Panākts mierizlīgums starp Putnu fabriku Ķekava un maksātnespējas administratoru Olafu Švanku.

Par to liecina Putnu Fabrikas Ķekava (PF Ķekava) sniegtā informācija. Lai mierizlīgumu panāktu, notikušas ilgas, garas un sarežģītas diskusijas. Sarunu rezultātā administrators iesniedzis savu skaidrojumu par to, kāpēc iepriekš bija rīkojies tā un ne citādi, savukārt PF Ķekava atsauca savu prasību tiesā, lai situācijai tomēr būtu racionāls iznākums. Patlaban darbs pie TAP īstenošanas turpinās ar līdzšinējo administratoru, informē PF Ķekava pārstāvji. Komentējot situāciju, PF Ķekava valdes loceklis Andris Vilcmeiers norāda: «PF Ķekava iepriekš vērsās Rīgas rajona tiesā ar lūgumu atcelt maksātnespējas administratoru, kā arī bija pieprasījusi maksātnespējas administratoram sniegt skaidrojumu par veiktajām darbībām. PF Ķekava to saņēma 7. maijā. Maksātnespējas administratora sniegtais situācijas izskaidrojums ir novērsis iepriekš radušās nesaskaņas un pārpratumus, tādēļ uzņēmums iesniedza tiesai lūgumu tiesvedību izbeigt. Jāatzīmē, ka iesaistītās puses vairākas dienas meklēja optimālāko risinājumu, lai izbeigtu radušos situāciju racionālā veidā. Rezultātā abas iesaistītās puses – gan maksātnespējas administrators, gan PF Ķekava -turpinās dialogu un darbu pie TAP plāna īstenošanas.»

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) ieviesīs jauna dizaina konceptu uzņēmumam piederošajā specializētajā veikalu tīklā Ķekava.

Jaunā dizaina koncepta ietvaros visos Ķekava veikalos tiks rekonstruētas iekārtas un aprīkojums, kā arī izvietota papildu informācija par vistas gaļas izcelsmi.

«Jau šobrīd iedzīvotājiem Ķekava veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētu un pārstrādātu vistas gaļu. Kopumā jaunā dizaina koncepta ieviešanā 25 veikalos divu gadu laikā esam paredzējuši investēt ap 300 tūkstošiem eiro,» sacīja Andris Vilcmeiers, AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Pirmais jaunā dizaina koncepta Ķekava veikals atvērts Mildas tirdziņā, E.Birznieka-Upīša ielā. Līdz 2015.gada beigām jauno konceptu plānots ieviest vēl piecos firmas veikalu tīkla Ķekava veikalos. Pāreju uz jauno veikalu tīkla konceptu pilnībā plānots pabeigt tuvāko divu gadu laikā.

Otrdien valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu».

Grozījumi ir nepieciešami, lai uzlabotu esošās maksātnespējas procesa administratora amata pretendenta izvēles un ieteikšanas sistēmas efektivitāti, kā arī nodrošinātu nejaušu administratora amata pretendentu izvēli un ieteikšanu.

Noteikumu projekts paredz izveidot vienu administratora amata pretendentu sarakstu, lai tajā iekļautie administratora amata pretendenti ar datorprogrammas palīdzību pēc nejaušības principa tiktu sarindoti nejaušā secībā.

«Viena administratora pretendentu saraksta izveidošana novērsīs situāciju, kad parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam,» vienotu administratoru sarakstu komentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz 2012.gada beigām, uzraugot likvidējamās Latvijas Krājbankas administratora KPMG Baltics darbu, tajā likuma pārkāpumus nav atklājusi.

KPMG, kas ik pa laikam izpelnās asu kritiku, bankas administrators ir kopš 2011.gada nogales un līdz šā gada maija beigām atlīdzībā kopumā saņēmis 3,55 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses, izmantojot laikrakstā Latvijas Vēstnesis sniegtās administratora atskaites. Tajā skaitā šogad piecos mēnešos administrators saņēmis 804 tūkstošus latu, kas ir par 35,6% mazāk nekā pērn šajā laikā.

«FKTK uzmanīgi seko līdzi Latvijas Krājbankas (LKB) maksātnespējas administratora KPMG Baltics darbībai, un, pamatojoties uz īstenotajiem uzraudzības pasākumiem - klātienes pārbaudi, saņemtajām atskaitēm, pārskatiem un atsevišķi lūgtajiem paskaidrojumiem - varam apliecināt, ka administratora līdzšinējā darbība atbilst likumam. Jāatzīmē, ka aizvadītā gada laikā saņemtas vairākas sūdzības par administratora darbu, kas izskatītas Rīgas apgabaltiesā, taču arī tiesa nav konstatējusi administratora rīcībā kādus pārkāpumus,» Db.lv atklāja FKTK pārstāve Laima Auza.

Putnu fabrikas Ķekava un SIA Lielzeltiņi jaunais īpašnieks trīs gados ieguldīs 5–10 miljonus eiro

Lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) šobrīd gatavo investīciju plānu turpmākajiem gadiem ražošanas apjomu palielināšanai. To atklāj PF Ķekava jaunā īpašnieka – Lietuvas lauksaimniecības holdingkompānijas AB Linas Agro Group – pārstāvis Gintars Maželis. Sarunā ar DB viņš atzina, ka turpmāko trīs gadu laikā atkarībā no biznesa plāna gan PF Ķekava, gan SIA Lielzeltiņi tiks investēti 5–10 milj. eiro. Investīcijas plānotas iekārtu modernizācijā abos uzņēmumos, kas dos pamatu turpmākai attīstībai nākamajos gados.

Redz potenciālu

PF Ķekava eksporta apjomi šobrīd veido ap 30% no saražotā. Pērn uzņēmumam izdevies saražot 17,4 tūkst. tonnu vistas gaļas, kas ir par 1600 t vairāk nekā gadu iepriekš. Linas Agro Group pārstāvis nenoliedz, ka mērķis ir stiprināt pozīcijas eksporta tirgos. «Šobrīd Ķekavai un Bauskas uzņēmumam ir labas pozīcijas Latvijas tirgū, bet vajag, lai tos labāk zinātu arī Baltijā un plašākā mērogā – Skandināvijā, Vācijā un citur Rietumeiropā,» uzsver G. Maželis. Tieši saskatot potenciālu un iespējas vertikālajai integrācijai, Linas Agro Group, kura galvenais darbības veids ir graudu tirdzniecība un sadarbība ar vietējiem graudu ražotājiem, pērn iegādājās abus Latvijā lielākos putnkopības uzņēmumus, kā arī vēl divas saistītās kompānijas – SIA Cerova un SIA Broileks.

Izvēršot darbību Baltijas tirgū, Latvijas putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā. Jaunatklātais veikals atrodas Benedikto gardēžu tirgū Viļnā, un tas ir «Ķekava» pirmais veikals ārpus Latvijas, informē AS «Putnu fabrika Ķekava».

Veikals piedāvā vairāk nekā 20 dažādus produktus gan svaigās gaļas, gan marināžu, gan gatavo produktu kategorijās.

««Ķekava» firmas veikali ir veids, kā mēs varam būt vistuvāk savam pircējam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, un mums ir liels prieks, ka esam uzsākuši veikalu tīkla attīstību arī ārpus Latvijas. Lietuvas tirgū «Ķekava» ražotā produkcija ir pieejama kopš pērnā gada rudens, un īsā laikā tā ir guvusi augstu pircēju novērtējumu. Konkurence ar vietējiem ražotājiem ir sīva,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka šobrīd antibiotiku patēriņš «Ķekavā» ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Veikalu ķēdes Ķekava īpašniece AS Ķekavas broileri Rīgas rajona tiesā iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa noteikšanu, liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts.

Ķekavas broileru pieteikums nodots izskatīšanai tiesnesei Madarai Ābelei, taču viņa vēl nav noteikusi datumu, kad tas tiks izskatīts un kad tiks lemts par tiesiskās aizsardzības noteikšanu sabiedrībai, liecina Latvijas tiesu interneta portālā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka veikalu ķēdes Ķekava īpašnieka AS Ķekavas broileri apgrozījums 2010.gadā bija 7,71 miljons latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija. Tas ir par 15% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 6,69 miljonus latu.

2010.gadā uzņēmums strādājis ar 303 736 latu zaudējumiem, salīdzinot ar 8507 latu peļņu 2009.gadā.

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Lielākās putnu fabrikas Ķekava parādi nonākuši Lietuvas konkurentu rokās. Nozares eksperti pagaidām neprognozē notikumu turpmāko attīstību, taču cer, ka uzņēmuma darbība savstarpējos ķīviņos tiks saglabāta.

Putnu fabrikas Ķekava (PF Ķekava) valde apstiprina, ka uzņēmums ir saņēmis oficiālu un formālu vēstuli no Nordea bankas par Ķekavas kredīta cedēšanu vienam no uzņēmuma lielākajiem konkurentiem Baltijā KG Group. Tas ir Lietuvā bāzēts koncerns, kuram jau pieder divi putnu gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas tieši konkurē ar PF Ķekava ražoto produkciju. KG Group ietilpst Kauno Grudai, kas ir viens no lielākajiem putnu un lopbarības ražotājiem Baltijā.

Der atgādināt, ka Nordea banka ir lielākais nodrošinātais PF Ķekava kreditors. PF Ķekava valde atzīmē, ka iepriekš banka netika informējusi uzņēmumu par kredīta pārdošanu, nemaz nerunājot par to, ka kredīts tiek pārdots tiešajiem konkurentiem. «Lai gan uzņēmējdarbībā augstā cieņā ir konfidencialitāte, tomēr ne mazāk svarīga ir godīga un ētiska attieksme un rīcība, par kādu nevar dēvēt bankas veikto soli, kredītu pārdodot klienta tiešiem konkurentiem. Tā, piemēram, joprojām no uzņēmuma tiek slēpti cesijas darījuma nosacījumi,» uzsver PF Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmei ers.

Nordea banka vēlas brīvu piekļuvi putnu fabrikas Ķekava kustamajai mantai.

PF Ķekava saņēmusi Nordea Bank Finland Latvijas filiāles vēstuli, ar kuru banka informē, ka radušās saistību neizpildes prasības. Banka pieprasījusi nodrošināt bankas pilnvarotā pārstāvja brīvu piekļuvi uzņēmuma kustamajai mantai vienas diennakts laikā. PF Ķekava uzskata, ka šāda prasība liecina par vēlmi ietekmēt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un uzņēmuma ikdienas darbību.

Vēstulē banka kā argumentu savai prasībai norādījusi tās rīcībā esošo informāciju par izmaiņām PF Ķekava akcionāru sastāvā. Pats uzņēmums gan norāda, ka, saskaņā ar spēkā esošo Komerclikumu, banka nevar ietekmēt akcionāru sastāva izmaiņas.

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Vadošais putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava prezentē jauno eksporta produktu zīmolu Top Choice Poultry šonedēļ notiekošajā pārtikas produktu izstādē SIAL Parīzē, informē uzņēmumā.

SIAL izstāde ir viens no vērienīgākajiem nozares notkumiem un pulcē vadošos pārtikas industrijas pārstāvjus no visas pasaules. PF Ķekava tajā prezentē šogad izveidoto ekporta zīmolu Top Choice Poultry, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu vistas gaļu.

«Eiropas tirgū konkurence ir ļoti sīva, jo īpaši ar ražotājiem no Centrāleiropas, Dienvideiropas un Skandināvijas. Nīderlandē un Zviedrijā, kur Top Choice Poultry produktu līnija jau šobrīd ir pieejama, tā ir augstu novērtēta, un ļoti drīz plānojam paplašināt eksporta tirgu,» saka Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius), AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Putnu gaļas ražotāja AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) svaigā vistas gaļa saņēmusi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi Kvalitatīvs produkts jeb Zaļā karotīte, informē uzņēmumā.

Zaļās karotītes zīme apliecina, ka PF Ķekava svaigās gaļas produkcija tiek ražota Latvijā, izmantojot vietējās izejvielas, un atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Norāde Zaļā karotīte būs izvietota uz kopumā 14 PF Ķekava svaigās gaļas produktu veidiem, kuru skaitā ir svaigs cālis, cāļa krūtiņas fileja, cāļu šķiņķīši, cāļu spārniņi un pusspārni, cāļu kājas, muguras un stilbiņi. Putnu gaļa ir 100% audzēta un pārstrādāta Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

«Esam gandarīti, ka PF Ķekava produkcijas augstā kvalitāte ir novērtēta nacionālā līmenī. Mūsu veiktais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir būtiska pārtikas produktu izcelsmes valsts, un informāciju par to viņi meklē, pirmkārt, uz produktu iepakojuma. Tādēļ vizuāla norāde uz produkta ir ne tikai apliecinājums tā augstajai kvalitātei, bet orentieris pircējiem, lai atpazītu un izvēlētots Latvijā ražotus pārtikas produktus. Uz PF Ķekava svaigās gaļas norāde Zaļā karotīte būs izvietota kopā ar mūsu pašu ieviesto atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, tomeŗ pats galvenais ir kreditoru interešu neievērošana. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Asociācija norāda, ka kreditoru interešu neievērošana ir galvenais administratora pārkāpums, kas sagrauj maksātnespējas procesu būtību.

Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Pusgada laikā likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators un tā palīgs atlīdzībā saņēmuši kopumā 1,529 miljonus latu.

Administratora publicētie darības pārskati liecina, ka no 2011. gada 24. decembra līdz 2011.gada beigām atlīdzībā izmakāti 35,86 tūkstoši latu, bet šogad ik mēnesi administrators atlīdzībā vidēji saņēmis 100 – 250 tūkstošus latu. Tajā skaitā aprīlī administratora atlīdzība sasniedza 563,96 tūstošus latu.

«Maksātnespējas administratora atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Šobrīd Krājbankas administrators ir atguvis nedaudz vairāk nekā 30 milj. latu, no kuriem arī tiek procentuāli rēķināt administratora atlīdzība. Turklāt, gribam uzsvērt, tā nav administratora peļņa, jo no šīs atlīdzības ir jāsedz arī dažādi maksātnespējas procesa izdevumi,» administratora un tā palīga izmaksas komentēja KPMG Baltics preses pārstāvis Oskars Fīrmanis.

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.

Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.

Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.

Rīgas rajona tiesa nolēmusi piešķirt tiesisko aizsardzību a/s Putnu fabrika Ķekava, lai novērstu uzņēmuma maksātnespēju. Tiesa ir arī apstiprinājusi a/s Putnu fabrika Ķekava izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu.

Pieņemtais tiesas lēmums un visu kreditoru atbalsts a/s Putnu fabrika Ķekava izstrādātajam TAP dod iespēju turpināt uzņēmuma darbību, veikt nodokļu un nodevu nomaksu, kā arī segt izveidojušos kredītsaistību maksājumus.

«Šodien paziņotais tiesas lēmums Ķekavai ir apstiprinājums, ka spējam turpināt uzņēmumā vadīt jau aizsāktās pārmaiņas. Mēs, turpinot darbu un kārtojot kredītsaistības, nepakļausim apdraudējumam sadarbības partnerus – turpināsies ikdienas darbs ar piegādātājiem, klientiem, strādāsim pie jauniem un pieprasītiem produktiem un uzņēmuma procesu pilnveidošanas,» sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.