«Vispirms ir jābūt vispārējai izglītībai, lai tu saprastu, kā dzīvo un strādā pasaule. Mēs pašlaik arī ļoti vēlamies, lai no 9. līdz 12. klasei skola sniedz priekštatu par uzņēmējdarbību. Mums maksimāli jādod skolēniem tas skaistums – ka bizness ir ļoti smags, bet arī ļoti interesants darbs,» sacīja Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, RīgaTV 24 raidījumā «TOP5», atklājot, kā, viņaprāt, jauniešus vislabāk sagatavot darba tirgum.

Komentējot IT jomu, kas pēdējā laikā tiek apspriesta, kā nozare, kurā būtu jāspecializējas arvien vairāk cilvēkiem, Gavrilovs sacīja, ka jārunā nevis tikai par specializāciju, bet par pamatprasmēm IT jautājumos, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visās profesijās. «Digitalizācija būs visur. Tagad ir pamatprasmes, no kurām tu nevari izvairīties. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies – vai tu esi zobārsts, vai tu sēdi kombinātā, vai tu sēdi valsts iestādē. Viss ir savienojams,» norādīja Gavrilovs.

Viņš apgalvoja, ka jauniešiem ir arī pašiem aktīvi jāgatavo sevi darba tirgum. «Katram sevi ir jāgatavo. Ir jāapgūst valoda – kā minimums 3, bet labāk 4-5! Jo šodien tu esi šeit, rīt tu sāc strādāt, piemēram, Latvijas kompānijā, kas ir izaugusi Baltijas reģionā, kur tev jābrauc uz Igauniju, Lietuvu un jārunā lietuviski, igauniski, angliski vai citā valodā. Pašam ir ļoti daudz kas jādara,» sacīja V. Gavrilovs.

Ikgadējās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulces laikā tika ievēlēta jauna LDDK padome turpmākajiem trim gadiem, informē LDDK.

Par LDDK Prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK viceprezidentu amatus arī turpmāk ieņems SIA Lietišķās informācijas dienesta biznesa attīstības vadītāja Aiva Vīksna, Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, AS Latvijas Finieris padomnieks Juris Biķis, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents Uģis Magonis un AS „Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

Savukārt LDDK padomē līdz 2018.gadam darbosies Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, SIA Clean-r padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pirms trim gadiem dibinātā elektroniskās komercijas uzņēmuma a/s LatCard padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Vitālijs Gavrilovs, vēsta Lursoft dati.

Uzņēmuma padomes locekļu amatoi uzticēti Jeļenai Gogolevai un līdzšinējam valdes priešsēdētājam Sergejam Šepovalovam. Līdz ar padomes izveidi par valdes priekšsēdētāju 20. maijā iecelta Nataļja Junele, savukārt valdes locekļu amatus pilda Dina Tirtova un Vladimirs Seleznevs.

LatCard padomes priekšsēdētājs V. Gavrilovs patlaban ir arī vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks, kā arī ieņem amatus vairāku citu uzņēmumu valdēs un padomēs.

E-komercijas nozares uzņēmums LatCard 2013. gadā darbojās ar 48,6 tūkstošus eiro apgrozījumu, un gadu noslēdza ar 90,5 tūkstošu eiro zaudējumiem. Kā šā gada mērķis uzņēmumam izvirzīts priekšapmaksas karšu izdošana sadarbībā ar MasterCard Int. Projekta ietvaros uzņēmums paredzējis saņemt principal membership licenci, kā arī izveidot risinājumu sadarbībā ar apstrādes centriem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), kurš nolēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju, aģentūrai LETA atzina uzņēmēju organizācijās.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka līdzšinēja sadarbība ar Ašeradenu bija ļoti veiksmīga, kopīgi strādājot pie dažādu konkurētspējas jautājumu risināšanas un arī kopējās ekonomikas izaugsmes. «Regulāri kopīgi rīkotas gan tikšanās, gan arī esam sajutuši vēlmi iedziļināties problēmās, lai rastu risinājumus gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan dažādu citu jomu sakārtošanā, tādējādi veicinot Latvijas biznesa izaugsmi un arī nozaru sakārtošanu,» viņš sacīja.

Rostovskis arī pauda viedokli, ka Ašeradens ar savu mērķtiecību spēs vadīt Vienotības frakciju Saeimā. «Ceram turpināt sadarbību tik pat kvalitatīvi kā līdz šim, lai kopā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK attīstītu Latvijas ekonomiku, nonākot līdz galvenajam mērķim - labklājībai, eksportspējai un izaugsmei,» viņš uzsvēra.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Valdības sociālais partneris - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un nākamā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šodien vienojas par uzdevumiem tautsaimniecības attīstības veicināšanai nodokļu politikas kontekstā, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes stiprināšanu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu pieejamības nodrošināšanu un efektīvu ieviešanu, informē LDDK.

«Valdības sociālajam partnerim – LDDK un Finanšu ministrijai, strādājot pie nākamā gada budžeta, svarīgi koncentrēties uz vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādi, reformējot nodokļu sistēmu ar uzdevumu sasniegt tādus tautsaimniecības attīstībai būtiskus mērķus, kā palielināt augsti apmaksātas darbavietas, mazināt ēnu ekonomiku, piesaistīt investorus, veicināt produktivitāti un eksportu, mazināt administratīvo slogu īpaši mazajam biznesam, stiprināt uzņēmumu ilgtspēju un radīt motivāciju pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību savās teritorijās,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Valsts svētku noskaņās piektdien, 10.novembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) godinās ietekmīgākos, veiksmīgākos un sociāli atbildīgākos Latvijas darba devējus. Svinīgā ceremonijā «Gada tautsaimnieka» balvu pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LDDK Gada balvas ceremonija pulcē vienkopus biznesa, sabiedrisko organizāciju, kā arī nozaru politiku un valsts līderus. Tas ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas atbildīgāko uzņēmēju godināšanas pasākumu ar mērķi izcelt darba devēju nozīmi un ieguldījumu reģionu izaugsmē, attīstot uzņēmēju un publiskās pārvaldes sociālo dialogu un sadarbību nozaru, reģionālā un nacionālā līmenī.

«Vēlamies īpaši godināt un pateikties tiem darba devējiem, kas ar augstu pienākuma apziņu pret savu darbu un patriotismu pret savu valsti veicina ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī Latvijas tautsaimniecības attīstību. Jo vairāk ir izcilu un atbildīgu uzņēmēju, kas ar saviem veiksmes stāstiem iedvesmo citus uzņēmējus sekot viņu piemēram, jo straujāka izaugsme un augstāks labklājības līmenis būs mūsu valstī,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Sociālie partneri šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē atzina, ka valdības rīcības plānā vēlas redzēt vairākas izmaiņas, tostarp izskanēja kritika iecerētajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, norādot, ka šajās jomās redzams pārāk maz konkrētības.

Sociālie partneri vienojās pamatā atbalstīt valdības rīcības plānu, tomēr divas problemātiskākās sarunu kategorijas - par veselību un izglītību - nolemts atstāt atvērtas, lai turpinātu sarunas par šīm tēmām rīt un nākamās nedēļas sākumā. Nākamnedēļ, 26.aprīlī, valdības rīcības plāns varētu tikt skatīts Ministru kabinetā.

Uzsākot diskusiju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ministrijās pašlaik tiek veikti auditi, kas varētu palīdzēt rast nepieciešamās finanšu rezerves vairākām iecerēm un nepieciešamajām reformām.

Premjerministrs klātesošajiem skaidroja, ka valdības rīcības plāna izveides gaitā konstatēti 442 dažādi pasākumi, kas prasīs ievērojamas naudas summas. «Pareizs lēmums bija izņemt tos pasākumus, kas prasīja lielu naudu, pietam nereālu naudu,» sacīja Kučinskis, norādot, ka atsevišķu pasākumu neiekļaušana rīcības plānā liegs nākotnē gausties par valdības nevēlēšanos piešķirt finansējumu.

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Jānis Ošlejs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs izveidoja darba grupu pēckrīzes ekonomiskā plāna radīšanai, par kuras vienu no moderatoriem uzaicināja kļūt ekonomistu un uzņēmuma "Primekss" vadītāju Jāni Ošleju. Tieši viņam "Dienas Bizness" uzdeva jautājumus par grupas redzējumu un nākotnes attīstības vīzijām.

Pēckrīzes ekonomiskā plāna veidošanas darba grupā ietilpst gan valsts ierēdņi no Ekonomikas ministrijas, gan eksperti, kā ekonomists Guntars Bērziņš no Latvijas Universitātes, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji, kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, gan arī atsevišķu nozaru pārstāvji. J. Ošlejs kopā ar Rebeku Homkesu no Londonas Biznesa skolas, kura ir specializējusies biznesa stratēģijās, ir darba grupas moderatori. Grupas vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Uzņēmēji no jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sastāva sagaida solījumu turēšanu, jaunu darba vietu radīšanu, inovāciju ieviešanu un birokrātijas mazināšanu.

Tā liecina Dienas Bizness apsekojums, aptaujājot uzņēmējus un nozares speciālistus vairākās nozarēs. Lai gan daļa ir piesardzīgi un ne pārāk vēlas izteikties par EP un Latvijas spēju ietekmēt lēmumus Eiropā, tomēr kopumā ir iezīmējamas vairākas jomas, pie kurām būtu jāstrādā. Jauno EP deputātu galvenais uzdevums ir rūpēties par Eiropas Savienības konkurētspēju globālajā pasaulē un augsti apmaksātu darba vietu radīšanu, tā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). Tādēļ darba devēji grib, lai pēc vēlēšanām eirodeputāti ar daudz lielāku centību nekā līdz šim ķeras pie ciešākas sadarbības veidošanas savienības iekšienē, bet vienotā tirgus principi arvien vairāk būtu jāattiecina arī uz tādām jomām kā nodokļi, finanses, enerģētika, pētniecība, inovācijas un citiem sektoriem. Īpaša loma būtu jāpiešķir arī izglītības un inovācijas jautājumiem. Tostarp būtu jāsekmē izglītības, īpaši profesionālās izglītības, kvalitāte, sasaistot to ar darba tirgus prasībām, bet, nodrošinot ieguldījumus izpētē, varētu celt ES dalībvalstu konkurētspēju pasaulē. Uzņēmēju vēlmi investēt attīstībā un ražošanā savukārt varētu veicināt ar kopīgu ES nodokļu politiku. Darba devēji grib redzēt administratīvā sloga mazināšanu gan nacionālā, gan ES līmenī. «Latvijas tautsaimniecības interesēs ir rast veidus, kā mainīt pastāvošo sociālekonomisko nelīdzsvarotību ES,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. LDDK norāda – lai gan dalība ES ir devusi daudz labumu, tieši Latvijas ekonomikas relatīvi zemā konkurētspēja radījusi lielo emigrāciju. ES kopumā konkurētspējas ziņā zaudē savas pozīcijas. Piemēram, kopējais nodokļu slogs ES ir augstāks nekā ASV vai Japānā. Arī administratīvās prasības uzņēmējdarbības sākšanai ir apgrūtinošākās. Pieaug arī elektroenerģijas cenas. Turklāt tas notiek laikā, kad ASV ir vērojams enerģijas cenu kritums, tādēļ virkne ražotāju apsver savas darbības pārcelšanu uz ASV. Tam visam ir jābūt jaunā EP sasaukuma uzmanības lokā, uzsver darba devēji.

Austrumu partnerībā uzsvars pārbīdīts uz individuālu pieeju un lietišķumu; biznesu gan vājina sabiedrības dilemmas

Austrumu partnerības (AP) Rīgas samita ietvaros notikušajā Biznesa forumā tā rīkošanas partnera ‒ Latvijas Darba devēju konfederācijas ‒ prezidents Vitālijs Gavrilovs nenoguris uzsvēra sociālo partneru dialoga nozīmi ES un austrumu pierobežas partneru starpā. Tas visai uzskatāmi demonstrēja ES vispārējās AP politikas stratēģijas maiņu. To sevišķi likusi pārskatīt Krievijas agresija Ukrainā, kas ir skatāma kontekstā ar iepriekšējo AP samitu Viļņā.

Arī Latvijas ekonomikas ministre foruma atklāšanas diskusijā sacīja, ka ES un AP sadarbība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Lai to lieki nepārbaudītu un AP ideju ‒ Eiropas vērtībās balstītu sadarbību ar Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu ‒ vispār uzturētu dzīvu un darboties spējīgu, turpmāk uzsvars būs tieši uz lietišķajām attiecībām, priekšplānā izvirzot uzņēmējus, «kas spēj lietas mainīt», kā to formulēja Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas (EESK) Darba devēju grupas prezidents Jaceks Pjotrs Kravčiks. Arī ekonomikas ministre sarunā ar DB forumā sacīja, ka «galu galā ir jāsaprot ‒ cik liela interese šajās attiecībās būs biznesam, tik liela tā būs arī politiķiem. Tie attiecīgi nosvērsies par labu kādam no virzieniem – austrumiem vai rietumiem.»

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.

Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē, teikts izplatītajā paziņojumā. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

Nozaru saraksts ir nepārdomāts un vērsts uz esošā uzņēmējdarbības līmeņa samazināšanu, ko Latvija nemaz nevar atļauties

Tā uz DB jautājumiem par mikrouzņēmumu nodokļa likteni atbildes sniedz Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Bieži vien kaimiņvalstis Latviju slavē par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ieviešanu, lai gan citās valstīs atbalsts mazajiem uzņēmumiem tiek organizēts citos veidos. Kā kopumā vērtējat mikrouzņēmuma nodokli Latvijā? Vai tas ir nepieciešams un atbalstāms?

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika izveidots ar konkrētu mērķi – samazināt ēnu ekonomiku un dot iespēju uzsākt legālu/reģistrētu uzņēmējdarbību. Šī modeļa ieviešana būtiski palielināja uzņēmēju skaitu valstī. Mikronodoklis lielā mērā ir labs instruments, lai uzsāktu uzņēmējdarbību un gūtu tam nepieciešamās iemaņas. Mikronodokļa forma ir piemērojama tajos gadījumos, kad uzņēmuma apgrozījums ir relatīvi neliels. Kā īpaši pozitīvs aspekts jāuzsver salīdzinoši ērta un vienkārša grāmatvedība, kas būtiski atvieglo saimniecisko darbību. Zemā likme 9% no apgrozījuma ir būtiska sektoros, kuros ir augsts atalgojuma īpatsvars. Ja gribam ēnu ekonomiku mazināt – nodokļu sistēmai jābūt tādai, lai nodokļi ir samaksājami – pretējā gadījumā nebūs vai nu uzņēmējdarbības, vai nu nodokļi pilnībā netiks samaksāti.

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadību pārrunāja nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienojās par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas.

"Uzlabojumi nodokļu sistēmā nepieciešami, lai to padarītu taisnīgāku, nodrošinot sociālo aizsardzību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam, kā arī Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai. Šodien tikšanās laikā pārrunājam gan valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. Strādāsim kopā, lai sagatavotu pārdomātu un izsvērtu nodokļu sistēmas uzlabojumu plānu," pēc tikšanās pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

"Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri - uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai," teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis.