AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Partija "Vienotība" atbalstīs nodokļu reformu, ja tajā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas, šodien valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens norādīja, ka nodokļu reforma ir attīstījusies veiksmīgi, tomēr laika gaitā "Vienotībai" radusies virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.

Saņemot atbildes uz visiem jautājumiem, kā arī ar nosacījumu, ka pamatnostādnes tiek attiecīgi papildinātas, "Vienotība" nodokļu reformu varētu atbalstīt Ministru kabineta 9.maija sēdē, norādīja partiju pārstāvošie ministri.

"Mums šķita godīgi pateikt, ka "Vienotībā" nav atbalsta reformai, un mums nav mandāta šodien balsot par nodokļu politikas pamatnostādnēm līdz nesaņemsim atbildes uz mūsu jautājumiem," teica Ašeradens.

Lai atbalstītu nodokļu reformu, "Vienotība" vēlas dzirdēt atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, kā tiks nodrošināts ilgtspējīgs finansējums veselības aprūpes nozarei. "Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde sākās ar jautājumu - kā atrisināt desmitiem gadu ieilgušo jautājumu par finansējumu veselības nozarei. Laika gaitā šis jautājums pazuda no dienaskārtības un patlaban nodokļu politikas pamatnostādnes nesniedz atbildi uz to," teica ekonomikas ministrs.

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Arvien biežāk un uzmācīgāk piezogas sajūta par Latvijas tautsaimniecības strauju lejupslīdi. Un tās nav tikai emocijas, bet fakti – IKP pieauguma tempu un apjoma kritums, eksporta kopapjoma samazinājums, investīciju dramatisks samazinājums, ārkārtīgi zemā ražošanas produktivitāte, kā arī nepietiekamais inovāciju līmenis valstī. Pēdējos divos rādītājos Latvija atrodas pēdējās pozīcijās ES.

Tie nav tikai valsts ekonomikas mazasinības rādītāji, tā ir skaidra liecība, ka strauji pazeminās iedzīvotāju dzīves līmenis. Pētījumi rāda, ka aptuveni trešā daļa jeb aptuveni 600 tūkst. Latvijas iedzīvotāju dzīvo trūkumā. Tā realitātē izskatās politiķu daudzinātais Latvijas veiksmes stāts. Tāpēc politiķi, nespējot savilkt valsts budžeta galus, ķeras klāt savai kompetencei neatbilstošu un absurdu jautājumu risināšanai, ekonomiski un politiski nepamatotu lēmumu pieņemšanai, bezkaunīgi ignorējot sabiedrības viedokli un valsts intereses.

Pirms mēneša skaļi izskanēja Latvijas studentu pikets pie Saeimas ēkas. Iemesls – valsts finansēto studiju vietu skaita būtisks samazinājums. Cieņa un pateicība mūsu studentiem par viņu pilsonisko stāju un solidaritāti, kas ļāva vismaz uz laiku apstādināt šo bezjēdzību. Tajā pašā laikā, šoreiz ar Finanšu ministrijas svētību, tiek izstrādāti ne mazāk absurdi projekti par nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu grozījumiem. Tie neiztur nekādu (gan teorētiskā, gan praktiskā aspekta) kritiku. Man kā uzņēmējam ar ilggadēju pieredzi absolūti nav saprotams, kāpēc man būtu jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas no reāli neizmaksātas darba algas. Turklāt šie maksājumi ir «piesieti» minimālajai darba algai. Absurds nosacījums ir arī tas, ka obligātās sociālās iemaksas jāveic pat tad, ja konkrētajā periodā uzņēmums negūst ieņēmumus. Šī projekta izstrādātājiem iesaku ieskatīties mācību grāmatās par brīvo tirgus ekonomiku, kur cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums, tajā skaitā arī darba tirgū. Starp darba devēju un darba ņēmēju pastāv līgums, kas nosaka, par kādu cenu darba devējs pirks darba ņēmēja pakalpojumus un kā abpusēji tiks izpildītas šī līguma saistības.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(405).jpg

Bezjēdzība - tā iespējamās ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju dēvē teju jebkurš no tautsaimniecības procesiem kaut ko saprotošs cilvēks.

Pirmkārt, Latvijas gadījumā šāds solis būtu vērtējams kā šāviens pašiem sev kājā. Otrkārt, nav nekādas garantijas, ka šādas sankcijas vismaz kaut cik mainītu Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko domāšanas virzienu.

Pasaule jau ir pieredzējusi ekonomiskās sankcijas pret Kubu, pret Irāku, pret Irānu… Un ko tās ir mainījušas attiecīgo valstu vadoņu uzvedībā? Neko! Vismaz uz labo pusi noteikti ne. Parasti cieš tikai attiecīgajā zemēs strādājošais bizness un «vienkāršie» iedzīvotāji, kā arī to valstu uzņēmēji un tautsaimniecība, kam ir sadarbība ar grēkāžiem. Tāpēc nereti, nosakot sankcijas pret vienu vai otru valsti, pirmām kārtām vispirms tiek izanalizēts, vai šāds solis neradīs noteiktus zaudējumus pašiem. Arī Baltkrievijas gadījumā lielākajai daļai ES valstu, no šādām sankcijām, kā mēdz teikt, ne silts, ne auksts. Principā droši var teikt, ka ES lielvaras, paziņojot, ka pret Baltkrieviju jāievieš sankcijas, jo tur ir problēmas ar cilvēktiesībām, demonstrē liekulīga dubultstandarta paraugdemonstrējumu.

Rīgā kursējošo mikroautobusu nomaiņa rit jau vairākus mēnešus, bet ne tik gludi, kā tika prognozēts sākumā. Jaunie mikroautobusi nekursē pēc grafika, bet daudz retāk. Tikmēr strauji vairojas tā dēvētie neregulārie pārvadātāji, kas galvenokārt ir pārvadātāju konkursā zaudējušās firmas vai uz to bāzes izveidoti jauni uzņēmumi, vēsta laikraksts Diena.

SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) vadītājs Vitālijs Komars esot skaidri pateicis, ka, pārņemot arī pārējos maršrutus, līdzšinējie kustības saraksti netiks ievēroti līdz brīdim, kamēr neregulārie pārvadātāji nebūs izskausti. Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks šādu paziņojumu saucot par nepieļaujamu, bet vienīgo risinājumu saskatot likuma grozījumos.

Kā skaidro laikraksts, pēc uzvaras Rīgas domes iepirkumu konkursā RMS solīja pakāpeniski pārņemt maršrutus no līdzšinējiem pārvadātājiem, un tas arī tiek darīts. Tomēr pasažieriem, kuri pieraduši pie noteikta kustības grafika, nākas vilties - mikroautobusi to neievēro. Kāda sieviete Dienai stāstījusi, ka jaunie mikroautobusi ir ērti, tīri, komfortabli, to vadītāji ir pieklājīgi. Par braucienu var norēķināties arī ar e-talonu un durvis atveras automātiski - cilvēkiem, kuriem ir smagas somas, vairs nav jāmokās ar to atvēršanu un aizvēršanu. Busiņš apstājas tikai pieturās un uzņem tikai tik daudz pasažieru, cik ir vietu. Tomēr esot arī daudzas problēmas. «Mana pieredze ir saistīta ar 242. maršruta mikroautobusu. Iepriekš to apkalpoja firma, kas nodrošināja mikriņus četras reizes stundā pēc visiem zināma grafika. Pieturā norakstīju sarakstu, kas ir identisks tam, kas publicēts Rīgas satiksmes mājaslapā, taču mikroautobuss nekursē pēc tā. Vairākkārt šoferi ir teikuši, ka viņiem ir cits saraksts, bet nekur nav pateikts - kāds,» viņa sūdzējusies.

«Bankas ir pārliecinājušās, ka Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši. Tā nav valsts aizsargāta,» intervijā laikrakstam Diena norāda Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ruselis.

«Izmanīgi blēži kompānijā ar maksātnespējas administratoriem spēj radīt shēmas, kā nozagt naudu un palikt netiesātiem. Arī tas samazina finanšu sistēmas apetīti izsniegt kredītus. Tādējādi dažu blēžu dēļ cieš godīgie uzņēmēji.

Runājot par tieslietu sistēmu, jāpiemin arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna mēģinājums reformēt sistēmu un advokāts Jānis Lapsa, kas iestājās pret dīvainībām šķīrējtiesās. Visi pamanījām, cik ātri Bordāna kungam tieslietu ministra karjera beidzās, jo viņš gāja pret sistēmu. Arī mēs bankā jūtamies cietēji, kad sastopamies ar sistēmu, kas ir absolūti labvēlīga noziedzīgu nodarījumu organizētājiem un absolūti nelabvēlīga tajā brīdī, kad banka vēlas aizstāvēt savas tiesības, un šāda sistēma, kāda Latvijā ir, izsakoties mūsu bankas akcionāra vārdiem, ir drauds nacionālajai drošībai. Protams, te jāpiebilst, ka Latvijai pievienošanās eirozonai dod lielāku drošību nekā trīs, piecas vai desmit NATO bāzes. Tomēr valsts drošība un labklājība ir liela mozaīka, kas sastāv no daudziem dažādiem atšķirīgu krāsu stikliņiem, nevis tikai no viena sarkana vai viena zaļa stikliņa,» skaidrojis A. Ruselis.

Latvijā popularitāti ieguvusi shēma, kā, izmantojot plaisas tiesu sistēmā, miljonu parādnieki «uzmet» kreditorus. Šāda augsta riska biznesa videi raksturīga shēma ir pamatā vairākām daudzmiljonu lietām Latvijā, tostarp tā izgaismojās apjomīgos un sarežģītos kredītu piedziņas gadījumos, liecina DB apkopotā informācija.

Caur tiesām iziet krāpnieciskās shēmas, kuras ar grūtībās nonākušu uzņēmumu īpašnieku akceptu realizē vairāki bijušie un esošie administratoru grupējumi (t.sk. tautā saukti Mārupes kolhozs, lidotāji). Pieredzējuši baņķieri pat riskē pieļaut: šobrīd vairākas pazīmes liecina, ka izvairīšanās no kreditoriem ar krāpnieciskām metodēm var tikt pielietota arī šobrīd smagās finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga gadījumā.

Par shēmas esamību un «veiksmīgu» realizāciju, iespējams, liecina vismaz divi skaļi, pēc attiecīgajās tiesvedībās ierauto baņķieru teiktā, triviāli un ar nekaunību apveltīti procesi: maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri strīds ar Revertu par 26,1 milj. Ls aizdevuma atgūšanu un Tērbatas biznesa centra (TBC) strīds ar Swedbank par 10 milj. eiro atgūšanu. Divi trīs lieli kredīti ar krāpnieciskām to neatdošanas pazīmēm esot arī SEB bankai.

Saeimai jāveic valdības sagatavotā 2016. gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu revīzija; rezerves varot atrast gan valsts pārvaldes tēriņu samazināšanā, gan ieņēmumu palielināšanā

Tāds ir daudzu DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis par parlamenta lomu, sākot skatīt nākamā gada valsts budžeta un ar to saistīto nodokļu likumu izmaiņu projektus. To, ka par vairākiem valdības piedāvātajiem «risinājumiem» valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai varētu būt karsti strīdi, apliecināja arī vakardienas plenārsēde. Nebūt nav izslēgts, ka vairākos svarīgos jautājumos atbildīgajā komisijā tiks iesniegti diametrāli pretēji priekšlikumi, piemēram, attiecībā uz Latvijas jaunievedumu – solidaritātes nodokli. Tā kā valdība piedāvā paaugstināt arī akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, nevar izslēgt, ka būs priekšlikumi par vēl lielāku akcīzes nodokļa piemērošanu. Jāatgādina, ka pavasarī Saeima noraidīja opozīcijas rosināto ideju par akcīzes nodokļa paaugstināšanu benzīnam, dīzeļdegvielai, bet tagad līdzīgu piedāvājumu iesniegusi valdošā koalīcija.

Lemjot par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), likumdevējs savulaik uzskatīja par lielu sasniegumu pieņemto normu, ka pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēs noteikt, kuram pienākas NĪN atlaide, bet kuram - ne.

Jau brīdī, kad šāda iecere vispār parādījās pie apvāršņa, DB brīdināja, ka, zinot Latvijas pašvaldību dzīves tradīcijas, atlaides tiks piešķirtas ne tik daudz tiem, kam tās tiešām pienāktos, cik, kā mēdz teikt, pēc deguniem. Tobrīd tā bija tikai hipotēze, bet šobrīd jau var sacīt - diemžēl mums bija taisnība. Proti, Jūrmalas pašvaldības vadība no nākamā gada iecerējusi visiem šajā kūrortpilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem NĪN samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem - arī daudzajiem miljonāriem.

Interesantākais šādam pavērsienam, protams, ir argumentācija - ja reāli vajadzētu izvērtēt, kam piešķirt, bet kam nepiešķirt atlaides, Jūrmalas domei nāktos pieņemt veselu armiju jaunu darbinieku. Labāk jau nu būtu teikuši tā - piejūras villu īpašnieki nekādi negrib šā nodokļa veidā maksāt daudzus tūkstošus latu gadā, tāpēc nākas piešķirt atlaides arī tiem, kuri NĪN nevar samaksāt. Varētu saprast, ja atlaides teju visiem īpašumiem automātiski tiktu piešķirtas kādā no depresīvajiem Latgales pagastiem, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis pārsvarā gadījumu ir tiešām nožēlojams, bet ne jau pilsētā ar dārgākajiem īpašumiem valstī.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) ģenerāldirektors Aigars Lūsis nolēmis pēc 19 gadus ilgas praktizēšanas pilnībā pārtraukt savu darbību kā maksātnespējas procesa administrators.

Vienlaikus viņš izstāsies no Latvijas sertificētu maksātnespējas administratoru asociācijas. Lēmums pieņemts, lai atspēkotu jebkādas spekulācijas par interešu konfliktiem un savtīgas rīcības motīviem, norāda NA.

Paziņojumā A. Lūsis skaidro, ka pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi nievājoši izteikumi, kas vērsti pret maksātnespējas procesa administratoriem. Viņš min, ka galvenais iemesls šādiem uzbrukumiem varētu būt tas, ka «administratori šobrīd mūsu valstī ir aktīvi iestājušies pret ārvalstu komercbanku patvaļu un nekaunību». «Uzbrukumi administratoriem saasinājās laikā, kad Nacionālā apvienība (NA) stingri iestājās pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību nekustamo īpašumu iegādes darījumos,» klāsta A. Lūsis, piebilstot – tā kā viņš ir gan NA biedrs, gan maksātnespējas administrators, tad izrādījies viena no centrālajām personām šajā kampaņā. A. Lūsis pauž cerību, ka viņa aiziešana no maksātnespējas administratoru rindām kaut nedaudz mazinās «publiskos nievājumus».

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Nesen publiskotā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti liecina, ka septembris ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss atkal «slīd» negatīvā virzienā.

Īpaši izteikti tas ir nākotnes vērtējuma apakšindeksam, kurš arī jau trešo mēnesi ir ar mīnusa zīmi. Turklāt septembra rezultāts (-4 punkti) liecina par strauju tendenci vērtējumam pasliktināties. Pirms tam „mīnusa zīme” nākotnes vērtējuma apakšindeksam bija vērojama tikai laika posmā līdz 2012.gada pavasarim. Tas nozīmē, ka tagad tāpat kā laika posmā no 2008. līdz 2011.gadam sabiedrība jau atkal biežāk nākotnē raugās ar bažām, nevis cerībām.

Šajā kontekstā interesanti ir tas, ka viens liels un būtisks ar ekonomiku saistīts tuvākās nākotnes notikums ir zināms un labi iezīmēts: Latvijas pievienošanās euro zonai, līdz kurai skaitāmas vairs nedēļas, ne mēneši. Tas ir notikums, kuru vadošā elite reklamē kā tādu, kurš veicinās investīciju pieplūdumu, vairos stabilitāti un līdz ar to sekmēs arī Latvijas ekonomisko izaugsmi. Ieguvēji būšot visi.

Noskopojoties nedaudz šodien, ir ļoti liela iespējamība vairāk zaudēt nākotnē uz neiekasēto nodokļu un sociālo pabalstu rēķina

Kaut gan pagājušās nedēļas otrajā pusē starp karojošajām pusēm Ukrainas austrumos tika panākts pamiers un vēl svētdien vakarā pēc Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja izteikumiem bija cerība par to, ka Rietumu un Krievijas pretstāvē varēs iztikt bez jauniem ekonomiskajiem saasinājumiem, situācija Mariupoles apkārtnē vedina domāt par pretējo. Tas, visticamāk, nozīmē arī Krievijas atbildes pasākumus, kas savukārt varētu negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku.

Lai arī kopš pirmajiem Krievijas atbildes pasākumiem ir pagājis mēnesis un Latvijas veikalos gluži neesam sabrukuši zem «lēto» Polijas dārzeņu lavīnām, situācija ir samērā nepatīkama, ar zināmiem zaudējumiem nāksies rēķināties, un pēc sagaidāmajiem atbildes pasākumiem ir jāņem vērā, ka to apmērs turpinās palielināties. Tiesa gan, uzreiz jāsaka, ka tirgus zudumi varētu būt īslaicīgi, jo kā jau varēja paredzēt iepriekš, valstis, kuras Krievija uzskatīja par alternatīvajiem pārtikas piegādātājiem, ieviešot pirmos atbildes pasākumus pret Eiropas Savienības (ES) sankcijām, tukšumu aizpildīt nespēj. Raugoties no kalendārā viedokļa, pašreizējais brīdis nav sevišķi labvēlīgs dažādu ekonomisko negāciju veicināšanai, jo gada sākumā neviens nezināja, ka ap ražas laiku Krievija varētu mainīt lauksaimniecības preču importa partnerus, līdz ar to par potenciālajiem apgādniekiem uzskatītie paši draud palikt ar tukšiem plauktiem. Tādējādi Latvijas uzņēmēju iespējas palielinās citos tirgos, piemēram, Baltkrievijā. Tāpat nevar izslēgt, ka, izmantojot dažādus apkārtceļus, Krievijas tirgū nonāks kāda daļa no šai valstij iepriekš paredzētās ES dārzeņu produkcijas.

Nolūkā informēt dzīvokļu īpašniekus, apsaimniekotājus un būvkomersantus par ēku renovācijas projektu īstenošanu Ekonomikas ministrija ir izveidojusi videokanālu Dzīvo siltāk video koplietošanas tīmekļa vietnē youtube.com - youtube.com/siltinam.

Šobrīd videokanālā Dzīvo siltāk ministrija apkopojusi videolekciju ierakstus no pēdējā laikā organizētajiem semināriem un konferencēm par projekta sagatavošanu iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, ēku kvalitatīvu renovācijas procesa veikšanu, kā arī atbildes uz semināros biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Videokanāls arī turpmāk regulāri tiks papildināts ar jauniem videofailiem. Tuvākajā laikā tajā plānots publicēt atbildes uz jautājumiem par mājokļu renovācijas procesa organizēšanu ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros. Informāciju sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat atbildes uz aktuālajiem jautājumiem sniegs arī banku un apdrošināšanas nozaru pārstāvji, kā arī tiks sniegta informācija par kvalitatīvu renovācijas darbu veikšanu, piemēram, pareizu logu montāžu, ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu renovāciju.

Gada svarīgākais politikas dokuments – valsts budžets – sākts rakstīt ne tajā labākajā rokrakstā. Roka trīc, tinte beidzas, turklāt, sasodīts, paģiras no iepriekšējā budžeta naudas dricelēšanas nav pagaisušas. Eh, mausim pa vecam, un gan jau kaut kā tiks galā!

Vulgarizējot šāda ir «vidējā politiķa» domu gaita, ķeroties pie valsts naudas dalīšanas «uz galviņām». Budžeta veidošana ir politiskā teātra kulminācijas konvulsijas, kas tiek vērotas ar lielu aizgrābtību, jo publisko miljonu dīdīšanas mākslai vajadzētu pieiet tikpat atbildīgi kā cirkā, rijot zobenus, vai alpīnismā, pārvarot klints pārkari. Un tomēr tādu iespaidu mūsu politiķi nerada. Viņi nopūlas, bet tik un tā atstāj iespaidu, it kā pāris mēnešus gadā to vien dara, kā centīgi mēģina uzstīvēt bikses pāri galvai. Atkal un atkal, vienām politisko iegribu vīlēm ar troksni irstot, citām nospriegojoties un iegūstot rūdījumu.

Ministriju un lielo nozaru augošo ambīciju kariņš nenorimst, bet fonā notiek cita cīņa, kas nav tik skaļa, bet tautsaimniecības attīstību ietekmē ievērojami. DB jau papīrs ir nodilis, ik pēc laika atkārtojot to, ka Latvijas nodokļu slogs rada dārgāko darbaspēku Baltijas valstīs. Šajā konkurencē Latvija zaudē, izņemot gadījumus, kad investoriem ir kādi īpaši aprēķini, izvēloties tieši Latviju, jo «sausā matemātika», kā DB ir daudzkārt vēstījis, neliecina par labu mūsu valsts pievilcībai. Tāpat arī Saeimas lēmums iekasēt vairāk naudas valsts makā, ceļot akcīzi degvielai, Baltijas konkurencē noņem mums punktus, palielina izmaksu slogu biznesam un ieliek labas kārtis leišu degvielas tirgotāju rokās. Diemžēl nodokļu reformas kontekstā Latvijas izvirzīšanās priekšgalā Baltijas iekšējā konkurencē nebija virsmērķis.

Lietuvai savu nacionālo biznesa interešu protekcionisma mugurkauls ir stiprs, tas ir pat stingrāks par dzelzceļa sliedēm. Pirms gandrīz desmit gadiem it kā remontdarbu dēļ noņemtās sliedes pie Reņģes bija mērķtiecīgi raidīts signāls par tranzīta pārvadājumu ietekmes dalīšanu reģionā, kuru Latvija pareizi saprata, šķiet, tikai nupat. Bija jāpaiet vairāk nekā deviņiem gadiem, lai Latvija pārstātu gaidīt «sliežu remonta» beigas un celtu galdā oficiālu notu.

Lietuvu ar tiesas spriedumu starptautiski par patvaļīgu un varmācīgu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū beidzot nokauninājusi arī Eiropas Komisija, liekot maksāt soda naudu, kas tikai pirmajā mirklī varētu šķist liela. 28 milj. eiro nav salīdzināma nedz ar kaimiņvalsts sliežu ceļos apgrozīto naudu, ne Latvijas pusei šajos garajos gados nodarītajiem zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Komisijas lēmums sodīt Lietuvu Latvijai var nedot nekādu taustāmu labumu. Sliežu nav un, var gadīties, ka to arī nebūs. DB (05.10. laikrakstā) aptaujātie Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, Satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis un Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška sliedes atjaunot nesola. Tajā pašā laikā Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis šonedēļ medijos izteicās, ka leišu nacionālajai dzelzceļa kompānijai «acīmredzot» būs jāatjauno Mažeiķu – Reņģes posms. Ar «acīmredzot» var arī nepietikt, lai sliedes reāli atjaunotu un kustība atkal notiktu. Nepieciešama ievērojami konkrētāka rīcība par izvairīgu spriešanu par to, kas kaut kad varētu vai nevarētu notikt. Pēc Seima spīkera vārdiem uzlikt atpakaļ sliedes varētu būt lētāk, nekā maksāt EK noteikto sodu.

#Ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Latvijā mums bieži patīk salīdzināties ar pārējām Baltijas valstīm. Ir gadījumi, kad mēs nepamatoti uzskatām, ka esam ar kaut ko sliktāki nekā mūsu ziemeļu vai dienvidu kaimiņi – stāsts par to, ka zāle vienmēr ir zaļāka otrā žoga pusē, ir patiess līdz zināmam brīdim, un tiešām ne viss ir zelts, kas spīd arī igauņu vai leišu pusē. Tomēr ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Runa šajā konkrētajā gadījumā ir par Kauņu – pilsētu, kuru, kā DB pērnā gada nogalē rakstīja, pēdējā laikā no visa Baltijas klāsta pastiprināti izvēlas tieši vācu investori. Turklāt nevis vienkārši kaut kādi investori, bet lieli automašīnu komplektējošās detaļas ražojoši uzņēmumi kā Hella un Continental, kas tuvāko pāris gadu laikā grasās tur uzbūvēt savas ražotnes, radot ap 3000 jaunas darbavietas. Kur ir, tur rodas – ļoti iespējams, ka Kauņa ar atbilstoši attīstītu infrastruktūru nākotnē ieinteresēs arī vēl kādu autobūves uzņēmumu. Tālākais stāsts jau ir paredzams – labi apmaksātas, perspektīvas darbavietas, vienā vietā koncentrēta kompetence ir ar spēcīgu vilkmi ne tikai konkrētās valsts, bet arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem.

Uzreiz gan jāsaka, ka šoreiz stāsts nav ne par nojauktām sliedēm Latvijas virzienā un nevēlēšanos tās uzlikt atpakaļ, ne arī par Klaipēdas ostas reklamēšanu pasaulē uz Latvijas ostu apcelšanas rēķina. Drīzāk tā ir atgriešanās pie DB jau aprakstītā un komentētā par kaimiņvalsts transporta sektora ilgtspējību salīdzinājumā ar šo jomu Latvijā. Pēc kārtējās vizītes – šoreiz lielākajā leišu autopārvadājumu kompānijā, ar ko rēķinās arī Eiropā, Girteka (par to lasiet kādā no nākamajiem avīzes numuriem) – pārņem deja vu sajūta. Proti, kaut kā lietuviešiem transporta sektorā izdodas būt solīti mums priekšā konkurētspējas ziņā.

Protams, kompānijas īpašnieki un vadītāji nekur never vaļā skeletu skapjus – ja tādi ir – un nemēģina sevi attēlot sliktā gaismā. Taču ir lietas, kuras neapslēpsi, pat ja vēlētos. Pirmā kaitinošā lieta bija atvērtība un pretimnākšana. Piemēram, lai saņemtu pozitīvu atbildi uz lūgumu sniegt interviju ar vienu no kompānijas līdzīpašniekiem un vadības pārstāvjiem, bija vajadzīgs ne vairāk, ne mazāk kā viena stunda. Es gan melotu, ja teiktu, ka Latvijas autopārvadātāji nevēlas runāt, taču pretimnākošāki parasti ir ne pašu lielāko kompāniju pārstāvji. Otrs, kas dūrās acīs – līdzīgi kā iepriekš apmeklējot ostas un dzelzceļa uzņēmumus Lietuvā ‒ pie birojiem redzamais autoparks. Iespējams, ka šeit bija kādas slepenas autostāvvietas, bet katrā ziņā publiski neviens nemēģināja kompensēt kādus savus kompleksus ar superdārgiem braucamajiem. Trešā kaitinošā lieta – attieksme pret šoferiem. Ja dušas, virtuves un gaidīšanai domātās telpas ir vismaz tikpat labas kā mājās, tad konkurentiem ir grūti pārvilināt kompānijas darbiniekus, kaut arī par velti veiktās šoferu apmācības neuzliek viņiem nekādas saistības pret kompāniju. Un tas ir tikai loģiski – ja ir vēlēšanās pēc pozitīvām atsauksmēm un jauniem kontraktiem Eiropā un Skandināvijā, tad vajadzīgi šoferi ar augstu darba kultūru. Savukārt autovadītāju trūkuma apstākļos, par ko sūdzas visā Eiropas Savienībā, tādus nedabūt, ja pati kompānija saviem darbiniekiem nenodrošina cieņpilnu darba vidi un atalgojumu.

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas grupas Premia Foods valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Katre Kovaska, kas līdz šim bija kompānijas valdes locekle un mārketinga direktore, liecina kompānijas paziņojums.

K. Kovaska dzimusi 1975.gadā, bet1998.gadā viņa pabeigusi Tartu universitāti un specializējusies mārketingā un ārējā tirdzniecībā. Kopš 2006.gada Kovaska ir saldējuma ražošanas uzņēmuma Tallinna Kulmhoone, kas ir Premia Foods grupā, valdes locekle, bet kopš 2009.gada – Premia Foods valdes locekle. Viņa darbojas arī grupas uzņēmuma AS Premia FFL padomē.

Arī turpmāk Premia Foods savā darbībā fokusēsies uz līderpozīcijas stiprināšanu Baltijas valstu saldējumu tirgos un rentabilitāti, liekot uzsvaru uz inovatīvu produktu attīstību, stāsta K. Kovaska.

Viņa atzina, ka Baltijas valstu saldējuma tirgos valda visnotaļ sīva sāncensība. Zināmus izaicinājumus kompānijai rada izejvielu cenu pieaugums un svārstības, kā arī konkurentu aktivitātes.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.