Mežacūkas sāk iekarot ne tikai Rīgas centru, nu jau tās ir sapratušas, ka arī Jūrmala ir laba vieta pastaigām. Izskanējušas runas, ka aktivitātes Ādažu poligonā tās mudinājušas pārvietoties uz mierīgāku zonu. Tiesa gan, kāpēc cūkas izvēlas galvaspilsētas centru, neviens īsti nevar paskaidrot, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Lai mazinātu mežacūku populāciju pilsētas centrā, vakar Rīgas domē (RD) tika sasaukta darba sapulce, kurā piedalījās iesaistīto jomu speciālisti – to vidū arī mednieki, veterinārārsti, Zemkopības ministrijas pārstāvji un citi. Piedāvājums nošaut mežacūkas pašvaldības pārstāvju vidū neradīja lielu atsaucību. Vides pārvaldes nodaļas speciālistes uzsvēra, ka tam būtu jābūt galējam risinājumam, ja citus atrast neizdotos. Kā viens no iespējamiem variantiem izskanēja arī tīģeru mēslu kaisīšana, kas varētu aizbiedēt cūkas.

Veterinārārsts Jānis Beinerts Dienai uzsvēra, ka pilsētā ir jārada apstākļi, kas mežacūkas atbaidītu, pretējā gadījumā ar katru gadu Rīga piedzīvos arvien lielāku šo dzīvnieku pieplūdumu. «Protams, mans piedāvājums par tīģeru kakām ir pavisam naivs, bet situācija kaut kā ir jāsakārto. Berlīnē, piemēram, ir tādas īpašas joslas, kas radītas nolūkā atbaidīt mežazvērus,» skaidro J. Beinerts. Tīģeru mēslu izkaisīšana, lai novērstu mežacūku populāciju pilsētā, domes sēdē netika uztverta ar ironiju. Tiesa gan, izskanēja iebildumi, ka mežacūkām Latvijā nav pieredzes ar tīģeriem, tāpēc arī to mēsli dzīvniekos neradīs baiļu instinktu. Tīģeru mēslus tika piedāvāts aizstāt ar vilku mēsliem.

Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš (V) vietējiem mednieku klubiem lūdzis monitorēt situāciju ar mežacūkām novadā, nepieciešamības gadījumā arī dzīvniekus izšaujot tik lielā mērā, cik pieļauj izsniegtās medību atļaujas.

Trapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka ne Ikšķiles, ne acīmredzot arī Rīgas pašvaldība iepriekš nevarēja rēķināties ar izveidojušos situāciju. Tika plānots, ka izvestie dzīvnieki pielāgosies jaunajai videi, taču pēc pirmās pārvešanas secināms, ka pilsētas dzīvnieki ir pārāk pieraduši pie cilvēka un vairs nebaidās.

Pašlaik Ikšķiles iedzīvotāji jau sūdzējušies par izjusto apdraudējumu, jo mežacūkas brīvi un bez bailēm nākot pagalmā un pat skrienot cilvēkiem virsū. Dzīvniekus nebiedējot arī suņi.

Trapiņš skaidro, ka šajā situācijā, kad dzīvnieki jau apdraud cilvēku, ir jārīkojas. Tādēļ tik lielā mērā, cik pieļauj normatīvi, mežacūkas Ikšķiles mežos tiks nomedītas. Tas ir svarīgi arī, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatības riskus.

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Pārtikas un veterinārais dienests ir atcēlis klasiskā cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonas.

Šīs zonas mājas cūku saslimšanas dēļ bija noteiktas attiecīgi 3 un 10 kilometru rādiusā ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastos, jo šajās zonās esošajās saimniecībās atkārtoti ņemtajos mājas cūku asins paraugos klasiskā cūku mēra vīruss nav konstatēts.

Joprojām un vismaz turpmākos divus līdz trīs gadus spēkā būs klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas, kas šobrīd ietver Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas un Krāslavas novadus, 12 Daugavpils novada pagastus - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas un Demenes, trīs Rēzeknes novada pagastus – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņus Ludzas novada pagastus - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divus Alūksnes novada pagastus – Pededzes un Liepnas. Šīs teritorijas robežas var tikt mainītas, ja ārpus tām tiks atklāti jauni meža vai mājas cūku saslimšanas gadījumi ar klasisko cūku mēri.

Mednieki, šaujot mežacūkas, turpmāk varēs izmantot trokšņa slāpētājus (klusinātājus). To paredz Saeimā ceturtdien, 19.martā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu un izsludināto ārkārtas situāciju vairākos novados un pagastos medniekiem tika uzlikts pienākums samazināt mežacūku populācijas blīvumu.

Trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina par 30-40 procentiem, un netiek iztraucētas citas mežacūkas, samazinot to pārvietošanās un migrācijas iespējas, kā arī līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus. Tas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Trokšņa slāpētāji medībās plaši tiek izmantoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo troksni pārējai sabiedrības daļai, kura nav iesaistīta medību procesā, norāda likumprojekta autori.

Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) paplašinājis klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas līdz Igaunijas robežai, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai.

Tādējādi pašlaik par cūku mēra inficētajām teritorijām uzskatāms Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas novads, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas ir mainītas, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai, informē PVD.

Lai gan Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Lietuvas austrumdaļā sāka izplatīties jau gandrīz pirms četriem gadiem, kad valstī ieklīda inficētas mežacūkas no Baltkrievijas, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests raizējas, ka valsts rietumdaļā, Žemaitijā, šī bīstamā slimība var ienākt no Latvijas.

Pagājušajā nedēļā ĀCM uzliesmojums tika konstatēts Sēlijā, Neretas novada zemnieku saimniecībā ar 44 cūkām. Ap šo saimniecību noteiktā uzraudzības zona ietver arī Lietuvas teritoriju netālu no Biržiem.

Neretas pagastā saimniecībā nāksies likvidēt 44 mājas cūkas

Taču, kā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vidmants Paulausks, briesmas draud arī Mažeiķu un Akmenes rajoniem Lietuvas ziemeļrietumos, jo Latvijas pusē netālu no abu valstu robežas atklāti slimības perēkļi.

«Pilnīgi iespējams, ka rajonos, kur līdz šim slimības perēkļu nav bijis, cūku mēris ienāks nevis no Lietuvas austrumiem, bet no Latvijas,» viņš norādījis.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

SIA Daba laba, kas ar zīmolu Wild Good ražo dabīgas matu ķemmes no mežacūku sariem, eksports veido aptuveni 70% no tirdzniecības. Patlaban uzņēmumam ir partneri Spānijā, Nīderlandē, Igaunijā, Beļģijā un Austrālijā, kas saglabāsies kā prioritārie eksporta tirgi arī nākotnē, stāsta uzņēmuma īpašniece Loreta Pižika.

2010. gadā plānojot biznesa attīstības virzienu, Daba laba īpašniece sapratusi, ka vēlas strādāt dabai draudzīgā veidā un izmantot tikai Latvijā nomedītu mežacūku sarus, kā arī izmantot koku ar FSC sertifikātu, kas apliecina, ka koksne ir no meža, kas tiek apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski izdevīgi.

«Kad 2010.gadā nolēmām no mežacūku asajiem sariem ražot ķemmes, sapratām, ka pasaulē jau tādas ražo - ir vairāki zīmoli, kas ražo šādas ķemmes un pārdod par 300 ASV dolāriem (222 eiro), ir zīmoli, kas pārdod par aptuveni desmit ASV dolāriem (7,4 eiro), bet tajās lielākoties izmanto plastikāta materiālus. Nolēmām, ka mūsu niša varētu būt tieši ekoloģiskie produkti - no dabīgiem materiāliem, bez plastmasas un gumijas piejaukumiem,» atzina L. Pižika.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Latvijas Biškopības biedrības valde pieņēmusi lēmumu izstāties no biedrības Zemnieku saeima.

^{(Papildināta ar pēdējo rindkopu)}

Vairāk nekā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā un Zemnieku saeima (ZSA) šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet Zemnieku saeima atbalsta videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu, informē biedrības pārstāve Ieva Zēģele.

Latvijas Biškopības biedrība 2011. gada rudenī iestājās ZSA, lai kopīgi strādājot varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. Diemžēl biškopji konstatējuši, ka ZSA nerūpējās par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Zemeņu audzēšanas bizness Latvijā joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ogas tiek audzētas vismaz triju hektāru platībā, turklāt tiek pārzināta augu bioloģija un iegādāti kvalitatīvi un licencēti stādi, atzina zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

Viņš norādīja, ka viena zemeņu hektāra ierīkošanas izmaksas svārstās atkarībā no tā, kā šo biznesu organizē. Ja vadās pēc principa «ko daba devusi», proti, plānots ieguldīt tikai zemes apstrādē un stādos, hektāru var apstādīt par 3500 latiem. Ja grib saimniekot nopietnāk, jārēķina vairāk nekā 7000 latu uz hektāru.

«Ja vēlas ražot rūpnieciskos apmēros, uz vienu hektāru nepieciešams 33 000 līdz 50 000 stādu. Stādu cenas ir no desmit līdz 35 santīmiem. Audzējot lielos apjomos, būs nepieciešamas plēves un laistīšanas sistēma, kā arī vajadzēs žogu, citādi stirnas izēdīs ogas, savukārt mežacūkas izraks visu no vietas, meklējot kartupeļus. Izmaksas attiecīgi būs no 7500 līdz 12 000 latu uz vienu hektāru,» sacīja Stendze.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Jau pērn Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) bija jāsniedz garantijas trešajām valstīm, ka, neraugoties uz Āfrikas cūku mēra gadījumiem, var turpināties dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu, savukārt šogad slimības izplatības dēļ attiecīgais eksports būs nopietni apdraudēts, atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ja mēris pietuvosies Rīgai tiktāl, ka tā būs jāiekļauj karantīnas teritorijā, proti, 40 kilometru rādiusā ap Rīgu tiks konstatētas slimas mežacūkas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu būs nopietni apdraudēts,» sacīja Balodis.

Pēc PVD datiem, 2015.gada pirmajā pusgadā caur Rīgas ostu uz trešajām valstīm - Baltkrieviju, Krieviju, Azerbaidžānu, Tadžikistānu, Kazahstānu, Maroku un citām - izvestas vairāk nekā 700 dzīvnieku barības kravas. Tāpat izvestas teju 300 dzīvnieku izcelsmes pārtikas kravas uz tādām valstīm kā Libāna, Gruzija, Malaizija, ASV, Maroka, Izraēla, Saūda Arābija, Taizeme, Ēģipte, Singapūra.

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.