Pērn decembrī ievērojami pieaudzis pa Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūru pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms – salīdzinājumā ar 2015.gada decembri to īpatsvars pieaudzis par 28,4%, informē LDz.

Gada laikā kopumā pārvadāti gandrīz 16 miljoni tonnu akmeņogļu. Ievērojams pieaugums vērojams arī melno metālu segmentā, kur pērn pārvadāts par 43,1% vairāk nekā 2015.gadā.

Gada pēdējā mēnesī pārvadāti 2,2 miljoni tonnu akmeņogļu, kas pārsniedz ne vien 2015.gada decembra rādītājus, bet par 0,4 miljoniem tonnu pārsniedz arī novembra pārvadājumu rezultātus. Decembra nogalē LDz jau vērsa uzmanību uz to, ka pārvadājumu pieprasījums šajā kravu grupā ir īpaši pieaudzis, un aicināja aktīvi sadarboties ostas un tajās strādājošos termināļus, nodrošinot operatīvu izkraušanu un mazinot kravu dīkstāves uz LDz infrastruktūras.

Pērnā gada decembrī Tallink Grupp pārvadāja 767,6 tūkstošus pasažieru, kas ir par 7,8% vairāk nekā iepriekšējā gada decembrī, liecina paziņojums Nasdaq Tallinn.

Pasažieru transportlīdzekļu skaits pieauga par 2,2% līdz 87,2 tūkstošiem.

Savukārt ceturtā ceturkšņa laikā Tallink Grupp pārvadāja 2,23 miljonus pasažieru, kas ir par 4,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Visstraujāk pārvadāto pasažieru skaits audzis maršrutā Latvija-Zviedrija – decembrī par 44,6% līdz 50,9 tūkstošiem, bet ceturkšņa laikā – par 27,9% līdz 131,7 tūkstošiem.

Maršrutā Somija-Zviedrija decembrī pārvadāti 222,7 tūkstoši pasažieru, kas ir par 5,9% vairāk nekā iepriekšējā gada decembrī, bet ceturkšņa laikā pārvadāti 685,1 tūkstotis pasažieru.

Maršrutā Igaunija-Somija mēneša laikā pārvadāti 412,8 tūkstoši pasažieru, skaitam augot par 5%, bet ceturksnī pārvadāti 1,186 miljoni pasažieru, kas ir par 3,1% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī.

ATD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023.gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022.gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 37 377 783 pasažieri, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023.gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.

ATD apkopoto statistikas datu analīze pa sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023.gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā - 22,51 miljoni pasažieru, kas ir par 4% vairāk, nekā 2022.gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,68 miljoni pasažieru. 2023.gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023.gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri.

Šā gada augustā kopumā Rīgas sabiedriskajā transportā pārvadāti 10,44 milj. pasažieru, kas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada augustā, kad tika pārvadāti 9,15 milj. pasažieru.

Visvairāk iedzīvotāji izmantojuši autobusus. Tajos pagājušajā mēneša laikā pārvietojušies 4,79 milj. pasažieru, otrajā vietā trolejbusi, kuros pārvadāti 3,35 milj., bet trešajā vietā trolejbusi, kuros pārvadāti 2,35 milj. pasažieru, DB informēja Rīgas Satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Visvairāk pasažieru pārvadāti 3.autobusa, 15.trolejbusa un 6.tramvaja maršrutos, savukārt vismazāk 34.autobusa, 20.trolejbusa un 9.tramvaja maršrutos.

Nakts transportu augustā izmantojuši 7,38 tūkst. pasažieru. Populārākais bijis maršruts N1 Centrālā stacija – Mežciems, tajā pārvadāti 1,17 tūkst. pasažieru, savukārt vismazāk izmantotais bijis maršruts N9 Centrālā stacija – Mežaparks, tajā pārvadāti 282 pasažieri.

2016.gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti nepilni 15 miljoni pasažieru, kas ir par 5,8% mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Autotransporta direkcijas informācija.

Pasažieru skaita izmaiņas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu un darbspējīgo iedzīvotāju un studentu pārcelšanos uz pilsētām. Turklāt pēdējos gados iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas ikdienā pārvietoties ar privāto automašīnu. Neskatoties uz pasažieru skaita kritumu, maršrutu tīkla apjoms šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,16%, veidojot 39,5 miljonus kilometru. Autotransporta direkcija turpina darbu pie dažādu pasākumu īstenošanas, lai piesaistītu pasažierus sabiedriskajam transportam.

Starppilsētu autobusos 2016.gada pirmajā pusgadā pārvadāti 5,4 miljoni pasažieru, kas ir par 3% mazāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Savukārt vietējās nozīmes maršrutos pasažieru skaita samazinājums ir būtiskāks – vislielākais kritums vērojams Latgales plānošanas reģionā, kur vietējās nozīmes maršrutos pārvadāti 1,28 miljoni pasažieru, kas ir par 12% mazāk nekā 2015.gadā. Pozitīvāki rādītāji ir Vidzemes plānošanas reģionā, kur vietējās nozīmes maršrutos tika pārvadāti nepilni 1,5 miljoni pasažieru, kas ir par 4% mazāk, salīdzinot ar 2015.gada pirmā pusgada rādītājiem. Rīgas plānošanas reģionā 2016.gada pirmajā pusgadā tika pārvadāti 4,4 miljoni pasažieru, Zemgales – 1,4 miljoni, bet Kurzemes – 877 tūkstoši pasažieru.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Jūnijā Tallink Grupp pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija sasniedzis 84,2 tūkstošus, kas ir par 9,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī, liecina NASDAQ OMX Tallinn dati.

Otrajā ceturksnī šajā maršrutā pārvadāti 204,3 tūkstoši pasažieru, kas, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, ir par 1,1% vairāk.

Kopumā jūnijā Tallink Grupp visos piedāvātajos maršrutos pārvadājis 909,5 tūkstošus pasažieru, kas ir par gandrīz 2% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada jūniju. Pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits pieauga par 3% līdz 120,3 tūkstošiem, savukārt kravas automašīnu skaits – par vairāk nekā 10% līdz 25,7 tūkstošiem.

Maršrutā Somija-Zviedrija jūnijā pārvadāti 286,8 tūkstoši pasažieru, kas ir par 5,4% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Otrajā ceturksnī pārvadāti 700 tūkstoši pasažieru, kas ir par 8,3% mazāk nekā pērn.

Otrdien valdība atbalstīja precizētos Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz izmaiņas sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites un reģistrācijas kārtībā, no 2017. gada pārejot uz elektronisku pasažieru identifikācijas un braucienu apmaksas sistēmu sabiedriskajā transportā – konkrētām pasažieru kategorijām, kas saņem 100% atvieglojumus, vienlaikus lemjot par sistēmas ieviešanas progresa ziņojuma iesniegšanu valdībā līdz 2016. gada 1. aprīlim, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Jaunā sistēma ir attiecināma uz trim pasažieru kategorijām: personām ar I un II grupas invaliditāti, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Minētie pasažieri, kā ierasts, izmantos sabiedrisko transportu bez maksas, bet atšķirībā no esošās sistēmas, kur darbojas 0 biļešu izsniegšana, turpmāk reģistrēs savus braucienus sabiedriskajā transportā ar norēķinu iestādes izsniegtu sīkmaksājumu karti, kuras saņemšana un lietošana būs bezmaksas.

Lai saņemtu sīkmaksājumu karti, kas pildīs elektroniska braukšanas identifikācijas līdzekļa funkciju, minētajiem pasažieriem būs jāatver norēķinu konts norēķinu iestādē. Atvieglojuma saņēmējam kontā nebūs nepieciešams noguldīt nekādu naudas summu, lai brauktu ar sabiedrisko transportu bez maksas.

2015.gadā reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu autobusos tika pārvadāti 31,63 miljoni pasažieru, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2014.gadā, informē Autotransporta direkcija.

bet, neskatoties uz pasažieru skaita samazinājumu, reģionālā maršrutu tīkla apjoms ir pieaudzis par 0,51%, sasniedzot gandrīz 78,74 miljonus kilometru. Turklāt pērn pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma ir izdevies iekļauties piešķirtā valsts budžeta finansējuma 77,59 miljonu eiro apmērā ietvaros, lai kompensētu zaudējumus, kas pasažieru pārvadātājiem rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ar autobusiem. Autotransporta direkcija plāno īstenot vairākus pasākumus, lai piesaistītu pasažierus sabiedriskajam transportam.

Pasažieru skaita kritums reģionālo maršrutu autobusos ik gadu ir aptuveni 3-4%, un attiecīgā tendence ir saglabājusies arī 2015.gadā, pasažieru skaitam samazinoties par 4,3%, salīdzinot ar 2014.gadu. Minētās izmaiņas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu, ar iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, kur tiek nodrošinātas darbavietas, un to, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas ikdienā pārvietoties ar privāto automašīnu.

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

81% pasažieru sabiedriskajā transportā nejūtas pasargāti no zādzībām, un lielāka nedrošības sajūta transportā ir sievietēm, secināts drošības uzņēmuma Grifs AG veiktajā pētījumā.

Ekspertu novērojumi liecina, ka par biežākajiem upuriem sabiedriskajā transportā kļūst cilvēki, kuri nerūpējas par personīgo lietu drošību un neievēro vienkāršus pašaizsardzības paņēmienus.

Pētījums atklāj arī to, ka sievietes sabiedriskajā transportā jūtas daudz neaizsargātākas: 90% sieviešu un 66% vīriešu atzina, ka brauciens sabiedriskajā transportā rada bažas tikt apzagtam.

Drošības eksperti apkopojuši biežāk sniegtos padomus, kas ļauj samazināt apzagšanas risku. Pārvietojoties sabiedriskajā transportā, nedrīkst turēt skaidru naudu viegli pieejamās vietās un seklās virsjaku un bikšu kabatās. Naudu labāk turēt uz kartes vai iekškabatās un garnadžiem grūti pieejamās vietās somā.

Pērn pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru 2015.gadā pārvadāti 55,6 miljoni tonnu kravu, informē kompānija.

Salīdzinot ar 2014.gadā pārvadātiem 57 miljoniem tonnu kravu novērojams neliels 2,4% samazinājums, kas ir niecīgs pret gada sākumā prognozēto 20% kravu apjoma samazinājumu.

Būtiski samazinājušies eksporta pārvadājumi caur Latvijas pieostas stacijām – par 37 procentiem, pārvadāti 2,8 miljoni tonnu kravu. Importa pārvadājumos kravu apjoms pagājušajā gadā samazinājies par 2,3 procentiem, pārvadājot 48 miljonus tonnu kravu. Savukārt ievērojams apjoma palielinājums procentos bijis iekšzemes pārvadājumos un sauszemes tranzīta pārvadājumos, kur pārvadāti 1,6 un 2,84 miljoni tonnu, kas ir attiecīgi par 33 un 53,7 procentiem vairāk nekā 2014.gadā.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) 2012. gadā sabiedriskajā transportā pārvadājusi 141 371 668 pasažierus. Visvairāk pasažieru pārvadāti RS autobusos.

Pērn RS autobusos pārvadāti vairāk nekā 64,44 milj. pasažieru, trolejbusos – 46,22 milj. pasažieru, tramvajos – 30,69 milj. pasažieru.

Pārvadāto pasažieru skaits pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājies par 1%.

Visvairāk pasažieru pārvadāts 3. autobusu maršrutā (vairāk nekā 8,55 milj.), 15. trolejbusu maršrutā (vairāk nekā 7,93 milj.) un 7. tramvaju maršrutā (vairāk nekā 6,56 milj.).

Vismazākais pasažieru skaits pagājušajā gadā bijis 34. autobusu maršrutā (23 tūkst.), 20. trolejbusu maršrutā (45,4 tūkst.) un 9. tramvaju maršrutā (276 tūkst.).

Vidējais RS autobusa ātrums pērn bija 20,95 km/h, trolejbusi pārvietojās ar vidējo ātrumu 15,72 km/h, bet tramvaji ar ātrumu 15,99 km/h.

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Šā gada jūlijā kopumā Rīgas sabiedriskajā transportā (autobusos, trolejbusos un tramvajos) tika pārvadāti 12,23 miljoni pasažieru, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada jūlijā un par 6,5% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, liecina AS Rīgas satiksme informācija.

Visvairāk pasažieru braukuši ar autobusu – 5,68 miljoni. Trolejbusos jūlijā pārvadāti 3,6 miljoni pasažieru, bet tramvajos – 2,9 miljoni.

Vislielākais pasažieru skaits pārvadāts 3. autobusa maršrutā – 775 tūkstoši pasažieru, 15. trolejbusā – 605,7 tūkstoši pasažieru un 6. tramvaja maršrutā – 707,8 tūkstoši pasažieru. Savukārt vismazāk pasažieru braukuši ar 9. tramvaju – 21,7 tūkstoši, 20. trolejbusu – 3,5 tūkstoši un 34. autobusu – 2 tūkstoši.

Jūlijā nakts transportu izmantojuši 7546 pasažieri. Populārākais ir bijis 6. maršruts, tajā pārvadāti 1063 pasažieri.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

«Ārvalstu iedzīvotāji Maltā vairs netiks diskriminēti sabiedriskajā transportā,» ziņo medijs Times of Malta.

Kamēr Rīgā tiek plānots diferencēt braukšanas maksu sabiedriskajā transportā, atkarībā no braucēja dzīvesvietas, Maltā divi tarifi sabiedriskajā transportā atzīti par diskriminējošiem, un tie šajā dienvidvalstī atcelti.

Atteikšanās no «diskriminējošā» tarifa ir paaugstinājusi Maltas pievilcību ārzemnieku acīs, pavēstījis vienādu sabiedriskā transporta tarifu iniciatīvas pārstāvis. «Valsts pavisam noteikti nedarīja sev neko labu ar veco biļešu sistēmu. Jautājums ir plašāks par biļešu cenu – patiesībā tas ir vēstījums, ko mēs nododam ārvalstniekiem, kuri vēlas šeit pārcelties. Pašlaik speram soli pareizajā virzienā,» norādīja viena no iniciatīvas vadītājām Patrīcija Gramma (Patricia Graham).

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Valdības sēdē, 5.septembrī, nolemts piešķirt papildu finansējumu 19,046 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radušos zaudējumus par 2016.gadu un pilnā apmērā nosegtu AS Pasažieru vilciens izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 2017.gadā, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

«Papildu finansējums nepieciešams, jo jau sākotnēji tika piešķirts mazāks, prognozētajiem aprēķiniem nepietiekams bāzes finansējums,» norāda ministrijā.

Lielākā daļa finansējuma – 13,022 miljoni eiro tiks novirzīta, lai segtu Pasažieru vilciena maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 2017.gadā. Savukārt 6,024 euro paredzēti, lai segtu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu radušos zaudējumus 5,024 miljonu eiro apmērā un zaudējumus par personu, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi pārvadāšanu viena miljona eiro apmērā 2016. gadā.

Ministrijā skaidro, ka nepieciešamā valsts finansējuma apmērs sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai ir palielinājies, jo autobusos pārvadāto maksājoš pasažieru skaits turpina samazināties . 2016. gadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti 29,84 miljoni pasažieru, kas ir par 6% mazāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Maksājošo pasažieru skaita samazināšanās iemesli ir dažādi – kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās; privāto automobiļu skaita pieaugums; nelegālo pārvadātāju aktivitāte, kas diemžēl joprojām novērojama atsevišķos maršrutos; citas pārvietošanās alternatīvas, piemēram, iespēja pieteikties par līdzbraucēju ne tikai kaimiņam vai draugam, bet arī nepazīstamiem cilvēkiem, kuri publicējuši paziņojumu par braucienu sociālajos tīklos. Līdz ar pasažieru skaita izmaiņām veidojas arī ieņēmumu samazinājums, tomēr ieņēmumu kritums nav tik straujš, pateicoties tarifu vienādošanai vietējās nozīmes maršrutu autobusos.

2015. gada 1. ceturksnī kopējais ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Ar pilsētu elektrisko transportu 2015. gada 1. ceturksnī tika pārvadāti 22,8 milj. pasažieru, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī. Ar trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 6,2%, bet ar tramvajiem – par 2,3%.

2015. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu tika pārvadāti 3,8 milj. pasažieru, kas ir par 13,1% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā. Iekšzemē, kur pārvadāja 99,1% no visiem dzelzceļa pasažieriem, to skaits samazinājās par 12,8%. Starptautiskajos pārvadājumos pasažieru skaits samazinājās par vairāk kā trešdaļu (38.1%).

Pēc valsts SIA Autotransporta direkcija sniegtajiem datiem ar regulāras satiksmes autobusiem 2015. gada 1. ceturksnī tika pārvadāti 36,5 milj. pasažieru – par 1,5% vairāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī. Kopš 2010. gada pārvadāto pasažieru skaits ir stabilizējies un nav vērojami būtiski palielinājumi vai samazinājumi.