Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Lai uzņēmējiem mazinātu problēmas ar vagonu trūkumu, VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmums LDz Cargo savus vagonus pārreģistrē kā privātos, kas gan sadārdzina vagonu nomas maksu, taču ļauj kontrolēt kopējo vagonu parka kustību, norāda SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Visi vagoni, kas pēdējos trijos gados ir iepirkti, reģistrēti uz LDz Cargo vārda kā privātie. 2012.gadā tika iegādātas 200 jaunas platformas lieltonnāžas konteineru pārvadāšanai, un septembrī tiks piegādāti vēl 200 jauni vagoni graudu pārvadāšanai. Pērn tika izsludināts 100 kravas vagonu iegādes konkurss. Iepirkuma summa netiek atklāta.

Mačs skaidro, ka ir divu veidu vagonu parks - kopējais un privātais. Kopējā vagonu parkā ir visi tie vagoni, kas reģistrēti bijušajā PSRS telpā, un tos var izmantot ikviens no dalībniekiem, kuri ir vienojušies strādāt uz 1520 milimetru dzelzceļa platuma sliedēm. Ja vagons tiek iekrauts Latvijā un tiek aizvests uz Kazahstānu, tur to var atkal piekraut uz sūtīt kaut vai uz Vladivostoku. Latvijā vagons atgriežas tad, kad jāiziet tehniskā apskate. Privātais vagons savukārt tiek aizvests uz Almatu un pilns vai tukšs atgriežas Latvijā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Kravas vagonu deficīta slāpēšanai UralVagonZavod (UVZ) bijušas RAF rūpnīcas teritorijā Jelgavā gatavojas ražot vismaz 2500 vagonu ik gadu.

Tādējādi Jelgava iegūšot vismaz 100 jaunas darba vietas, valsts - mazāku bezdarba līmeni, lielākus ražošanas apjomus un eksportu. «Jelgavu izvēlējāmies, balstoties ne tikai no ražošanas komforta viedokļa, bet arī no pilsētas vadības ieinteresētības un pretimnākšanas šāda projekta īstenošanā,» pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu atzina Krievijas korporācijas UralVagonZavod (UVZ) ģenerāldirektors Oļegs Sijenko.

Viņš arī atzina, ka plānotais kravas vilcienu vagonu ražošanas uzņēmums, vērtējot pēc Krievijas mērogiem, ir mazs, kamēr Latvijai - liels. Pēc UVZ ģenerāldirektora sacītā, investīcijas būs mērāmas miljonos, taču precīzāku skaitli viņš nenosauc, tikai piebilst: tik, cik būs nepieciešams.

Jelgavā topošās dzelzceļa kravas vagonu rūpnīcas produkcijas noiets nākotnē varētu būt arī rietumos. To sarunā ar DB norāda a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks.

Viņš šodien līdz ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministru Denisu Manturovu, māteskompānijas UralVagonZavod ģenerāldirektoru Oļegu Sijenko un UVZ Baltija padomes priekšsēdētāju Konstantīnu Djominu Jelgavā piedalās vagonbūves rūpnīcas simboliskās kapsulas ielikšanas ceremonijā, kuras laikā tiks atstāts vēstījums nākamajām paaudzēm, tostarp šis Dienas Biznesa numurs.

Šobrīd dzelzceļa kravas vagonu ražotne vairs nav tikai idejas līmenī, bet jau ir gatavs tās skiču projekts, un pirmā Baltijas un NVS valstu tirgum domātā produkcija no konveijera varētu noripot 2015. gada sākumā, kad rūpnīca sāks strādāt ar pilnu jaudu. Taču UVZ Baltija jau kaļ nākotnes plānus un turpmāko attīstību redz rietumvalstu tirgu virzienā, stāsta A. Sačiks. Šo mērķu realizācijai uzņēmums pēta iespējas iegādāties aktīvus ES valstīs. «Tai brīdī, kad izlemsim doties ES tirgū, būsim tam pilnībā gatavi,» tā viņš.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsolīs kopumā divdesmit ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagonus, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoles noteikumos norādīts, ka tiks izsolīti ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagoni - motorvagoni, galvas vagoni un piekabes vagoni (pavisam 20 vienības), kuriem ir izbeigta ekspluatācija.

Izsoles otrajā pielikumā norādīts, ka tiek izsolīti pieci ER2 sērijas elektrovilcienu piekabes vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena piekabes vagonam ir 15 510 eiro, bet lielāka - 24 446 eiro.

Tāpat tiek izsolīti 11 ER2 sērijas elektrovilcienu motorvagoni, kur mazākā izsoles sākumcena motorvagonam ir 15 406 eiro, bet lielākā - 51 997.

Papildus tiek izsolīti arī divi ER2 sērijas elektrovilcienu galvas vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena galvas vagonam ir 37 896 eiro, bet lielākā - 49 739 eiro.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" par 36 miljoniem eiro Ukrainā iegādājies 500 vagonus graudu pārvadāšanai, paziņoja "LTG Cargo".

Vagonus uzņēmums iegādājās no Ukrainas ražotājiem - Krjukivas vagonu rūpnīcas Kremenčukā un eksperimentālās mehāniskās rūpnīcas "Karpati" Ļvivas apgabalā.

"Ņemot vērā augošo tirgus pieprasījumu, mēs plānojām palielināt pa dzelzceļu pārvadāto graudaugu apjomu valsts iekšienē līdz 60% no kopējā graudu pārvadājumu apjoma. Tādējādi jauniegādātie vagoni ļaus mums konsekventi palielināt graudaugu pārvadājumu apjomu," norādīja "LTG Cargo" vadītāja Egle Šeme.

Plānots, ka pirmie vagoni Lietuvā tiks piegādāti tuvāko pāris mēnešu laikā - graudaugu novākšanas sezonā, bet pārējie 300 vagoni, kas tiks iegādāti pirmā posma ietvaros, tiks piegādāti līdz šā gada beigām. Vēl 200 vagoni tiks piegādāti 2025.gada pirmajā ceturksnī.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums SIA LDz Cargo ir noslēdzis līgumus ar SIA Skinest Latvija par 100 segto un 100 graudu vagonu piegādi, kā arī ar SIA Sigmen par 100 fitinga platformu piegādi.

Šā gada 17. maijā izsludinātajā atklātajā konkursā par dzelzceļa vagonu piegādi interesi izrādīja septiņi pretendenti, no kuriem trīs iesniedza savus piedāvājumus, informē LDz. «Interese par izsludināto konkursu bija liela, arī no ārvalstu uzņēmumu puses. Dzelzceļa vagoni ir ilgtermiņa ieguldījums – tas ļaus mums dažādot un attīstīt kravu pārvadājumu veidus. Piemēram, šobrīd ir vērojams pieprasījums pēc graudu pārvadājumiem, tādēļ graudu vagonu iegāde bija savlaicīgs un pareizs lēmums. Savukārt fitinga platformas nostiprinās mūsu pozīcijas konteineru pārvadājumu tirgū,» norāda LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Daugavpilī izgatavoti pirmie vagoni; priekšā sertifikācija un klientu meklēšana, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien SIA Rīgas Vagonbūves uzņēmums Baltija prezentē pirmo pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā konstruēto un ražoto kravas vagonu. Baltijas akcionāru starpā ir valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums SIA LDz ritošā sastāva serviss (25%) un divi Krievijas pilsoņi.

Par to, ka Daugavpilī 2013. gadā varētu komplektēt un arī ražot dzelceļa vagonus, prese vēstīja jau 2012. gada sākumā. LDz vadītājs Uģis Magonis togad (21.08.2012.) DB norādīja, ka doma par vagonu ražošanu Daugavpilī nebūs viegli īstenojama, un procesa tālākā virzība atkarīga no pieejamo lējumu kvalitātes.

Vagons gatavs

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Krievijas kompānijas UralVagonZavod 20 milj. eiro vērtā dzelzceļa kravas vagonu ražotne reanimēs smagās mašīnbūves nozari Latvijā, kā arī veicinās Latvijas-Krievijas ekonomisku sadarbību

Tieši tādēļ Jelgavā topošās a/s UVZ Baltija rūpnīcas simboliskās kapsulas ielikšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzsver, ka iecerētā ražotne Latvijā radīs jaunu smagās mašīnbūves jomu – dzelzceļa kravas vagonu ražošanu, kāda nav bijusi, un vienlaikus papildinās transportlīdzekļu ražotāju rindas līdzās a/s Rīgas kuģu būvētava, a/s Amo Plant, SIA Bucher Schoerling Baltic u.c.

No konkurences pie partnerības – šāds uzdevums šobrīd ir Krievijas dzelzceļam (RŽD), konferencē TransRussia 2014 norādīja RŽD pirmais virceprezidents Vadims Morozovs. Tikai tādējādi turpmāk būšot iespējams efektivizēt kravu plūsmas, jo transporta nozarē spēlētājs viens pats rezultātus sasniegt nevarot. RŽD galvenais mērķis šobrīd esot kompleksa pakalpojuma sniegšana.

Maskavā notiekošajā starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē un konferencē piedalās vairāk nekā 500 kompānijas no divdesmit deviņām valstīm, tostarp vairāk nekā 40 kompānijas, ostas, iestādes no Latvijas. Savukārt deviņām valstīm, tostarp Latvijai iekārtoti savi stendi. Organizatori aplēsuši, ka četru dienu laikā nu jau 19. izstādi apmeklēs 24 tūkstoši nozares profesionāļu.

Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš bija vienīgā amatpersona no Eiropas Savienības valstīm, kas konferencē lasīja referātu. Viņš uzsvēra Latvijas kā uzticama loģistikas partnera lomu, uz ko norāda arī Krievijas biznesa investīcijas ostās, piemēram, Uralhim un Rīgas Tirdzniecības ostas kopuzņēmums Riga Fertilizer Terminal, kā arī UralVagonZavod meitas uzņēmuma UVZ Baltija investīcijas dzelzceļa vagonu ražotnē Jelgavā.

Zemgalē līdztekus īstenotajiem infrastruktūras projektiem izceļas kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jelgavā būvniecības aktivitāte ir bijusi līdzīga kā pagājušajā gadā: pēc pilsētas būvvaldes sniegtās informācijas, 2013.gadā tā izsniegusi 159 būvatļaujas, šogad – 179. Būvniecības nozīmīgāko daļu, tāpat kā iepriekšējos gadus, veido valsts un pašvaldības finansētie objekti. Šobrīd ir vērojama tendence, ka privātpersonas no banku saistītajiem nekustamā īpašuma uzņēmumiem samērā daudz iegādājušās jaunbūves, taču vēl neturpina to būvniecību.

Starp privātajā sektorā veiktajām investīcijām var pieminēt jaunu tirdzniecības centru – RAF Centrs. Tā attīstītājs ir viens no investīciju fonda EfTEN Capital uzņēmumiem Eften Jelgava. Šis projekts ir vienīgais šā fonda attīstības projekts šogad Latvijā, citi tā ieguldījumi ir saistīti ar gatavu objektu iegādi. Investīcijas projektā pārsniegušas 5 milj. eiro. T/c platība ir gandrīz 5000 m2, tā enkurnomnieks ir lielveikals Rimi.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu šā gada pirmajos trijos ceturkšņos deviņi uzņēmumi ir pieņēmuši pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu 12,4 miljonu latu apmērā, tādējādi, projektiem pilnībā īstenojoties, tiks radītas 949 jaunas darba vietas.

Jaunradīto darba vietu skaita ziņā šis gads, pēc LIAA aprēķiniem, būs ražīgāks par iepriekšējo gadu, jo jau patlaban deviņu investoru pieņemtie lēmumi radīs tikpat darba vietas (949), cik pagājušā gadā 17 pozitīvo lēmumu gadījumā kopumā (944 darba vietas).

LIAA ārvalstu investoru piesaistē un esošo investoru darbības attīstībai Latvijā turpina strādāt atbilstoši Polaris metodoloģijai. LIAA turpina veikt koordinatora funkcijas starp dažādām iesaistītajām pusēm, lai panāktu saskaņotu rīcību, kas sekmētu ārvalstu investīciju projektu īstenošanu Latvijā.

Papildus dažādu problēmjautājumu risināšanai tiek veikts darbs ar pašvaldībām, palielinot to iesaisti ārvalstu investīciju piesaistē, tāpat arī tiek strādāts ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem un akadēmiskajām institūcijām, tādējādi apkopojot un aktualizējot visus galvenos resursus, ko Latvija var piedāvāt ārvalstu investoriem. LIAA ir noslēgusi sadarbības līgumus Polaris procesa gaitā ar 13 pašvaldībām un 12 zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm. Pēdējais sadarbības līgums ir parakstīts ar Jelgavas pilsētu, kur jaunākais veiksmīgas sadarbības piemērs ar LIAA ir Krievijas mašīnbūves kompānijas UralVagonZavod ienākšana Jelgavā.

Krievijas korporācijas UralVagonZavod (UVZ) ģenerāldirektors Oļegs Sijenko nebaidās, ka tās plānotajā dzelzceļa vagonu būves un remonta rūpnīcā Jelgavā varētu pietrūkt darba roku.

Sijenko šodien pēc tikšanās Melngalvju namā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja, ka projekta realizēšanas vietu jeb Jelgavu izvēlējušies eksperti, kā arī šādiem plāniem saņemts atbalsts no vietējās varas pārstāvjiem.

Plānotais uzņēmums, kas Krievijas mērogiem ir mazs, bet Latvijas mērogiem - gana liels, būs kompakts un automatizēts. Tam būs nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, taču Jelgavā tādu netrūkstot un speciālisti arī tiks apmācīti.

Uzņēmums varētu nodarbināt vairākus simtus cilvēku un saražot aptuveni 2500 dzelzceļa vagonus.

Sijenko norādīja, ka prezidents šodien paudis atbalstu uzņēmuma plāniem. Viņš neatklāja, cik lielas investīcijas plānots ieguldīt uzņēmuma izveidē.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2012. gadā 15 uzņēmumi ir pieņēmuši pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu ~20,8 miljoni latu (29,6 miljoni eiro). Projektiem pilnībā īstenojoties tiks radītas 1249 jaunas darba vietas.

Jaunradīto darbavietu skaita ziņā šis gads ir daudz ražīgāks par iepriekšējo gadu, jo 15 investoru pieņemtie lēmumi radīs par 30% vairāk jaunu darbavietu nekā pagājušā gadā 17 pozitīvie lēmumi kopumā (944 darbavietas), norāda LIAA.

LIAA piesaistīto investīciju pieņemto pozitīvo lēmumu saraksts (daudziem projektiem šobrīd nosaukumi vēl ir konfidenciāli):

1. Konfidenciāli Rīgas reģions (Vācija/Itālija, jahtu būve) – kompānija izskata iespēju Latvijā izveidot prototipu inovatīvai jahtu mājai, kuras viens no enerģijas avotiem būtu atjaunojamie energoresursi. 2012.gada 1.ceturksnī uzņēmums ir informējis par lēmuma pieņemšanu par labu Latvijai kā projekta īstenošanas vietai. Jaunradīto darbavietu skaits – 2.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bijusi 1,18 miljardu latu apmērā, ko ņēmis SIA UVZ-Logistic, un tās devējs bijusi kompānija Zarečnaja, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums Uralvagonzavod-Logistic noslēdzis līgumu ar Viktoru Nusenki par ogļu kompānijas Zarečnaja iegādi. Zarečnaja ir piektais lielākais Krievijas akmeņogļu eksportētājs, kurš gadā saražo 10 miljonus tonnu. Uzņēmums potenciāli var palielināt ražošanas jaudu līdz 20 miljoniem tonnu.

Kā otrs lielākais komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā reģistrēts Aleksandrs Kraķis. Ķīlas vērtība ir 4 miljoni latu, un kā parādnieks reģistrēts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Dzintara projekts. Savukārt ķīlu ņēmusi AS SMP Bank.

Aizvadītajā nedēļā 2,9 miljonu latu vērtu komercķīlu devusi SIA Kuldīgas siltumtīkli. Tās ņēmējs bijusi SEB banka.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām tiks pakļauti vairāki Krievijas naftas un militārās rūpniecības uzņēmumi, svētdien vēstīja ASV laikraksts Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem.

Kā vēsta izdevums, galīgais saraksts tiks apstiprināts pirmdien, bet jau tagad var apgalvot, ka tajā tiks iekļauti uzņēmumi Roseneft, Gazpromneft, Transneft, Apvienotā aviobūves korporācija un Uralvagonzavod.

Sankcijās paredzēts, ka šie uzņēmumi nevarēs tikt kreditēti Rietumu bankās uz termiņu, kas būtu ilgāks par 30 dienām.

Turklāt rietumvalstīm aizliegts eksportēt vairāku Krievijas uzņēmumu, arī Sirius, Stankoinstrument un Kalašņikov produkciju.

Jaunās sankcijas pret Krieviju var stāties spēkā jau otrdien.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Krievijas atbildes solis varētu būt lidojumu ierobežošana virs Krievijas teritorijas.

Piektdien pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā stājušās spēkā jaunās ES sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī pret valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem.

Turklāt to personu sarakstam, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi un kuru līdzekļi ir iesaldēti, pievienoti vēl 24 Krievijas un tās anektētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vadoņu vārdi.

Starp uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, ir enerģētikas kompānijas Gazprom naftas struktūrvienība, kā arī naftas kompānijas Rosneft un Transneft. Sankcijām pakļauti arī bruņojuma uzņēmumi Oboronprom, kas ražo helikopterus, Apvienotā aviobūves korporācija (OAK), kuras sastāvā cita starpā ir iznīcinātāju MiG un Su ražotnes, kā arī Uralvagonzavod, kas cita starpā ražo tankus.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

25 uzņēmumi no Vācijas, Francijas, Šveices, Ungārijas, Slovākijas, Itālijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrijas un Polijas pārdod preces Krievijas uzņēmumiem, kuri nodrošina Krievijas armiju ar mikroshēmām, munīciju un citām militāra lietojuma precēm, teikts pētnieciskās žurnālistikas izdevuma "The Insider" trešdien publicētā ziņojumā.

Starp Eiropas uzņēmumu pārdotajām precēm bija mikroshēmas raķetēm, optiskās šķiedras nakts redzamības ierīcēm, taktiskie zābaki, bruņuvestes, komponenti karakuģu dzinējiem un daudz kas cits.

Krievijas aizsardzības resora uzņēmumiem nepieciešamo aprīkojumu ieved militārie darbuzņēmēji, kas izvairās no iekļūšanas sankciju sarakstos.

"The Insider" atzīmēja, ka viens no šādiem darbuzņēmējiem ir Maskavā bāzētais "Stan", kas izstrādā mūsdienīgus darbgaldus un ir daļa no Krievijas aizsardzības konglomerāta "Rosteh". Korporācijai "Rosteh" ir noteiktas sankcijas, bet "Stan", kas izvairījies no sankcijām, pērnā gada jūlijā saņēmusi tehnisko aprīkojumu no Vācijas uzņēmuma "Vansped Logistics".