Rīgā reiz bijis daudz cepurnieku un arī dāmas devušas priekšroku cepurēm pēc individuāla pasūtījuma; Tundra šo tradīciju cenšas atdzīvināt.

«Man jau sen bija doma mācīties taisīt cepures, bet pievērsos citiem projektiem un šī ideja izpalika. Ar laiku pamanīju, ka katrā ceļojumā nopērku pa kādai cepurei, bet Rīgā īsti nevaru atrast savu cepuri,» stāsta Beatrise Gore, cepuru darbnīcas Tundra (SIA Dushka) līdzīpašniece. Viņa mēģinājusi uzmeklēt cepurniekus, bet izrādījās, ka viņu ir palicis pavisam maz. Agrāk gan Rīgā to bijis daudz, bija arī rūpnīca Rīgas filcs, kas ražoja sagataves, bet to likvidēja. Tagad Tundra sagataves pasūta no ārzemēm. «Cepures tieši tagad nāk modē. Agrāk dizaineri un modes mākslinieki skatēs tās neizmantoja, bet pašlaik gandrīz katrā modes skatē ir cepures un tās kļūst arvien interesantākas,» piebilst Madara Gore-Bērziņa, Beatrises māsa un biznesa partnere. Beatrise stāsta, ka māsām kopā strādāt esot labi, jo viņa ir «gaisīga» persona, kas vairāk dzīvo savās ilūzijās, savukārt Madara viņu atgriež atpakaļ realitātē un ievieš disciplīnu. «Mums ir labs tandēms,» spriež Beatrise.

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Aube ir aksesuārs, kas der gan ziemai, gan vasarai – mainot audumus un krāsas, mainās funkcionalitāte un izskats.

Aube ir galvassega, kas apvieno kapuci un šalli, bet tas nenozīmē, ka tā nēsājama tikai aukstā laikā. Aksesuāra autores Ieva Krese un Sabīne Eigmina, izmantojot dažādus materiālus, piedāvā tās katrai sezonai. «Pavasaris un rudens ir aktuālākā sezona. Ziemā izmantojam vilnu, siltākus materiālus, bet vasarā plānus un gaišus, vēja un lietus necaurlaidīgus audumus. Strādājam, lai pagarinātu aubes valkāšanas sezonu. Ir arī aubes festivāliem un pat kāzām – no tilla, gaisīgas, atšķirīgas,» saka Ieva.

Ievai un Sabīnei jau ilgu laiku ir bijusi doma un degsme radīt dizaina produktu, taču neatbildēts bija jautājums – ko gan? Viņas negribēja radīt tikai tāpēc, ka tā vēlas, viņām bija patiesa vēlēšanās atrast reālu dizaina «caurumu». Bija dzirdēts, ka paziņas sūdzas par cepurēm, kas izjauc frizūru, un iedomājās par to funkcionālu risinājumu – kaut kas, kas nav cepure, tādējādi nonākot pie senlatviešu aubes mūsdienīgas māsas. Tapa aksesuārs, kas ir ne vien dizaina ziņā pievilcīgs, bet arī funkcionāls un praktiski noderīgs.

Savu firmas zīmi – šamaņu cepures – Irita Tīlane-Pakalniņa papildinās ar kostīmiem un maskām, bet vairs nepiedāvās mazos aksesuārus.

Papildu šamaņu cepurēm Irita sākotnēji izgatavoja arī citus galvas aksesuārus un matu rotas. Aksesuāru ideja bija solis pretim klientam, piedāvājot kaut ko lētāku par šamaņa cepuri. Diemžēl atdeve neesot bijusi pietiekama. «Vislabāk var nopelnīt ar lielajām, nevis mazajām mantām. Mazie aksesuāri aizņem daudz laika un peļņa ir mazāka nekā no lielajiem darbiem. Mazās lietas, piemēram, matu sprādzes, var nopirkt daudzviet, bet šamaņa cepure ir unikāla un citur to nevar nopirkt – tāpēc pērk šeit,» spriež Irita. Viņa nolēmusi atgriezties pie savas sākotnējās profesijas – apģērbu modelēšanas – un strādā pie savas pirmās kolekcijas. «Tā būs pavisam maza, maksimums kādi desmit komplekti, kas saskanēs ar jebkuru šamaņa cepuri,» saka Irita.

Zīmols "Straumbergs hats" vēlas sasniegt cepuru valkātājus pasaulē.

"Ideja radās gluži vienkārši no zinātkāres par to, kā rodas cepures? Cepures radīšanas procesu sāku pētīt caur internetā pieejamiem resursiem, lēnām nonācu līdz domai, ka ir vienkārši jāpamēģina darīt. Tālākais būtībā ir trial and error pieeja, mēģinot un labojot kļūdas," biznesa portālam db.lv stāsta zīmols "Straumbergs hats" cepuru meistars Kārlis Bergs.

Par uzņēmējdarbību ideja radās vēl pēc pusotra gada, kad pirmie eksperimenti jau bija izmēģināti uz draugiem un cepuru izgatavošanas tehnika - uzlabota. Kopumā vēl joprojām zīmols ir tikai ceļa sākumā, atzīst cepuru meistars.

Lai gan pirmā ideja par cepurēm "dzima" K.Bergam, tomēr "Straumbergs hats" ir ģimenes uzņēmums, kuru K.Bergs izveidojis kopā ar sievu Aneti Straumi-Bergu. No abu uzvārdu salikuma arī veidojies nosaukums.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Lai gan adīto cepuru sezona ir teju beigusies, siltās galvassegas katru ziemu ir viens no interesantākajiem aksesuāriem. «Man patīk skaistums pasaulē,» saka Greta Knits idejas autore Greta Žilinska, kura cer ar saviem adījumiem to vairot.

Ideja par adītām cepurēm Gretai radās pirms diviem gadiem: «Tas bija eņģeļa pieskāriens, spārna vēziens manā virzienā. Tas notika negaidīti, bija pēcpusdiena, es gāju no darba uz mājām un izdomāju, ka man jāieiet dzijas veikalā, jānopērk dzija un adatas. Nezinu kāpēc, es tā arī izdarīju. Pēc tam es aizgāju uz mājām un nolēmu uzadīt cepuri. Tā bija vasara, man pat nebija vajadzība pēc cepures, bet vienkārši gribējās pamēģināt.»

Neskatoties uz to, Greta izjutusi arī robu cepuru nišā: «Es mēģināju sev atrast cepuri Rīgas veikalos un nekur nevarēju atrast tādu, kādu es vēlējos - darinātu ar rokām, speciāli man, ar manām krāsu izvēlēm.»

Rūpnieciskās šūšanas firmas Nienhaus & Lotz Lettland vairāk nekā 170 strādniekiem Gulbenē, kuriem darbs ir organizēts maiņās, krēslas stundas gājiens uz darbavietu vai mājās no tās kļūst par izturības pārbaudījumu, reģionālajam medijam Dzirkstele stāstījusi kāda šā uzņēmuma darbiniece. Nesen, tumsā iedama mājās no darba, viņas kolēģe šajā ceļa posmā izmežģījusi kāju.

«Gulbenē ielas posms no Ceriņu ielas līdz šūšanas fabrikai vienmēr ir bijis tumšs, bet pašlaik tas vispār palicis bez gaismas. Vai tiešām tā paliks līdz nākamajam gadam, kad solīta Draudzesskolas ielas rekonstrukcija un apgaismojuma sakārtošana? Cik mūsu fabrikas darbiniekiem pa to laiku vēl būs jācieš? Bijuši arī vairāki gadījumi, kad strādnieces šajā tumšajā ielas posmā lauzušas kājas!» stāstījusi fabrikas šuvēja.

Gulbenes pilsētas pārvaldes speciālists saimnieciskajos jautājumos Juris Aleksāns Dzirkstelei skaidrojis, ka Draudzesskolas ielā pušu ir kabelis. Kurā konkrētajā vietā tas ir noticis, esot grūti pateikt, jo tas ir tehniski sarežģīti. Tā kā šogad visi līdzekļi pilsētas ielu apgaismojuma sakārtošanai ir izlietoti, vienīgā iespēja ir atteikties no pilsētas centra izgaismošanas Ziemassvētkos, novirzot naudu Draudzesskolas ielas sakārtošanai, taču tādā gadījumā par to būtu jālemj pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem.

Apvienojot Kristīnes Belovas zobu higiēnistes un Jevgenija Roščina ražotāja pieredzi, izstrādāts vienreizlietojams ieliktnis ar spogulīti, ko ielikt siekalu atsūcējā

«Noteikti mutes dobuma rajoni nav labi pārskatāmi, jo gaisma krīt dažādos virzienos un higiēnistam ir grūti visu saskatīt. Produkts kalpo ne vien kā spogulis, bet arī kā gaismas atstarotājs – kad pacients guļ krēslā, viņam virs galvas ir lampa, kas izstaro gaismu un atstarojas spogulī, tādējādi apgaismojot virsmu, ar ko strādāju. Gribu atvieglot dzīvi kolēģiem. Man bija ideja, kura negaidīti realizējās, un arvien vairāk speciālistu atzīst, ka arī viņiem tas šķiet noderīgi. Ir gandarījums, ka tagad vieglāk strādāt ir ne vien man, bet arī citiem,» stāsta Kristīne Belova, SIA Tooth Fairys Tools līdzīpašniece un Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas valdes locekle. Savukārt viņas biznesa partneris Jevgenijs Roščins te saredz 600 milj. eiro vērtu tirgu un viņa plāns ir paņemt 10% no tā. «Uzskatu, ka mums ir visas iespējas panākt savu,» viņš saka. Uzņēmums ir iesniedzis sava produkta – ieliktņa ar spoguli, ko ievietot siekalu atsūcējā – patenta pieteikumu Latvijā. «Vienā pirmdienā nodibinājām uzņēmumu, nākamajā jau iesniedzām patenta pieteikumu. Viss notiek ļoti strauji,» saka Jevgenijs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir konstatējis nedrošus atstarotājus, kas tika pievienoti Ziemassvētku tējai ar zīmolu Apsara, ko patērētāji varēja iegādāties lielākajās veikalu ķēdēs.

Veicot atstarotāja ekspertīzi, PTAC konstatēja, ka minētie atstarotāji pietiekami neatstaro, tādējādi to lietošana var izraisīt nopietnu risku.

Atstarotājs Apsara bija pievienots sudraboti sarkanām Ziemassvētku tējas paciņām kā dāvana.

Pēc PTAC rīcībā esošās informācijas, tēja bija pārdošanā visās lielākajās veikalu ķēdēs. Pēc importētāja sniegtās informācijas, Latvijā ievesti 25 tūkst.atstarotāji, taču lielākā daļa no tiem līdz patērētājiem nav nonākuši, tāpat lielu skaitu atstarotāju lielveikalu ķēdes ir jau atgriezušas importētājam. Pēc aptuvenām aplēsēm pie patērētājiem varētu būt aptuveni 6 tūkst. atstarotāju.

Kamēr aiz restēm neviens netiek sēdināts, žēlabās varam skaitīt naudu, kas apjomīgiem dūmu vāliem izkūpējusi pa ļaunprātīgi izmantotu maksātnespējas procesa skursteni

Ārvalstu investoru medus karote noslīcināta valsts savdabīgi uzpasētajā maksātnespējas procesa darvas mucā. Ārvalstu investoru pārtrauktais dialogs ar valdību var kalpot par signālu investoriem, lai Latvijai mestu līkumu, bet šāda notikumu attīstības scenārija skābos augļus gan baudīsim tepat pašu mājās. Īsi un kodolīgi – mazāk naudas ekonomikā. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Daudzi maksātnespējas procesa jautājumi, kas ir būtiska uzņēmējdarbības un investīciju vides sastāvdaļa, tā arī, gadiem ejot, palikuši neatbildēti, jo īpaši maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas nesodāmība. Tā likta lietā masveidā, jo maksātnespējas process biežāk ir netīrs nekā tīrs. Kliedzošs fakts, bet neviens nereaģē. Šai Latvijai raksturīgajai parādībai ir divu veidu sekas – tā no vienas puses aizbaida investīcijas, bet no otras veicina vēl lielāku krāpšanos, vieglu roku mainot uzņēmumu īpašniekus, valdes un juridiskās adreses, kā arī veidojot ciešas saites ar administratoriem.

Playboy dibinātājs Hjū Hefners apprecējis savu trešo sievu Kristelu Harisu, «bēgošo līgavu», kura atcēla viņu pirmās kāzas 2011. gadā, vēsta telegraph.co.uk.

Pāris, kuru vecums atšķiras par 60 gadiem, apprecējies Vecgada vakarā.

«Laimīgu Jauno gadu no Mr. un Mrs. Hjū Hefners!» vietnē Twitter rakstījis Playboy dibinātājs. 86 gadus vecais Hefners arī publicējis fotogrāfiju, kurā viņš redzams violetā zīda pidžamā un melnā peldmētelī kopā ar savu 26 gadus veco sievu, kura joprojām tērpusies kāzu kleitā. Hefneram galvā bijusi viņam jau ierastā kapteiņa cepure.

Stundu agrāk Hefners arī ievietojis fotogrāfiju, kurā redzams smokingā kopā ar Harisu kāzu ceremonijā Playboy villā Kalifornijā.

Latvijas uzņēmuma Evelatus miniatūro tālruni var paņemt līdzi, ja kabatā nepietiek vietas viedtelefonam

Pagājušās desmitgades pirmajā pusē mobilo telefonu evolūcija bija uzņēmusi kursu uz pēc iespējas mazāku izmēru. Jo mazāks tālrunis bija kabatā, jo respektablāks šķita tā nēsātājs. Ražotāji šajā «bruņošanās sacensībā» aizdzīvojās līdz diezgan absurdiem izmēriem – tik niecīgiem, ka dažos Nokia un Siemens modeļos ciparnīcas pogas varēja nospiest vien ar mazāko pirkstu vai pat bija jāņem talkā pildspalvas gals.

Nez, kur šī virzība būtu aizvedusi, ja vien lielāku lomu neiegūtu krāsains ekrāns, kas drīz vien kļuva skārienjutīgs, aizsākot pilnīgi pretēju tendenci. Kad jau šķita, ka sīkie telefoni ir zuduši nebūtībā uz mūžiem, vietējais mobilo telefonu izplatītājs Evelatus šoruden prezentēja savu jaunāko modeli Mini, kas modina atmiņā pusotru desmitgadi tālu pagātni. Tirgotājs to pozicionē kā lētu izvēli bērniem vai kā džinsu bikšu mazajā sānu kabatā ieliekamu rezerves ierīci viedtelefonu īpašniekiem. Taču vai tādam vispār ir vieta mūsdienu cilvēka ikdienā?

Paplašinot sortimentu, apģērbu zīmola ZIB* radītājām Ingai Priedītei un Irēnai Andrejevai darba pilnas rokas ir visu gadu, ne tikai vienā sezonā.

Kad DB pirmoreiz tikās ar Ingu, viņa galvenokārt stāstīja par atstarojošiem adījumiem – cepurēm un šallēm. Tā bija viņas sākotnējā biznesa ideja, ar kuru viņa piedalījās konkursā Ideju kauss.

«Man likās, ka produktam obligāti jābūt ļoti inovatīvam, jo apģērbu tirgus ir milzīgs. Šķita – ja būs kaut kas kvalitatīvs un inovatīvs, tas «aizies» pats no sevis. Taču tā nenotiek – daudz kas ir atkarīgs no mārketinga. Vari uztaisīt visskaistāko lietu, bet neviens to nepirks, ja nemācēsi to pasniegt. Liela nozīme ir tam, kā nofotografējam, parādām, aprakstām, pareklamējam. Aktīvi izmantojam visus sociālos tīklus, kas ir bez maksas,» stāsta Inga.

Ekspedīcijai uz Grenlandi piekritu spontāni, kad turp plānoja doties latviešu ceļotāju grupa un paaicināja līdzi arī mani. Bijām astoņu cilvēku komanda, kas devās astoņu dienu pārgājienā uz Grenlandes ledus cepuri. Mērķis bija sasniegt vietu, kur, skatoties uz visām debespusēm, acīm paveras «nekuriene», ledus klājums.

Pirms biju nokļuvis Grenlandē, man šķita, ka šī sala būs milzīgs ledus klucis okeāna vidū, bez zaļuma, bet realitātē zemes tur ir samērā daudz. Grenlandi apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļu ledus okeāns un salas vidū ir milzīga, trīs km bieza ledus masa, bet tai apkārt kā vainags stiepjas klintis un kalni. Ledus masīvs ar savu svaru ir iespiedis zemi apmēram 300 m zem okeāna līmeņa, un ja tas izkustu, Grenlande pārvērstos par klinšu gredzenu ar milzu ezeru centrā. Interesanti, ka Grenlande tulkojumā no angļu valodas nozīmē zaļā zeme un blakus esošā sala Islande – ledus zeme, bet dzīvē viss ir otrādi.

Grenlandē bijām augustā, kas ir arī pēdējais brīdis, kad to apmeklēt, jo gadalaika maiņa notiek septembrī, kad salu dažas nedēļas pāršalc vētras, pēc kurām dramatiski mainās laikapstākļi, un pēc tam tur var baudīt tikai polāro ekstrēmu. Ieteicamākais laiks, lai apmeklētu Grenlandi, ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad gaisa temperatūra ir no 5 līdz 10 grādiem virs nulles. Tad tur var redzēt arī puķes, ķērpjus un mellenājus, kas ir augstākā veģetācija, jo Grenlandē nav koku un krūmu. Ziemā Grenlandes piekrastē gaisa temperatūra ir apmēram -10 grādu, bet vidienē un ziemeļos sasniedz -30.

Jelgavas roņu līderis Aleksandrs Jakovļevs piedalīsies starptautiskā stafetes peldējumā Bering Strait Swim, kura laikā tiks veikta 86 kilometrus gara distance no Čukotkas Krievijā līdz Aļaskai ASV.

Stafete Bering Strait Swim notiks pirmo reizi, un tajā piedalīsies 40 ziemas peldētāji no 18 valstīm. Peldētāji stafetes posmu veiks bez sildīšanas peldlīdzekļiem un ierīcēm, proti peldēšanas aprīkojumā drīkst būt iekļauts tikai peldkostīms, cepure un brilles. Stafetes mērķis ir apvienot kontinentus, kā arī stiprināt valstu sadraudzību, norāda peldējuma organizatori.

A. Jakovļevs, kurš pārstāvēs Latviju stafetē, ir arī ziemas peldēšanas kluba Jelgavas roņi priekšsēdētājs, un viņš peldējumā devies ar uzņēmumu SIA CBS Igate un Jelgavas pašvaldības iestādes Sporta servisa centrs atbalstu.

Šajā piektdienā portāls db.lv apmeklē Happy Ulula zīmola darbnīcu, kur top cepures un citi adījumi.

«Vienmēr esmu bijusi radoša personība,» stāsta Happy Ulula idejas autore un virzītāja Diāna Rijniece.

«Pirmā priecīgā cepure tapa 2011. gada rudenī, kad man piedzima meita un es vēlējos iegādāties košu un dzīvespriecīgu cepurīti viņai. Tā kā neizdevās tādu atrast - nolēmu cepurīti izgatavot pati. Tad sapratu, visticamāk, viņai neesmu vienīgā mamma, kura vēlas, lai viņas bērns ar apģērbu atšķirtos no citiem, būt pamanāms, priecīgs un neparasts,» viņa norāda.

Ideja par biznesu attīstījusies lēnām un pamazām, jo D. Rijniecei bija tam laiks, esot divu mazu bērnu mammai. Kad pienāca brīdis atgriezties algotā darbā, viņa nolēmusi savam biznesam pievērsties nopietni. «Toreiz sev teicu - pie kāda strādāt paspēšu vienmēr, bet ja nepamēģināšu realizēt savu ideju - es sev to nepiedošu,» viņa atminas.

Smadzeņu pētījumi šodien palīdzēs risināt daudzas rītdienas problēmas.

«Kad cilvēki saka – dari, kā vēlies, mēs nekad nezinām, ko tas nozīmē. Vai nebūtu lieliski, ja varētu ieskatīties otra smadzenēs?» konferencē BrainTech Israel 2013 vaicā Rafi Gidron, Israel Brain Technologies dibinātājs. Izraēlas inovāciju nedēļas ietvaros šajās dienās (14.-15.10.) notiek pirmā BrainTech Israel konference, lai meklētu iespējas izprast noslēpumus, kā viņš saka – šai brīnišķīgajai ierīcei starp mūsu ausīm.

Šodien daudzi saskaras ar dažādiem smadzeņu bojājumiem un slimībām, kas katrai valstij dārgi izmaksā. R. Gidron uzskata, ka smadzeņu pētījumi palīdzēs atrisināt daudzas problēmas un ārstēt dažādas smadzeņu saslimšanas un traucējumus.

Ja ir laba ideja, tad to var attīstīt gan lielpilsētā, gan lauku viensētā. Tā Mārkalnes pagasta mājās Kalvītes tēvs un dēls - Arnis un Roberts Koruļi - veido cepures jeb naģenes ar koka nagiem, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas.

Arnis un Roberts Koruļi rāda pašu radītu iekārtu, uz kuras top ieliektie koka nadziņi. «Vispirms nažfiniera sagatavi iespiež formā zem sloga. Pēc tam izgriež precīzu formu, izurbj caurumus šūšanas vietai, noslīpē, iemērc speciālā eļļā un ļauj nožūt.

Tālāk nadziņi ceļo pie mammas uz Jūrmalu, kur viņa sašuj visu kopā un nes apdrukāt,» atklāj Roberts.

«Ikviens ar pašu rokām saražotais eksemplārs ir kā mazs gabaliņš no mūsu ikdienas dzīves un aizraušanās, ar kuru gribam dalīties. Katra mūsu cepure ir unikāla, jo nav iespējams uztaisīt divus vienādus koka nadziņus, tieši tāpat kā mēs - no viena materiāla veidoti, bet esam dažādi gan pēc izskata, gan rakstura,» stāsta R.Korulis.

Aizkraukles novada dome nolēmusi no īpašnieces Ritas Krēsliņas nopirkt pilskalnu, kas ir netālu no muzeja Kalna Ziedos — zemesgabalu 6,9 hektāru platībā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pilskalnu pirks par kadastrālo vērtību — 6808 latiem, lai gan īpašniece vēlējās lielāku samaksu. Viņa pašvaldībai piedāvājusi pilskalnu iegādāties. Tā kā tas ir valsts aizsardzības arheoloģisks objekts, tam noteikto apgrūtinājumu dēļ saimniecisko darbību veikt nedrīkst, līdz ar to uzņēmējiem tas nav iekārojams objekts, skaidro Staburags.

Muzeja direktore Dzin­tra Cepure deputātiem sacījusi, ka valstī ir 2492 arheoloģiskie pieminekļi. Kādreiz tika izveidots kultūrvēsturisks Kalna Ziedu komplekss, kurā ietilpa pilskalns, muzejs, svēt­ozols. «Būtu liela izšķērdī­ba mūsu vienīgo arheoloģisko pieminekli palaist vējā,» viņa sacījusi.

Rīgā, Valdemāra ielā 20.augusta vakarā pagaidām nenoskaidrots vīrietis, ar nazi piedraudot degvielas uzpildes stacijas darbiniekam, no kases nolaupīja 276 eiro, informē Valsts policija (VP).

Saņemot izsaukumu, notikuma vietā ieradās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa policisti, kuri noskaidroja, ka pulksten 20.41 degvielas uzpildes stacijas kioskā ir ienācis pagaidām nenoskaidrots vīrietis, aizgājis otrā pusē kasei, no mugurpuses satvēris kasieri, izvilcis nazi un, pielikdams to kasierim pie kakla, prasījis to atvērt. Rezultātā vīrietis nolaupījis 276 eiro un aizbēdzis.

Laupītājs bija ģērbies zilā T-kreklā, sportiska stila melnā vestē, melnās biksēs, zilos apavos un cepurē ar nagu. Noziegumam bijuši vairāki aculiecinieki – veikala apmeklētāji, kuri notikušajā nolūkojušies, bet nav atbilstoši reaģējuši, izsaucot policiju.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.