs.

Tāpēc nepieciešams visas komponentes izkārtot saprotami un loģiski. Svarīgi, ka, ejot tehnoloģijas attīstībai uz priekšu, palielinās arī e-prasmju nozīme gan darba meklēšanā, gan iespējamajos darba pienākumos. Tas nozīmē, ka arī darba meklētājiem ir jāpieslīpējas un jāmainās līdzi laikam, jo arī darba tirgū valda formula - pastāvēs, kas mainīsies. Lai gan izveidot CV internetā ir vieglāk, tomēr ir svarīgas lietas, kas jāievēro tieši saistībā ar e-vidi. Jābūt konkrētam un korektam, sākot ar savu e-pasta nosaukumu, beidzot ar gramatiku un valodas lietojumu tajā.

1. Internetā ievietojot savu CV ir jāpievērš uzmanība atslēgvārdiem. Vajag būt konkrētam un precīzam, lai darba devējam jau izlasot pirmos burtus, būtu skaidrs, ko darbinieks vēlas. Aizmirstiet par tādiem CV nosaukumiem kā «Jāņa CV»,«CV» vai «Mans CV». Izceliet uzreiz to, pēc kā jūs tiecaties – vēlamais amats vai vakance. «Loģistikas speciālists» vai «Tiešās pārdošanas speciālists», tādā veidā tiek parādīts darbinieka tiešums un mērķtiecība. Bieži darba devēji sludinājumā norāda faila nosaukumu, kādam tam jābūt, tāpēc uzmanīgi jāseko ne tikai sava CV saturam, bet arī ievietotā sludinājuma prasībām.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Sākot ar šī gada 9.aprīli, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņem darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa un tā jāiesniedz NVA filiālē, kuras darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam.

Vasaras nodarbinātības pasākumā tiks iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu uz NVA norādīto skolēna nodarbinātības laiku pasākumā un nodrošinās darbu vadītāju, kurš palīdzēs skolēnam apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.