Potenciālais Latvijas nacionālās aviokompānijas «solīdais Eiropas investors» kā savu kontaktadresi uzrāda Panamu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien valdība varētu lemt par Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic nākotni, kas ietver sevī jauna privātā investora piesaisti. Kā potenciālais finanšu investors, kas aviokompānijā būtu gatavs ieguldīt ap 50 miljoniem eiro, neoficiāli ir minēts Ralfs Dīters Montāgs Girmess. Ilggadējais AirBaltic konsultants Prudentia, ar ko valdība šoruden nolēma pārtraukt sadarbību, norādījusi, ka ir izdevies atrast AirBaltic «solīdu Eiropas investoru». DB rīcībā esošā R. D. Montāga Girmesa prezentācija par Krievijas kompānijas ražotajām Sukhoi Superjet 100 lidmašīnām (ar šo lidmašīnu tirdzniecību šis investors nodarbojas – red.) gan liecina, ka par savu kontaktadresi Girmess norāda Panamu, bet sazvanīt viņu var pa vācu mobilā telefona numuru, kā arī Krievijas telefona numuru. Kā ziņojuši vairāki Latvijas mediji, ja kā AirBaltic investors tiktu izvēlēts Montāgs Girmess, AirBaltic varētu būt jāiegādājas arī vairākas Sukhoi Supertjet 100 lidmašīnas.Sankciju aspekts

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Latvijas nacionālās lidsabiedrība airBaltic galvenais trumpis ir mobilitāte un savienojamība un šo iemeslu dēļ tā var izkonkurēt gan Ryanair, gan EasyJet, intervijā aģentūrai LETA norāda potenciālais aviosabiedrības investors Ralfs Dīters Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka pakalpojumu serviss, ko piedāvā airBaltic, ir konkurētspējīgs. Lai arī reaktīvās lidmašīnas esot komfortablākas par Q 400, ko izmanto airBaltic, tomēr ir citas priekšrocības. «Var izdarīt izvēli - lidot ar reaktīvo lidmašīnu ar vairākām pārsēšanās reizēm, taču var lidot ar tiešo reisu ar Q400, ar ko lido airBaltic. Ne visos virzienos būs 100 līdz 120 pasažieru pieprasījums,» uzsver Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka gan Ryanair, gan EasyJet nevar nodrošināt to savienojamības līmeni, ko piedāvā airBaltic. Ja neesot taisno reisu, tas radot neērtības.

«airBaltic veido Latviju par pievilcīgu valsti, jo te uz vienu valsts iedzīvotāju ir lielākais galamērķu skaits. Tieši tāpēc, ka airBaltic ir tik daudz mērķu, tas ietekmē patērētāju uzvedību Latvijā. Lai arī valsts ir daudz nabadzīgāka nekā Francija, vidējais statistiskais latvietis ar lidmašīnu lido biežāk nekā francūzis,» uzsver potenciālais investors.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Vaino plašsaziņas līdzekļus AirBaltic diskreditācijā, bet patiesību atklāt nevēlas

Tā vietā, lai skaidri un gaiši pateiktu, ka Dienas Biznesa rakstā (2016. g. 18. aprīlī) paustās bažas, ka Ralfs Dīters Montāgs-Girmess varētu nebūt patiesais 52 milj. eiro investīciju avots un līdz ar to arī patiesais labuma guvējs no 20% nacionālās lidsabiedrības akciju iegādes, iesaistītās puses turpina klusēt kā partizāņi, ne noliedzot, ne apstiprinot, vai aizdomas ir pamatotas vai nepamatotas. Tāpat neviens nevēlas komentēt 20 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādes darījumu, proti, to, vai varētu būt taisnība, ka 52 milj. eiro iepludināšanas cena ir ne tikai 20% kompānijas akciju, bet arī par 3‒4% paaugstināti līzinga procenti lidmašīnu iegādes darījumā.

AirBaltic investīciju vēl nav, neesošās naudas tērētāju rinda tikai aug, bet kompānijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji relaksēti

Kad nu otro iespēju satiksmes ministra amatā izpildīties gaidošā Ulda Auguļa aicinātās Prudentias piedāvātais Vācijas investors tomēr nespēja naudas vietā iesmērēt Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai krievu Sukhoi Superjet lidmašīnas, AirBaltic pie solītajiem 52 milj. eiro janvārī tā arī netika. Tomēr valdības apsolījums par 80 milj. eiro piešķiršanu, šķiet, uz kādu laiku ir nomierinājis lidsabiedrības kreditorus, tā ka arī šoruden gaidāmo jauno lidmašīnu piegādātājs Bombardier, neraizēdamies par avansa maksājumu, acīmredzot negrasās iedzīt AirBaltic strūrī.

To, cik ilgi kompānija var gaidīt, kamēr vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess atcerēsies, kurā atvilknē naudiņu noglabājis, zina vien tās darbinieki un droši vien arī Satiksmes ministrijas vadība. Diemžēl pastāv iespēja, ka nemaz nav, ko atcerēties. Kompānijas un ministrijas pārstāvju relaksētība, iespējams, liecina, ka tiem padomā puslīdz reāls plāns B, lai pāris nedēļu laikā situāciju atrisinātu. Tas, cik izdevīgi ir citi piedāvātie naudas aizdošanas varianti, ir atklāts jautājums, turklāt ne kura katra nauda varētu būt vēlama. Zinot Ventspils mēra attiecības ar 80 milj. eiro no Ventspils naftas akciju pārdošanas ieguvušā Ventbunkera kontrolētājiem, grūti iedomāties, kā lidsabiedrība varētu tikt pie šīs naudas ZZS ministra laikā.

Valdība spriedīs par mazākuma akcionāru; pastarpināti varētu mainīties AirBaltic līdzīpašnieks

Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā otrdien paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu «Par piekrišanu nodot īpašuma tiesības uz līdzdalību SIA Aircraft Leasing 1 (AL1)». Tas, par ko īsti valdība gatavojas spriest, līdz galam skaidrs nav, norāda Dienas Biznesa uzrunātie juristi un nozares eksperti. Līdz ar to tiek minētas vairākas versijas, ko tad ministri otrdien varētu lemt. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tas skar Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic mazākuma īpašniekus.

Intrigu tikai pastiprina uz sēdi uzaicināto saraksts, kurā iekļauti valsts drošības iestāžu vadītāji, proti Normunds Mežviets no Drošības policijas un Jānis Maizītis no Satversmes aizsardzības biroja. DB jau daudzkārt rakstījis, ka tika paustas un līdz galam netika kliedētas bažas – tostarp no procesos iesaistīto puses – par to, ka vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess nemaz nav īstais AirBaltic investors, kurš par 52 milj. eiro ieguva teju 20% AB akciju. Galvenais AirBaltic akcionārs joprojām ir Latvijas valsts ar 80,05 % akciju. Savukārt R. D. Montāga-Girmesa vadītā uzņēmuma AL1 īpašnieks ir Īrijā reģistrētā Ialh Limited.

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Nopludinātie Panamas dokumenti radījuši bagātīgu augsni spekulācijām, interešu cīniņiem un emocijām, nereti ignorējot svarīgus šī jautājuma aspektus

Ja runa ir par ofšoriem, tad šī ir viena no tēmām, kad der paturēt prātā parunu, ka zupa netiek ēsta tik karsta, kā tā tiek vārīta, proti, emocijas der nodalīt no faktiem. Protams, ka 2,6 terabaiti nopludinātas informācijas ar 11,5 miljoniem potenciāli interesantu dokumentu ir lielisks darbalauks visai žurnālistu cunftei, ar ko simtiem kolēģu visā pasaulē šobrīd arī nodarbojas. Šobrīd ir publiski izgaismojusies tikai aisberga redzamā daļa, kas ir saprotami, ja jāizanalizē tik milzīgi informācijas apjomi, tomēr, ļaujoties sensācijām, der paturēt prātā dažas būtiskas detaļas.

Vispirms jau dibināt kompāniju ofšoros nav nekas nelegāls vai krimināls. Arī nodokļu ziņā visnotaļ caurspīdīgajās valstīs pastāv dažādas uzņēmuma izdevumu, tajā skaitā nodokļu, optimizācijas shēmas, un nekā nelegāla šajā aspektā nav. Pasaules turīgie cilvēki savulaik izdomāja ofšoru sistēmu, mazajiem uzņēmumiem gandrīz katrā valstī ir atrodama kāda mūsu mikrouzņēmumu nodoklim līdzīga sistēma – nekā nosodāma. Ekonomiskais izdevīgums ir uzņēmējdarbības pamatideja un savādāk tas arī nevar būt. Cita lieta, ja ofšoros darbojas augstas valsts amatpersonas un ietekmīgi politiķi, tādējādi radot aizdomas par savu ienākumu izcelsmi un reputācijas tīrību. Iespējams, nekā nelegāla šajos ienākumos nav, taču neapšaubīt savu vadoņu turīgumu skaitās norma tikai diktatoriskās un autokrātiskās valstīs, kā to uzskatāmi apliecina Panamas dokumentu skandāla sakarā demisionējušais Islandes premjers Sigmundurs Gunnlaugsons.

Aizbildināšanās ar nacionālās lidsabiedrības biznesa interesēm ļauj turpināt tirgot publikai kaķi maisā

AirBaltic ir viens pamatīgs Latvijas veiksmes stāsts, kas nākotnē varētu kļūt par visas tautas lepnumu. Jau rudenī sāksim lidot ar modernākajām lidmašīnām pasaulē, un pāris gadu laikā no garās stratēģisko investoru rindas izvēlēsimies to, kurš solīs visvairāk ieguldījumu, savienojumu un pasažieru miljonu. Aviācijas pienesums veicinās tautsaimniecības uzplaukumu, un Latvija pasaulē tiks atpazīta kā pasažieru tranzīta lielvalsts. Lai kā gribētos, diezin vai šāda saulaina nākotne tik viegli dosies rokā. Lai Satiksmes ministrijas un AirBaltic pārstāvji varētu uzburt idillisku ainu pilsoņu prātos, stāstot par saviem varoņdarbiem bijušā vadītāja Bertolta Flika savārītās putras izstrebšanā un iespējām, kas tādēļ pavērušās uzņēmumam, bez makaronu karināšanas vai vismaz nevēlēšanās teikt patiesību viņiem publiskajā komunikācijā nekādi neiztikt.

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic akcionāru sanāksmē šodien pieņemts lēmums atbalstīt uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu par 131 152 036 akcijām, katras akcijas nominālajai vērtībai veidojot 1 eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Tikko apstiprinātais airBaltic pamatkapitāls tagad atbildīs 256 472 824 eiro, kas veidots no 256 472 824 akcijām. Tādējādi pamatkapitāla palielināšanas procedūra ir noslēgta.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij pieder 80% airBaltic akciju, bet jaunajam investoram SIA Aircraft Leasing 1, kas pilnībā pieder privātajam investoram Ralfam-Dīteram Montāgam-Girmesam, piederēs aptuveni 20%.

Akcionāru sanāksmē apstiprināti arī jaunie airBaltic statūti, kurā atspoguļots palielinātais pamatkapitāls, un izraudzīta jauna padome četru locekļu sastāvā. Jauno padomi veidos iepriekšējie trīs padomes locekļi – Nikolajs Sigurds Bulmanis, Kaspars Briškens un Kaspars Āboliņš – un papildus ceturtais loceklis – Ralfs-Dīters Montāgs-Girmess.

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

80 miljonu eiro aizdevums airBaltic valsts budžeta kontekstā nav liela nauda, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes teica Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

Latvijas valsts budžets ir gandrīz septiņi miljardi eiro, un pēc būtības 80 miljoni eiro, ko ieguldīt nacionālajā aviokompānijā airBaltic, nav tik liela nauda, uzsvēra ekonomists.

«Tas ir jautājums par vienu uzņēmumu. airBaltic ir sistēmistiki svarīgs uzņēmums, nodrošina citu uzņēmumu eksistenci,» skaidroja Kazāks.

Kā ziņots, pašlaik koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, līdz ar to būtu jāmeklē cits situācijas risinājums.

Vienošanās paredz, ka vācu investora īpašumā nonāks 20% aviokompānijas akciju. Atlikusī daļa saglabāsies Latvijas valsts īpašumā. Ralfs Dīters Montāgs-Girmess airBaltic investēs 52 miljonus eiro. Arī Latvijas valdība aviokompānijā investēs 80 miljonus eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Uzlabojot situāciju ar lidkompānijas negatīvo pašu kapitālu, airBaltic tiks meklēts stratēģiskais investors, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica labklājības ministrs, satiksmes ministra amatam virzītais Uldis Augulis (ZZS).

Pareizākais būtu atrast ieinteresētu lielu aviokompāniju, vai lidmašīnu ražotāju, tādu kā, piemēram, Bombardier no kā airBaltic pērk lidmašīnas. Taču tās esot tālākas sarunas, un, lai tās notiktu, ir jāpanāk, lai kompānijai nav negatīvs pašu kapitāls.

Kā skaidroja ministrs, piedāvājums stratēģiskajam investoram tiks izstrādāts. Ja tā būs aviokompānija, būs vieni nosacījumi, ja lidmašīnu ražotājs - citi. Par stratēģiskā investora meklēšanu ticis runāts arī slēgtajās valdības sēdēs.

Viņš uzskata, ka informācijai par stratēģisko investoru nevajadzētu būt noslēpumam. Noslēpums varētu būt komercinformācija, finanšu nosacījumi, nevis tas, kurš varētu būt investors.

Šodien tika parakstīts līgums starp Latvijas valdību un Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu (Ralf-Dieter Montag-Girmes) par ieguldījumu aviokompānijā airBaltic, informē uzņēmums.

Saskaņā ar šo līgumu Latvijas aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro ar mērķi modernizēt tās floti un īstenot biznesa plānu Horizon 2021.

Vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess (Ralf-Dieter Montag-Girmes): «airBaltic ir aviokompānija ar unikālu tirgus nišu un Rīgu kā tās galveno tranzītmezglu Baltijā, ar nākotnes iespējām Tallinā un Viļņā. Es esmu priecīgs, ka mēs esam vienojušies par līgumu un varam uzsākt īstenot airBaltic attīstības plānu.»

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Saņemtos līdzekļus airBaltic ieguldīs jaunu lidmašīnu iegādei tā vietā, lai tās īrētu, tādējādi nodrošinot airBaltic iespēju ietaupīt izmaksas un uzlabot pasažieru apkalpošanu. Tas vēl vairāk palielinās Latvijas aviosavienojumus, veicinās ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu veidošanos.»

Pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) aktivitāte laika periodā no šī gada maija līdz augustam ir samazinājusies salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, liecina jaunākais Prudentia M&A FOLIO apskats.

Atvaļinājumu sezonas periodā Baltijā tika izziņots 51 darījums, kas ir par 20% mazāk nekā 2016. gada pirmajos četros mēnešos, kad tika izziņoti 64 darījumi. Turklāt šī perioda darījumu skaits ir arī samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo vasaras periodu (14% mazāk izziņotu darījumu). Neaktīvākie šī perioda mēneši bijuši jūlijs un augusts, kad bija vērojami attiecīgi 12 un 8 M&A darījumi.

Neskatoties uz mazo M&A aktivitāti šī gada vasaras sezonā, 2016. gada darījumu skaits Baltijā no janvāra līdz augusta beigām salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem ir kāpis par 6%. Ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu Baltijas M&A tendenci gada pēdējo četru mēnešu laikā, ir pamats domāt, ka 2016. gads kopumā noslēgsies ar relatīvi augstu M&A darījumu skaitu.

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Darījumā, kurā Vācijas investors Montāgs-Girmess iegādājies 20% Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju, aviokompānija ir novērtēta augstu - ap 128 miljonu eiro vērtībā, neskatoties uz negatīvo pašu kapitālu bilancē, aģentūrai LETA atzīst Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Pēc investīciju ieguldīšanas lidsabiedrības airBaltic vērtība tādējādi būšot 260 miljoni eiro.

Krastiņš arī norāda, ka darījums svaigu investīciju veidā 132 miljonu eiro apmērā došot būtisku izrāvienu airBaltic attīstībai.

Tāpat Prudentia vadītājs uzsver, ka finanšu investors iegūst tikai mazākuma paketi 20% apmērā, tas netraucējot airBaltic un valstij un pat sekmējot tālāku investoru piesaisti.

airBaltic vērtība nākamajā darījumā ar potenciālo stratēģisko investoru būšot atkarīga no sarunām ar investoriem, lidsabiedrības biznesa plāna realizācijas un aviācijas tirgus konjunktūras, bet, realizējoties biznesa plānam, airBaltic vērtībai būtu visi priekšnoteikumi tikai augt, uzsver Krastiņš.

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

To, kas patiesībā pašlaik notiek ap nacionālo aviokompāniju AirBaltic, saprot vien daži cilvēki, pārējai sabiedrībai tiek rādīts politiski ekonomiskais balagāns

Stāstā par jauno Latvijas nacionālās kompānijas AirBaltic investoru, satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju un iespējamo Latvijas valdības gāšanos daudzi gali neiet kopā. Publiskajā telpā izskan arvien nesakarīgāki Latvijas amatpersonu izteikumi, kas diemžēl neļauj saprast patiesību, taču ļauj nojaust, ka valdība kaut kādu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu, ko pati nav gribējusi darīt. Tas liek uzdot daudzus jautājumus par to, kas slēgtajā valdības sēdē notika tāds, ka cilvēks, konkrēti Anrijs Matīss, kurš domāja «pret» jauno investoru, tomēr pieņēma lēmumu «par»? Kas notika nedaudzajās atlikušajās nakts stundās, ka Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma nākamajā rītā pieprasīja satiksmes ministra demisiju, lai gan iepriekšējā vakarā valdība bija pieņēmusi pilnīgi vienprātīgu lēmumu par AirBaltic nākotni un piesaistāmo investoru? Kas tas ir par investoru, kurš var izraisīt kritiski noskaņota ministra atstādināšanu no amata, ja viņa vadītā ministrija nozīmīguma ziņā ir viena no pašām svarīgākajām valstī? Ja tas nav pats investors, tad kādi citi ietekmīgi ļaudis viņa aizsegā to ir panākuši? Un ne tikai to, jo patiesībā šūpojas visa Latvijas valdība un, ļoti iespējams, būtu jau kritusi, ja vien ne klasiskais, dzelžainais arguments – «jāpieņem budžets»...

Uzlabosies klientu un investoru attieksme pret kompāniju; jautājumi par izdevumu un ienākumu sabalansētību, kā arī investora naudas esamību paliek atklāti, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgas, līdz galam neizprotamas kavēšanās, kas tika skaidrota ar AirBaltic vēlmi nokārtot visus jautājumus saistībā ar Bombardier CS300 jauno lidmašīnu pasūtījumu un gada nogales garajām brīvdienām, Latvijas valdība un vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess parakstījuši līgumu par 132 milj. eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālajā aviokompānijā AirBaltic.

Pēc DB avotu teiktā decembrī AirBaltic dabinieki informēti, ka vācu investoram savu līdzekļu, ko ieguldīt, nav, jo sākotnējā iecere bijusi investēt nevis 52 milj. eiro naudā, bet graudā ‒ krievu lidmašīnu izskatā. Savukārt šobrīd līgums gan ir parakstīts, jo tas esot jāizdara līdz jaunās valdības apstiprināšanai, taču vācietim dots mēnesis laika reālai naudas ieskaitīšanai. Kāds cits DB avots gan norāda, ka reāli nauda kompānijā varētu ienākt divu nedēļu laikā.

Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam piederošās nacionālās aviokompānijas airBaltic akcijas nonāks Dānijas uzņēmēja Larsa Thuensena īpašumā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka darījums ar Montāgam-Girmesam piederošajām airBaltic akcijām, kuras pārvalda uzņēmums Aircraft Leasing1, jau ir noticis. Darījuma iemeslus gan Panorāmai nebija izdevies noskaidrot, jo Montāgs-Girmess uz tālruņa zvaniem un īsziņām neesot atbildējis.

Montāgam-Girmesam piederošā Aircraft Leasing 1 aptuveni 20% airBaltic akciju ieguva pirms nepilna gada, nacionālās aviokompānijas pamatkapitālā ieguldot 52 miljonus eiro. Pārējie aptuveni 80% airBaltic akciju pieder Latvijas valstij.