Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Latvijas tirgus tendences rāda, ka cilvēki maizi ēd mazāk, priekšroku dodot kvalitatīvākai, dārgākai maizei, tādēļ, sākot ar septembri, a/s Latvijas Maiznieks sācis tirgot maizes sēriju ĪSTENĀ, kas ietver rudzu maizi, saldskābmaizi, augļu maizi un burkānmaizi. Jaunās produktu sērijas ražošanas uzsākšanā investēti 150 000 eiro.

Iekārtas piegādājis Vulganus Oy (Somija), bet izejvielas jaunās maizes ražošanai tiek iepirktas AS Dobeles Dzirnavnieks.

Uzņēmums veicis apjomīgu tirgus pētījumu par maizes ēšanas paradumiem un iespējamo patēriņu Latvijā tuvākajos gados, maizes kultūras attīstību. Pētījums izmaksājis 50 000 eiro, un tajā secināts, ka arvien vairāk pircēju interesējas par maizes sastāvu. Viņiem ir svarīgi, ka ražotājs izmanto dabīgo ieraugu, uzmanība tiek pievērsta arī cukura daudzumam un tam, kādi ir papildu ieguvumi, ēdot maizi, piemēram, sēklu daudzumam, šķiedrvielām un citiem labumiem.

«Jau ilgstoši mūsu ražotajās rudzu un saldskābajās maizēs tiek izmantots dabīgais ieraugs, taču tagad tehnoloģija ir pilnveidota un iegādātas jaunas iekārtas, lai varētu ražot maizi gan ar dabīgo ieraugu, gan plaucējumu. Šajā procesā būtiska nozīme ir roku darbam,» stāsta Latvijas Maiznieka mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Daude.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

SIA Klaips.lv ienāk tirgū ar maizi, kam ir zems ogļhidrātu un augsts olbaltumvielu saturs; galvenokārt tā domāta veselīga dzīvesveida piekritējiem

«Pats galvenais, ar ko šī maize atšķiras no citām, kas pieejamas Latvijā, ir ļoti zems ogļhidrātu daudzums. Šīs maizes recepti izstrādājis vācu diētas ārsts Dietlefs Pape, kurš nodarbojas ar liekā svara un diabēta problēmām. Šis produkts ir izstrādāts tieši tam un Vācijā arī tiek popularizēts kā novājēšanas produkts, kas nepārtop liekajā svarā,» saka Igors Jekimovs, SIA Klaips.lv vadītājs.

Uzņēmums pieder uzņēmējam Artim Teterim un hokejistam Mārtiņam Karsumam.

SIA Klaips.lv ar maizes ražošanu nodarbojas jau divus gadus. Sākumā maizi pēc uzņēmuma pasūtījuma cepa konditoreja De Gusto, taču tās kapacitāte ir ierobežota. Sākotnēji uzņēmums maizi tirgoja tikai šajā konditorejā, vēlāk – arī veikalos Sky. Kad tirdzniecības vietām pievienojās arī veikali Klēts un apjomi pieauga, Igors saprata, ka nepieciešams izveidot savu ceptuvi, kur varētu ražot tik daudz produkcijas, cik vien nepieciešams.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavota maize SIA Madonas patērētāju biedrība ietilpstošajā uzņēmumā Madonas maiznieks!

Maize Madonas maiznieka ceptuvē tiek izgatavota jau kopš 1961. gada, mainītas ir tikai iekārtas un ražotnes attīstībā piesaistīta un ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda, stāsta SIA Madonas patērētāju biedrība ražošanas direktore Ludmila Harina.

Maizi uzņēmums pārdod tuvākajā apkārtnē, taču pieprasījums pēc tās patlaban samazinās, un nākas konkurēt ar lielo ražotāju maizi lielveikalu plauktos. «Saražot maizi pašlaik nav problēma, bet pārdot mūsdienās ir problēma,» atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars. «Tomēr cenšamies dažādot klāstu – gan griežam, gan fasējam maizi mazākos un lielākos apjomos, mainām etiķetes,» viņš piebilst.

Saldus uzņēmums SIA Bee Bite sācis izgatavot bišu maizes pastilu, padarot šo produktu ērtāk lietojamu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Bee Bite pieder mammai un meitai – Zintai un Anetei Spēlmanēm. Anetes tētis un Zintas vīrs Aigars ir bitenieks, viņš arī atzīts par 2014. gada bitenieku. «Visu mūžu esam saistītas ar medu. Mammai gribējās izdomāt, kā realizēt bišu maizi, jo žēl, ka par šo labo produktu pie mums zina samērā maz. Ziedputekšņus cilvēki jau ir iepazinuši, bet bišu maizi pagaidām lieto salīdzinoši maz cilvēku. Turklāt, ja šobrīd kāds to vēlas iegādāties, ir jāiet uz specializētajiem veikaliņiem,» saka Anete. SIA Bee Bite piedāvā vairākus produkta variantus – tīras bišu maizes pastilas un arī ar brūkleņu un upeņu piedevu.

Aicinot domāt ārpus ierastajiem rāmjiem, Santa Liepa piedāvā nobaudīt sulīgi zaļu vai koši rozā maizi

Brīvmāksliniece Santa par maizes cepšanu sāka interesēties pavisam nesen.

«Mani iedvesmoja kāds rīts draugu mājās, kad pamostoties māja smaržoja pēc malkas, svaigi ceptas maizes un kafijas, un nekas labāks vispār nevarēja būt iedomājams,» viņa stāsta.

Līdzīgi citiem jaunajiem uzņēmējiem, Santa atzīst, ka noteicošais «savas lietas» sākšanā ir nepadoties pirmajām neveiksmēm, eksperimentēt un improvizēt. «Tas gan vēl ilgi nav nekāds bizness, un tā pat nav doma par šādu lietu. Tomēr, kad kaut kas interesants ir sākts, ir vajadzīgs pavisam maz – kāds draudzīgs ieteikums, atziņa, ka ir radīts realizējams produkts, vien mazs grūdiens no paziņu puses un spontanitāte.»

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Sabiedrībā iepriekš negatīvu attieksmi izpelnījušos rudzu maizes dalīšanas programmu izglītības iestādēs šogad tomēr neīstenos, un tās nākotni 2025.gadā Zemkopības ministrija (ZM) vēl vērtēs, pastāstīja ministrijas pārstāvji.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji norāda, ka dalībai programmā LAD saņēma vienu pieteikumu, kuru tā iesniedzējs pēc paša iniciatīvas augusta beigās atsauca, kā iemeslu minot daļas sabiedrības neviennozīmīgo un negatīvo attieksmi par programmas īstenošanu pašreizējos apstākļos. Programmai varēja pieteikties biedrības vai nodibinājumi.

Programmas plānotais mērķis bija iepazīstināt pirmsskolas audzēkņus un pirmās līdz devītās klases skolēnus par rudzu maizi kā tradicionālu, nozīmīgu un reģionam raksturīgu maizi un tās nozīmi uzturā.

Jau ziņots, ka projekts, kuram valdība atvēlēja 300 000 eiro, iepriekš izsauca neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi, daļai cilvēku apšaubot tēriņu lietderību.

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

SIA Maxima Latvija darbiniece atklāj, ka šajā uzņēmumā strādājot pēdējās divas dienas, jo viņas vadzis esot lūzis, vēsta laikraksts Diena, rakstot par to, kā jūtas lielveikalu darbinieki.

«Katru dienu jutos kā vergs - nesaprotu, kā noturējos tur pusotru gadu. Strādāju desu nodaļā - staipīju 40 kilogramu smagas kastes. Pirms tam gandrīz neslimoju, bet pusotra gada laikā nolikos regulāri. Veikala vadītāja sapulcē reiz piekodināja, lai neviens nedomā ņemt darbnespējas lapu, jo aizvietotāju neesot. Ja kāds atļāvās slimot, attieksme no vadības pasliktinājās momentā! Mūsu lielveikalā kopumā trūka apmēram 40 darbinieku - mainība bija kā konveijerā. Un ne tik daudz algas, cik attieksmes dēļ,» atklājusi sieviete.

Jautāta, vai viņai veikala vadība likusi iegādāties neizpārdotās preces ar pēdējās dienas derīguma termiņu, Nora atbildējusi noraidoši, bet atklājusi, ka norakstīto maizi darbiniekiem izdalot bez maksas. Uzņēmuma rīcību šajā it kā cēlajā solī viņa saucot par cinisma augstāko pakāpi - maizi vispirms drīkstējusi izvēlēties veikala administrācija, bet, ja kas palika pāri, to bija ļauts ņemt zāles darbiniekiem. «Mana alga bija trīsreiz zemāka nekā administrācijai - vai tiešām viņi nevar atļauties paši nopirkt maizi?» teikusi Maxima Latvija darbiniece.

SIA Liepspēks atjaunojusi maizes smaržu Pārgaujas ugunsdzēsēju tornī, pirms diviem gadiem drosmīgi iekārtojoties maksātnespējīgās Maiznīcas Ieva vietā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valmierieši ir ieminuši stingru taciņu pēc svaigas maizes un konditorejas uz veco ugunsdzēsēju torni, kas savus vairāk nekā simtgadīgos sarkanos ķieģeļus zibina Pārgaujas rajona sirdī blakus autoostai. Pirms 20 gadiem ēka, kas bija beigusi kalpot brīvprātīgo glābēju vajadzībām, sāka pievilkties ar maizes smaržu, jo durvis vēra SIA Maiznīca Ieva ceptuve. Valmierieši atceras lodziņu, pie kura viņus apkalpoja līdz pat 2012. gadam, kad gan Maiznīca Ieva, gan tās meitas uzņēmumi Ievas maiznīca un Ievas konditoreja nonāca finansiālās grūtībās. Tās uzņēmuma īpašnieks pamatoja ar nesen piedzīvotās krīzes sekām un demogrāfisko situāciju valstī, kas uz leju nospiedusi maizes patēriņa apjomus.