Likvidēts viens no senākajiem liķieru ražotājiem SIA Veta, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam 2011.gada jūnijā ticis ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts pagājušā gada februārī, vienlaicīgi pasludinot maksātnespējas procesu. Kopš pērnā gada februāra uzņēmumam notikušas vairākas kreditoru sapulces, bet pagājušajā nedēļā notikušajā tiesas sēdē pieņemts lēmums SIA Veta maksātnespējas procesu izbeigt.

Iesniegtie gada pārskatu gadi liecina, ka pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums bijis salīdzinoši zems, piemēram, 159,766 tūkstoši latu 2009.gadā.

Lursoft dati rāda, ka kopš 2007.gada spirta destilēšanas, rektificēšanas un maisīšanas sfērā strādājošajam SIA Veta vienīgais īpašnieks bijis Aivars Janovskis. Viņš pēc SIA Veta likvidācijas saglabājis dalību desmit citos Latvijas uzņēmumos.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

A/s Latvijas balzams uzsācis ražot Latvijā stiprāko degvīnu – LB Vodka 69%, kas ir paredzēts dažādu ogu un augļu uzlējumiem, kā arī liķieru pagatavošanai.

Latvijas balzama veiktajā patērētāju aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu, gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto norādīja, ka vismaz reizi ir nobaudījuši vai paši pagatavojuši ķiršu, zemeņu, upeņu, jāņogu vai kādu citu uzlējumu. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka jaunais degvīns LB Vodka 69% varētu kļūt par patērētāju vidū iecienītu produktu, norāda a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

Alkohola saturs ap 70% ir vispiemērotākais populārāko uzlējumu un liķieru pagatavošanai, jo nodrošina optimālu garšas un aromāta izvilkumu, kas nav iespējams ar parastajiem degvīniem, piebilst Valters Kaže.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans vienā brīdī pauž vienu viedokli, bet citā brīdī – apšauba sevis teikto un tādējādi parāda, ka nav tā vērts, lai tiktu uzklausīts, uzskata Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Uzņēmums izplatītā paziņojumā atsaucas uz K. Lipmana sacīto 31. jūlija laikrakstā Diena, kurā akcionārs pauž neizprati par to, ka Liepājas metalurgam, kas jau 2009. gadā un 2010. gadā bijis maksātnespējīgs, tikušas dotas valsts garantijas. «Uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet tam dod valsts garantiju!» intervijā sacīja K. Lipmans.

Tikmēr 2008. gada 11. novembrī Latvijas avīzē K. Lipmans sacījis gluži pretējo: «Uzņēmumam nebūtu nekādu problēmu turpināt modernizāciju, ja nebūtu krīzes. Galvojums nepieciešams, jo situācija ir nestabila arī bankās, tās kļuvušas ļoti piesardzīgas. Es pat nezinu, vai arī valsts galvojums palīdzēs – ja jau valstī ir krīze, ko tā var galvot? Taču bez rekonstrukcijas uzņēmumam nav nākotnes un attīstības. Latvijas ražotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts, un valstij tas jāsaprot. Mēs taču maksājam ļoti lielus nodokļus. Tāpēc nevar tikai pārmest ražotājiem, ka tā ir viņu privāta lieta. Un Dubaijā tikai gaida, lai pie viņiem nāk ražotāji, jo tur vispār nav nekādu nodokļu.»

Ņemot vērā patērētāju interesi, a/s Latvijas balzams pēc trīs gadu pārtraukuma atsācis krējuma liķiera Šarlote ražošanu.

Šarlote būs nopērkama gan ar pasaulē atzītā Rīgas Melnā balzama, gan arī ar kafijas garšu. Krējuma liķiera Šarlote mērķauditorija ir sievietes, turklāt pašreizējās a/s Latvijas balzams iestrādes liecina, ka drīzumā viņas varēs novērtēt šo dzērienu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, skaidro a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

Krējuma liķieri Šarlote sāka ražot 1997.gadā. Pēc diviem gadiem sasniegts iespaidīgs Šarlote ražošanas apjoms - 170 000 litru gadā, un tā bija kļuvusi par daudzu Latvijas sieviešu iemīļotāko dzērienu. 2003. gadā Šarlote aizņēma gandrīz 90% tirgus daļu krējuma liķieru kategorijā. Tomēr jaunu šī dzēriena attīstības ceļu meklējumi vairs nebija tik veiksmīgi un 2009.gadā pavisam pārtraukta produkta ražošana. Tomēr zīmola spēks izrādījies spēcīgāks par skarbajiem tirgus apstākļiem, sniedzot iespēju atjaunot krējuma liķiera Šarlote ražošanu jaunā veidolā.

«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»

Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.

Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?

Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.

AS Latvijas balzams laidis klajā jaunu liķieru sēriju – Moulin de Fruits, informē uzņēmums.

Jaunā zīmola Moulin de Fruits radīšanā ieguldītas salīdzinoši nelielas investīcijas 8000 eiro apmērā. Darbs pie zīmola radīšanas, receptūrām un iepakojuma aizņēma aptuveni divus gadus. Moulin de Fruits ir pieejami trīs dažādās garšu variācijās un to ražošanā izmantotas dabīgas sulas un ekstrakti.

«Lai arī liķieri veido tikai 3% no kopējā alkoholisko dzērienu tirgus Latvijā, neskaitot alu, kategorijā ir spēcīgi līderi kā Moka, Jagermeister vai Vana Tallina. Arī jaunajam zīmolam Moulin de Fruits ir potenciāls kļūt par vienu no līderiem,» vērtē zīmola vadītājs Latvijas tirgū Ģirts Liniņš.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, šā gada sešos mēnešos Latvijas balzama alkoholisko dzērienu realizācija vietējā tirgū augusi par 7%, sasniedzot 529 tūkstošus dekalitru. Uzņēmums ir kāpinājis tirgus daļu par 2%, tādējādi pārstāvot 24% no Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus, neskaitot alus segmentu, liecina tā sniegtā informācija medijiem.

AS Latvijas balzams apgrozījums vietējā tirgū palielinājās par 10%, eksporta tirgū par 10,6%. Arī eksports pēc S.P.I. Group pasūtījuma pieaudzis par 6%. Pēc apjoma lielākie noieta tirgi bijuši Baltijas valstis, Krievija, Vācija un Skandināvijas valstis.

Kopējais uzņēmuma neauditētais apgrozījums pirmajā pusgadā, ko veido dati par vietējo un eksporta tirgiem, bija 31,7 miljoni latu, savukārt neauditētā peļņa sasniedza 1,1 miljonu latu.

«Ražošanas kāpumu pirmajā pusgadā galvenokārt veicināja eksporta tirgu pieprasījums un mūsu speciālistu mērķtiecīgs darbs, virzot produktus ārvalstu tirgos. Ja Eiropas Savienības dalībvalstīs noiets saglabājās iepriekšējā gada apmērā, tad, piemēram, uz Ukrainu eksporta apjomus palielinājām par 53%, savukārt uz Krieviju par 45%,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš, skaidrojot realizācijas apjoma kāpumu.

Ventspils vēsturiskajā centrā esošajās ēkās Pils ielā 45 un 47 aizvadīti spāru svētki - investējot 1,7 miljonus eiro, nākotnē šīs ēkas nodrošinās daudzfunkcionālu biroju telpu funkcijas, ēkā saglabājot arī daļu to interesantās vēstures.

Pils ielas 45 ēku Karls Hilmans uzcēla 1876. gadā pēc Hofmana projekta, to paredzot, kā divstāvu dzīvojamo namu. 1909. gadā ēkas īpašnieks J. Eismonds pēc Vitomska projekta veic otrā stāva pilnīgu izbūvi. Ēkā līdzās dzīvojamām telpām atradās aptieka, smaržu un parfīmu tirgotava, vēlāk tika iekārtots augļu, minerālūdens un limonādes veikals, kā arī Talsu šņabju un liķieru fabrikas noliktavas kroņa monopolpārdotava.

Pils ielas 47 F.Bēberova ēkas īpašumā 20.gs.sākumā atradās gan dzīvojamās telpas, gan dažādas tirdzniecības iestādes – brāļu Cipu lauksaimniecības produkcijas tirgotava, F.Ofkanta zārku veikals, kā arī J.Kaplana zobārstniecības kabinets, kur pēc neilga laika brīvvalsts periodā, abas mājas tika izmantotas kā dzīvojamās mājas. Tomēr aptuveni 1980. gadā, Pils ielas kvartālam nonākot "sanitārajā zonā" iedzīvotāji dzīvojamās ēkas pamazām sāka atstāt. Pēdējās liecības par Pils ielu apdzīvotību 20.g.s. liecina, ka 1994. gadā ēkas tika apdzīvotas.

Pēdējos gados Avotu ielā Rīgā atkal ieplūst dzīvība, ko apliecina raibs uzņēmumu pulks; tā vilina ar salīdzinoši izdevīgu telpu cenu, netālo atrašanos no pilsētas centra

Avotu ielas posmā no Stabu ielas līdz Ģertrūdes ielai mājvietu raduši daudz un dažādi uzņēmumi, sākot no dažādām kafejnīcām līdz ķīmiskajai tīrītavai un antikvariātam, kur var atrast dažādus senus priekšmetus. Aptaujātie uzņēmēji gandrīz visi kā viens norāda, ka pēdējos gados Avotu iela atdzīvojusies, tukšās telpas pamazām tiek aizpildītas un tiek atvērti jauni iestādījumi. Šajā ielas posmā gan nevar atrast lielus uzņēmumus, pārsvarā tie ir vidēji vai pavisam mazi. Lai gan kompāniju pārstāvji labprāt dalās pārdomās par Avotu ielas attīstības perspektīvām, reti kurš vēlas tikt konkrēti pieminēts, norādot, ka publicitāte varētu radīt liekas problēmas.

Jaunu tirgu atvēršana pašmāju nelielo uzņēmumu produkcijai iespējama tikai ar kooperāciju – to savākšanu dūrē, turklāt ar tiešu valsts iesaisti

To intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmēju kluba Rīgas marka (nodarbojas ar pārtikas produktu reklāmu un virzīšanu ārvalstu – Krievijas, Baltkrievijas, Aizkaukāza un Viduāzijas, arī Eiropas – tirgos) valdes loceklis Normunds Štāls. Viņaprāt, patstāvīgi jaunus tirgus var atvērt tikai daži lielie uzņēmumi, bet ne katrs mazais atsevišķi. Krīze, kad uzņēmumi tiks vērti ciet, pieaugs bezdarbs un saruks nodokļu ieņēmumi, ir tas instruments, kas var piespiest valsts pārvaldi mainīt gadiem iesīkstējušas tradīcijas un sākt izmantot šeit neordinārus risinājumus, kuros no budžeta sadales jāpāriet uz naudas pelnīšanu.

Šā gada rudenī, pārceļoties uz jaunajām ražošanas telpām Stopiņu novadā, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs attīstījis un paplašinājis piedāvātas produkcijas sortimentu, radot jaunas darbavietas Salaspils, Stopiņu novada un Rīgas iedzīvotājiem.

«2015.gadā SIA Latvijas pārtikas ražotājs iegādājās jaunas ražošanas telpas un iekārtas. Ieguldījums uzņēmuma attīstībā ļauj palielināt kulinārijas produkcijas ražošanas apjomus vismaz trīs reizes,» informē SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors Andris Freimanis. «Ādažos, kur iepriekš atradās SIA Latvijas Pārtikas ražotājs galvenā ražotne, turpinās darboties uzņēmuma gaļas pārstrādes cehs.»

«Lai nodrošinātu ērtu darbinieku nokļūšanu uz jauno darbavietu, no Ādažiem uz jauno ražotni Stopiņu novadā tiek organizēts autobuss. Tāpat kolēģiem tika piedāvāta iespēja turpināt strādāt gaļas pārstrādes cehā Ādažos,» skaidro A.Freimanis, papildinot, ka pašreiz SIA Latvijas Pārtikas ražotājs strādā 62 darbinieki, no kuriem 14 ir jauni uzņēmuma kolēģi.

Lielbritānijas tērauda ražotājs «British Steel» trešdien kļuva maksātnespējīgs pēc tam, kad pēdējā brīža sarunās ar valdību uzņēmumam neizdevās panākt finansiālu glābšanas palīdzību, paziņoja arodbiedrības vadība.

«Tās ir sirdi plosošas ziņas tūkstošiem darbinieku,» uzsvēra arodbiedrības GMB ģenerālsekretārs Tims Roašs.

«Ministriem vajadzēja būt gataviem izmantot visas iespējas - tostarp nacionalizāciju -, lai glābtu British Steel, bet viņiem bija vienalga vai arī viņi nespēja noņemt savas ideoloģiskās brilles, lai glābtu smagi strādājošos cilvēkus un kopienas,» viņš sacīja.

«GMB pieprasa tūlītējas garantijas par nākotni tūkstošiem British Steel darbinieku un viņu ģimenēm,» piebilda arodbiedrības līderis.

Sarunas starp britu valdību un tērauda ražotāja īpašnieku «Greybull» cieta neveiksmi, tāpēc sākts maksātnespējas process, apdraudot 50010 darbavietu Lielbritānijā un 20 tūkstošus darbavietu uzņēmuma piegādes ķēdē.

Hamburgas tirgotāji pieprasījuši 18 miljonus eiro lielas kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies grautiņos, ko pagājušajā nedēļā G20 samita laikā pilsētā sarīkoja kreisie ekstrēmisti.

Iekšpilsētas veikalu īpašnieki šo summu pieprasījuši Hamburgas mēram Olafam Šolcam adresētajā vēstulē, otrdien vēta sabiedriskā raidorganizācija NDR.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir asi nosodījusi grautiņu rīkotājus un paziņojusi, ka tajos cietušajiem pienākas kompensācijas no valsts.

Hamburgas tirgotāji norādījuši, ka šajā summā nav iekļauti izdevumi par piesardzības pasākumiem, kurus tiem nācies veikt pirms G20 samita.

Daudziem veikalniekiem galotņu sanāksmes priekšvakarā nācies iegādāties skatlogu vairogus un nolīgt apsargus.

Vēstulē, ko parakstījusi Ziemeļu mazumtirgotāju apvienība un Hamburgas vidējo un lielu uzņēmumu apvienība norādīts, ka daļa uzņēmumu nav varējusi strādāt, jo darbinieki vardarbīgo protestu dēļ bijuši pārāk iebiedēti, lai ierastos darbā.

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos.

Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vēta pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90. gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018. gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Izstrādātie grozījumi likumā «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» paredz novērst situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību.

Likumprojekts paredz, ka darbinieku tiesības apmierināt prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiks nodrošinātas gadījumos, kad darbinieki ilgstoši tiesājās ar darba dēvēju par darba samaksu un citu atlīdzību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, bet tiesvedības laikā vai, uzsākot piedziņas procesu, darba devējs kļuvis maksātnespējīgs.

Līdz ar grozījumiem cerēts aizsargāt tos darbiniekus, kuri savu tiesību aizsardzībai vērsušies tiesā, lai no darba devēja piedzītu dažādus maksājumus, vai pieteikuši darba devēja maksātnespēju un kuru prasījumus no garantiju fonda saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu nav iespējams apmierināt, skaidro likumprojekta izstrādātāji – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Krievijas pilsoņiem piederošais mākslīgo safīra kristālu ražotājs SIA Baltic Crystal būs pasaulē piektais lielākais kristālu ražotājs, sola Baltic Crystal ģenerāldirektors Andrejs Mihailovs.

Vienlaikus pēc plānotajiem apjomiem Baltic Crystal pasaulē būs pieskaitāms pie vidēja lieluma kristālu ražotājiem, jo četri lielākie uzņēmumi kristālus ražo lielos apjomos, norādīja Mihailovs.

Patlaban pasaulē lielākais safīra kristālu ražotājs ir Krievijas uzņēmums Monokristal Stavropolē. Vēl viens liels ražotājs ir ASV uzņēmums Rubicon Technology, kuru izveidojuši izceļotāji no Krievijas, izmantojot Krievijā radītas tehnoloģijas.

«Vēl ir Japānas ražotājs KSR, taču viņi ražo savām vajadzībām, līdz ar to ražošanas apjomi ir grūti saprotami. Pērn lielu kristālu ražošanas apjomu sasniedza viens uzņēmums Dienvidkorejā,» skaidroja Mihailovs.

Metālapstrādes un mašīnbūves izstādē "Tech Industry 2022", kas norisināsies no 19.maija līdz 21.maijam Ķīpsalā, piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi, informē izstādes organizatori.

Vienotā Ukrainas nacionālajā stendā būs sastopami mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas un jauno tehnoloģiju uzņēmumi no Ukrainas, tostarp metāla lāzergriešanas iekārtu ražotājs "Aramis Laser Systems", metāla pretkorozijas aizsardzības jomas uzņēmums "Escal", dzelzs lējumu ražotājs "Metalit" un smago kravas automašīnu, piekabju, lauksaimniecības un speciālās tehnikas ražotājs "VARZ".

Izstādē būs arī uzņēmums "Dniprodzerzhynsk Steel Plant", kas specializējas autobūves lējumu ražošanā, un lauksaimniecības tehnikas ražotājs "Egritech", kas sniedz inženiertehniskos pakalpojumus.

Tāpat izstādē piedalīsies uzņēmums "Dniprovagonmash", kas ražo kravas vagonus dzelzceļiem un dažādām projektēšanas, ražošanas nozarēm. Būs arī uzņēmums "Triada Welding", kas specializējas inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā un tehnoloģiju izstrādē, metāla iekārtu ražotājs "Variant AgroBuild", kā arī krāsas, lakas un pārklājumu ražotājs "Leader Group International".

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.