Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.
Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.
Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.
Viens mērķis, ko var izvēlēties dalībvalsts, ir līdz 2019. gada beigām nodrošināt, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku, bet līdz 2025. gadam – 40 maisiņus. Otrs mērķis ir nodrošināt to, ka līdz 2018. gada beigām vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus tirdzniecības vietās vairs neizsniedz bez maksas. Latvijā ar Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem un citām aktivitātēm plānots veicināt bezmaksas vieglās plastmasas maisiņu izsniegšanas pārtraukšanu līdz 2018. gada izskaņai.
“Ir svarīgi ierobežot plastmasas iepakojuma patēriņu, cenšoties izvēlēties videi draudzīgākas iepakojuma alternatīvas. Taču kamēr plastmasas iepakojums ražotājiem un pārdevējiem ir cenas ziņā izdevīgākais un ērtākais iesaiņošanas veids, straujas pārmaiņas nenotiks. Šobrīd, kad valsts vides politikas instrumenti vērsti uz ražotājiem, iepakotājiem un tirgotājiem, iedzīvotājiem kā preču gala patērētājiem ir īpaši nozīmīga loma plastmasas piesārņojuma mazināšanā,” uzsver Jānis Lapsa, SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs.
Zaļā josta specializējas izlietotā iepakojuma, tostarp plastmasas maisiņu, apsaimniekošanā jau 15 gadus. Uzņēmuma apsaimniekotais plastmasas iepakojuma apjoms šo gadu laikā strauji pieaudzis. “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotie pasākumi valsts vides stāvokļa uzlabošanai, piemērojot paaugstinātu dabas resursu nodokļa likmi plastmasas maisiņiem, likuši uzņēmējiem meklēt alternatīvas,” atceras J. Lapsa. Ieviešot efektīvākas ražošanas tehnoloģijas vai pamainot iepakojuma materiāla sastāvu, iespējams pāriet uz vieglāku, plānāku iepakojuma materiālu, pievienot biodegradējamas sastāvdaļas, kas veicinās materiāla ātrāku noārdīšanos. Zaļi domājoši tirgotāji aizvien biežāk sveramo produktu saiņošanai ierasto plastikāta plēvi aizstāj ar iesaiņojamo papīru.
Latvijā jau ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanai, piemēram, veikalos pie kasēm iespējams iegādāties arī dabai nekaitīgos papīra un auduma maisiņus un kartona kastes, savukārt plastmasas maisiņi iegādājami par atsevišķu samaksu. Meklēt risinājumus kā ierobežot plastmasas maisiņu patēriņu tiek mudināti arī tirgotāji – regulāri mērķtiecīgi paaugstinot dabas resursu nodokļa likmes plastmasas iepakojumam, tostarp maisiņiem, VARAM liek uzņēmējiem meklēt veidus, kā saudzēt dabu un vienlaikus ietaupīt – sadarboties ar apsaimniekotājiem, atteikties no bezmaksas maisiņu izsniegšanas, piedāvāt pircējiem dabai nekaitīgus maisiņus. Būtiska metode ir arī izlietotā iepakojuma dalītās vākšanas sistēmas attīstīšana Latvijā, pie kā strādā Zaļā josta.
“Atkritumu šķirošana ir efektīvākais un pareizākais risinājums cīņā ar samilzušo plastmasas piesārņojuma problēmu, jo arī, pārejot uz citiem iepakojuma materiāla veidiem, esam atbildīgi par jau radīto izlietoto plastmasas iepakojumu,” skaidro J. Lapsa. Ir aprēķināts, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti ap 3050 tonnu plastmasas maisiņu - ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus. Turklāt plastmasas maisiņa noārdīšanās dabā notiek vairākus simtus gadu, un tie nodara neatgriezenisku kaitējumu videi un dzīvniekiem, jo gatavoti no naftas produktiem. Nepārdomāta plastmasas maisiņu lietošana var kaitēt arī cilvēka veselībai. Piemēram, pārtikas produktu saldēšanai izmantojot parastos plānos plastmasas maisiņus, pazeminātās temperatūras ietekmē maisiņš var zaudēt elastību un plastmasas mikrodaļiņas nonākt pārtikā, ko apēdam. Karsējot mikroviļņu krāsnī produktus, kas nav izņemti no plastmasas maisiņa, pārtikā nonāk plastmasā esošais bisfenols A, kas var veicināt audzēju attīstību, un ietekmēt augļa attīstību grūtniecēm. No dabā nonākušajiem plastmasas atkritumiem pasaules okeānos veidojas salas, kas ar katru gadu kļūst lielākas. Plastmasas materiāliem sadrūpot, to mikrodaļiņas līdz ar planktonu dreifē ūdenī, to ēd jūras iemītnieki un zivis. Plastmasas maisiņos sapinas un iet bojā miljoniem ūdens putnu un dzīvnieku visā pasaulē. Lietojot pārtikā zivis un jūras veltes, kas pārtikušas no plastmasas mikrodaļiņām, arī cilvēka organismā laika gaitā uzkrājas ievērojams kaitīgo vielu apjoms, izraisot dažāda veida saslimšanas.
“Nododot plastmasas iepakojumu – pudeles, plēves, maisiņus – pārstrādei, tiek ne tikai novērsts vides piesārņojums un saudzēta daba, bet arī atgūta vērtīga otrreizējā izejviela, kas piemērota jaunu plastmasas izstrādājumu ražošanai,” uzsver J. Lapsa. Latvijā ar šķiroto atkritumu konteineru starpniecību no iedzīvotājiem tiek vāktas PET pudeles, polietilēna plēves un maisiņi, kā arī plastmasas trauciņi, kas izgatavoti no HDPE materiāla. Savukārt specializētie otrreizējo izejvielu savācēji no ražotnēm un tirdzniecības vietām papildu pārstrādei savāc arī citus plastmasas veidus, piemēram, polistirolu, ko izmanto preču transportēšanai, u.c. iepakojuma materiālus. Šķirotajiem atkritumiem ir jābūt tīriem, bez piemaisījumiem un pārtikas atliekām. Kā norāda J. Lapsa, “plastmasas maisiņu otrreizējai pārstrādei nederīgi ir netīri maisiņi, jo no tiem nevar neko izgatavot. Ja no tādiem ražos, piemēram, iepirkumu maisus, tie plīsīs un pilnvērtīgi nekalpos savam mērķim.” Nenoliedzami atkritumu pārstrādes nozari ietekmē globālie procesi. Pārstrādes industrijā pašreiz šķirojamā materiāla pielietojums iet roku rokā ar ekonomisko pamatojumu. Ja naftas cena pasaulē ir zema, tad krīt arī pieprasījums pēc otrreizējās plastmasas.