Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Sasniegt biznesa plānā nospraustos mērķus Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Estonian Air pagaidām nav bijis pa spēkam. Kompānijas vadība sola uzlabot tās rādītājus otrajā pusgadā. Kopš Estonian Air vadību pērnā gada vasarā pārņēma bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, Igaunijas aviokompānija izvirzījusi sev daudz ambiciozākus mērķus nekā līdz tam un kļuvusi reģiona aviācijā daudz pamanāmāka.

Īstenojot līdzīgu taktiku kā iepriekš airBaltic, Estonian Air īsā laikā kļuva par visstraujāk augošo aviokompāniju Eiropā, šā gada otrajā ceturksnī pārvadājot par 90% pasažieru vairāk nekā iepriekš šajā periodā, bet šā gada jūnijā Estonian Air pirmo reizi vēsturē mēneša laikā pārvadāja vairāk nekā 100 tūkst. pasažieru. Arī vietu piepildījums pret 2011. gadu pieauga par 10% līdz 78%. Straujā izaugsme vairākiem nozares ekspertiem ļāva jūsmot par «jauno reģiona airBaltic», kamēr citi palika skeptiski, sakot, ka Estonian Air ar pārāk lielajām ambīcijām pasažieru skaita pieaudzēšanā uz lētu biļešu rēķina finansiāli noasiņo.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Papildināta ar pēdējām trim rindkopām.

Līdz ar visu valdes sastāvu no amata atstādināts līdzšinējais Estonian Air prezidents Tero Taskila, kurš pirms darba Igaunijas lidsabiedrībā pildīja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic komercdirektora amata pienākums, vēsta ERR.

Taskila no amata atstādināts tādēļ, ka Estonian Air vadība uzņēmusies riskus, kas būtiski pasliktinājuši aviokompānijas finanšu rādītājus.

Novembrī Taskilas vietā Estonian Air vadītāja amatā stāsies Jans Palmers.

Estonian Air zaudējumi šā gada pirmo deviņu mēnešu laikā sasniedza 20,2 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk, salīdzinot ar Igaunijas lidsabiedrības zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pirms gada (11,2 miljoni eiro).

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic apvienošanās ar problēmās nonākušo Estonian Air ir iespējama un airBaltic izpilddirektors Martins Gauss uzskata, ka šādam solim ir potenciāls, citējot M. Gausa pausto Igaunijas lielākajam dienas laikrakstam Postimees, raksta BBN.

Pašlaik problēmās nonākušās Estonian Air potenciālie glābšanas scenāriji ir valdības investīcijas, investora piesaiste vai bankrots, tomēr arī apvienošanās ar airBaltic var tikt skatīta. «Kā vadītājs varu apgalvot, ka apvienošanai ir potenciāls. Mūsu kompānijas vārds liecina, ka mūsu «dabiskais tirgus» ir visas Baltijas valstis,» laikrakstam Postimees pauda M. Gauss.

Līdzšinējā Estonian Air valde, kas šonedēļ tika atlaista, apvienošanos ar airBaltic bija noraidījusi.

Jau rakstīts, ka šā gada septembrī ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Aivis Ronis pauda pārliecību, ka Igunijai un Latvijia būtu jāapvieno savas nacionālās aviokompānijas. Saskaņā ar amatpersonu teikto Igaunijas laikrakstam Eesti Paevaleht, šādas lidsabiedrības bāze atrastos Rīgā, kas kļūtu par Baltijas valstu centrālo satiksmes mezglu.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Igaunijas valdība izlēmusi aizdot nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air 8,3 miljonus eiro, lai ļautu saglabāt aviokompānijai tās maršrutu tīklu, informē BBN.

Tāpat nolemts, ka, līdz 2013. gada 1. janvārim Igaunijas Ekonomikas ministrija prezentēs valsts lūgumu pēc atbalsta Eiropas Komisijā.

Līdz nākamā gada 28. februārim ministrijai būs jāprezentē valdībai Estonian Air restrukturizācijas plāns.

Līdzekļi aviokompānijas vajadzībām tiks ņemti no rezervju fonda.

Tajā pašā laikā, kamēr valdība lēmusi aviokompānijai piešķirt miljonus, lidsabiedrība slēgusi jaunu vienošanos ar Estonian Air Salona apkalpes apvienību (Estonian Air Cabin Crew Union, ESSA), kas būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Vienošanās skar darba un atpūtas laika sadalījumu, sociālās garantijas, darba apstākļus, atalgojumu un aviokompānijas un arodbiedrības attiecības.

«Sarunas ar Airbus un Boeing par jaunu airBaltic lidmašīnu iegādi ir ļoti pozitīvas, izvēli par to, kādas markas lidmašīnas pirkt, pieņems airBaltic vadība.»

To intervijā DB sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka pēc sarunas grafika redzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka flotes atjaunošana Latvijas nacionālai aviokompānijai airBaltic jau labu laiku ir ļoti nozīmīgs jautājums. Pašlaik airBaltic tikai daļēji ir atteicies no neefektīvajām Fokker 50 markas lidmašīnām, savukārt tūrisma firmas paudušas DB savu neapmierinātību ar to, ka airBaltic nespēj piedāvāt atbilstošas lielās lidmašīnas tālākiem lidojumiem. Kā iepriekš sacījis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, šogad aviokompānija plānoja no 34 lidmašīnu parka pāriet uz 26, floti atjaunojot ar vai nu Airbus A319 vai Boeing 737- 700 markas lidmašīnām. Tiesa, lidmašīnu iegāde cieši saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību un jauna privātā investora atrašanu airBaltic, jo pašlaik 99,8% airBaltic akciju pieder valstij. Kā DB atzina A. Ronis, pašlaik jauna investora meklēšana airBaltic pārāk aktīvi nenotiek: «Ļoti svarīgi ir kompānijai parādīt, ka izstrādātais un iepriekš valdībā prezentētais biznesa plāns tiešām strādā, lai potenciālajiem investoriem tiešām rastos pārliecība, ka kompānija ir nostājusies uz stabilizācijas ceļa un līdz ar to arī tālāka izaugsme nav apšaubāma.»

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.