Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Atbalstot vietējo uzņēmumu attīstību, AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) piešķīrusi 2,95 miljonu eiro finansējumu celtniecības tehnikas nomas uzņēmumam SIA "TRAKTORS.lv" uzņēmējdarbības attīstībai un jaunas tehnikas iegādei.

Šis finansējums veicinās uzņēmuma konkurētspēju un nostiprinās tā pozīcijas specifiskās celtniecības tehnikas nomas tirgū ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā.

SIA "TRAKTORS.lv" ir daļa no "Robirent" grupas, kurā ietilpst arī uzņēmums SIA "Ātrais Torņu Serviss". Grupa aktīvi darbojas Baltijas valstīs, kā arī citos Eiropas tirgos, tostarp Polijā, Čehijā un Ukrainā. Uzņēmumu pamatdarbība ietver pacēlāju, alumīnija torņu, ekskavatoru, būvtehnikas nomu, nodrošinot būvniecības nozares profesionāļus ar nepieciešamo aprīkojumu. SIA "TRAKTORS.lv" ir izveidots kā grupas uzņēmums, kas fokusējas uz celtniecības tehnikas nomas segmenta attīstību, piedāvājot plašu, modernu un efektīvu tehnikas klāstu klientiem dažādos tirgos.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) šonedēļ kādam uzņēmējam Kurzemē izmaksājusi šogad lielāko apdrošināšanas atlīdzību specializētās tehnikas apdrošināšanā gandrīz 109 tūkstošu eiro apmērā par negadījumā neatgriezeniski bojātu ekskavatoru, informē uzņēmums.

Šī gada jūlija beigās Saldus novadā, veicot meliorācijas darbus, BTA apdrošinātais ekskavators HITACHI ZX 210 LC iestiga un nogrima purvainā apvidū. Ekskavatora izvilkšana no purvainā apvidus ilga 12 dienas. Pēc glābšanas darbu veikšanas ekskavators tika nogādāts servisā, kur tika veikta ekspertīze. Eksperti secināja, ka negadījuma rezultātā ekskavatoram radītie bojājumi bija neatgriezeniski, kā rezultātā BTA saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu klientam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību par bojāgājušo tehniku, kā arī sedza glābšanas darbu izmaksas. Kopumā BTA par šo negadījumu izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 108 467 eiro.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Tērvetes novada zemnieks, restorāna, viesnīcas un alusdarītavas Zoltners īpašnieks Valters Bruss ir apmierināts ar pērn un šogad paveikto gan restorāna, gan citu viņa uzņēmumu attīstībā un paredz, ka šogad varētu kristies graudaugu cenas, taču pieprasījums pēc sēklu materiāla varētu palikt iepriekšējā līmenī.

«Iet labi. Klientu ir pietiekami daudz, tagad sākusies vasaras sezona, kad siltajās dienās apmeklētāju ir vairāk,» par pērnā gada oktobrī atklāto restorānu stāsta Bruss. Pie restorāna ierīkota arī āra terase, bet vēl tiek strādāts pie veikala koncepcijas, lai tajā varētu iegādāties alu. To pašlaik var nopirkt līdzņemšanai restorāna bārā.

Arī viesnīca ir noslogota, īpaši brīvdienās. Bruss vērtē, ka klienti ir gan vietējie, gan tūristi no Latvijas un ārzemēm. «Tāpat kā citiem šajā jomā strādājošajiem,» piebilst uzņēmējs.

Firmas.lv informācija liecina, ka SIA Silāres, kas apsaimnieko restorānu, pērn par 51% krities apgrozījums, sasniedzot 624 962 eiro, bet vēl pirms gada apgrozījums bija 1 295 373 eiro. Ievērojami sarukusi arī peļņa, kas 2015.gadā bija 21 107 eiro, bet 2014.gadā - 104 598 eiro. Uzņēmuma vadība samazinājumu skaidro arī ar izmaksām, kas bija nepieciešamas alusdarītavas, restorāna un viesnīcas atvēršanai. Tāpat lieli izdevumi lauksaimniecības produkcijas ražotājam radās elektroenerģijas, tehnikas rezerves daļu un servisa pakalpojumu cenu pieauguma dēļ. Zemo realizācijas cenu dēļ netika realizēta arī iegūtā kviešu raža.

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Latvijā ir zemākā cena Eiropā, un zemnieks subsidē visu neefektīvo piena pārstrādi, intervijā DB saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža

«Tiem, kas mani apsveic ar Latvijas piena iegādāšanos, man gribas pateikt, ka esam nevis tikuši pie kādas dāvanas, bet, pieņemot lēmumu rūpnīcu glābt, uzņēmušies ārkārtīgi smagus pienākumus,» pēc sarunas jau pie izslēgta diktofona, atzīst Latvijas vadošā graudkopības kooperatīva šefs E. Ruža.

Fragments no intervijas:

Kas ir akūtākās vajadzības rūpnīcas attīstīšanā, ņemot vērā ambiciozos plānus?

Mūsu redzējumā rūpnīca jau pašlaik ir par mazu, bet ir iespēja attīstīties esošajā zemesgabalā. Tas nav šī gada plāns, jo mums ir jāpieslīpē tas, kam pietrūka līdzekļu, rūpnīcu būvējot. Nestāstīšu sīkāk, jo tad es atklātu, ar kādiem produktiem gatavojamies nākt tirgū. Viena no nepieciešamībām ir siera nogatavināšanas noliktava. Tuvākajā laikā redzēsim jaunus Latvijas piena ražotus Trikātas siera produktu līnijas produktus.

Ministru kabinetā atbalstītajos grozījumos Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA likumā, paredzot, ka OCTA turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, tomēr varētu veikt izmaiņas, aģentūrai LETA pieļāva finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka OCTA jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka lauksaimnieki ir noskaņoti pret piedāvātajiem OCTA likuma grozījumiem.

Savukārt finanšu ministre norādīja, ka oktobrī tiks sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas. «Konsultatīvajā padomē mēģināsim saprast, vai likuma grozījumos ietvertās normas ir skaidras un samērīgās,» atzina ministre.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Saules siltie stari pagājušajā nedēļā daudzus izvilināja dārzos un sētās jau pirms pavasara iestāšanās. Reģionālais laikraksts Kursas Laiks devies lūkoties, kā tam pošas pāvilostnieki.

Neliela rosība jau manāma mazdārziņos aiz Pāvilostas daudzdzīvokļu ēkām. Orisja Kopštāle jau aprušinājusi ogulājus un apkopj pārziemojušās mārtiņrozes. Apdobē viņa liek jūras mēslus, kas ziemā, pārklāti puķēm, tās pasargājot no izsalšanas, bet vasarā, ierakti zemē, esot labs mēslojums un neļauj saknēm izkalst. Smilšainajai jūras piekrastes zemei nepieciešamas daudzas piedevas. Lai gan jūra tepat aiz kāpām, tās izskaloto mēslu atvešanai jāgādā transports - esot ļoti smagi.

Pie kādas palielas dārza mājiņas skaldītas malkas kaudze, un saimniece Velta Vaškus to krauj akurātās rindās. Velta dzīvo pirmajā Pāvilostā uzceltajā daudzdzīvokļu mājā, tajā ir plīts un ar malku kurināms ūdens boilers. Rudeņos uz plīts tiekot gatavoti visi konservi. «Pagrabs tik pilns, ka karu varu pārdzīvot,» smejas saimniece.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Vakar Grobiņas pagastā liesmas izpostījušas granulu ražotnes noliktavu, kā arī divu blakus esošu ēku jumtus.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.12.32. Dega granulu ražotnes noliktava 1200 kvadrātmetru platībā.

Ugunsgrēka laikā liesmas pārmetās arī uz blakus esošo ēku jumtiem un postīja tos 40 kvadrātmetru platībā.

Cilvēki šajā ugunsgrēkā necieta.

Ugunsgrēks bija izcēlies SIA Kurināmā apgāde skaidu noliktavā un gatavā produkcija nav cietusi, informēja uzņēmuma īpašnieks Haralds Lāčkoks. Sadedzis viens traktors, bet otru traktoru izdevies izglābt no liesmām. Lai gan uguns liesmas jau bija pārmetušās uz blakus esošo ražotņu jumta, šīs ēkas nav būtiski cietušas. Īpašums bijis apdrošināts, bet zaudējumi pašlaik vēl nav sarēķināti, norādīja uzņēmuma īpašnieks.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pārdevis savu automobili Jeep Grand Cherokee SRT, viņš paziņojis sociālajā tīklā Facebook.

Tagad viņš vairākas reizes nedēļā uz darbu brauc ar velosipēdu. «Jā, starp citu, savu SRT es pārdevu. Visi tā plusi ar uzrāvienu līdz 100 km/h 4,8 sekundēs netiek pārāk atbalstīti Latvijas Ceļu satiksmes noteikumos. Un benzīnu pa pilsētu tas rija kā neliels traktors. Es, protams, nesaku, ka divritenis ir labāks par SRT. Taču tas ir labs savā veidā,» raksta N.Ušakovs.

N.Ušakovs 2014.gada izlaiduma Jeep Grand Cherokee SRT iegādājās 2014.gadā, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2014.gadu. Rīgas mēram vēl pieder arī 2010.gada izlaiduma Toyota Land Cruiser.

Mazinās lauksaimnieku iebildumi pret pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, šodien pēc OCTA konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šodien žurnālistiem atzina, ka iepriekš problēmas ar likuma grozījumu tālāku virzību radās tāpēc, ka nenotika viedokļu apmaiņa un trūka informācijas. Tomēr šodien FM, apdrošinātāji un lauksaimnieki vienojās likuma grozījumus turpināt skatīt darba grupā, kas vērtēs OCTA polises nepieciešamības principus lauksaimniecības, mežsaimniecības u.c. tehnikai, kas nepiedalās autoceļu satiksmē.

LOSP vadītājs pauda nožēlu, ka līdzīgas sanāksmes nenotika pirms likuma grozījumu izskatīšanas valdībā, tāpēc lauksaimniekiem nebija izpratne par likuma grozījumu piemērošanu. Tomēr pēc šodien sanāksmes lauksaimnieku iebildumi pret OCTA grozījumiem esot mazinājušies.

Piektdien Jēkabpils novada lielākā zemnieku saimniecība Krasti svinīgi atklāja vienu no modernākajām govju kūtīm Latvijā, kas uzbūvēta ar bankas Citadele un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu, informē bankas pārstāvji.

Kopējās investīcijas fermas izveidē ir 1,13 miljoni eiro, no kuriem 90% jeb viens miljons eiro ir bankas līdzfinansējums, bet pārējie 10% ir z/s Krasti pašu līdzekļi. Saimnieki ieguvuši arī vairāk nekā 633 tūkstošus eiro finansējumu no Lauku atbalsta dienesta, kas tiks novirzīts daļējai kredīta dzēšanai.

«Lai izveidotu šo fermu, kurā viss ir automatizēts un darbojas roboti, idejas braucām smelties uz līdzīgam saimniecībām Polijā un Igaunijā. Mēslu krātuve Latvijai netipiski ir izveidota zem kūts ēkas, no kurienes mēsli tiek izsūknēti. Tāpat kūtī ir izbūvēta arī piena māja, saimniecības un biroja telpas,» stāsta z/s Krasti īpašnieks Jānis Gaidis.

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Saulkalnes iedzīvotāji klusi lamā kanalizācijas ierīkošanas būvdarbu veicējus, kas ne tikai par diviem mēnešiem nokavējuši darbu nodošanas termiņu, bet arī ceļus pie iedzīvotāju mājām pārvērtuši par kurmja rakumiem, kuri lietus laikā pārtop par dubļu jūru, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Saulkalne ir apdzīvota vieta Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidaustrumos. Izvietojusies Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) labajā krastā iepretī Nāves salai. Romantiskas ainavas pie Daugavas un mierīgs ikdienas ritms. Tomēr viss nav tik idilliski, kā varētu domāt. Pateicoties ceļu būvniekiem, iedzīvotāji jau ilgāku laiku ir spiesti klunkurēt pa akmeņiem un brist dubļus, kas veidojas lietainā laikā, skaidro medijs.

Kā stāsta kāda vietējā iedzīvotāja, sākotnēji ceļu būvnieki solījuši visus darbus pabeigt pērn. Klāt jau nākamais gads, pienācis pavasaris, bet ceļš joprojām nav pabeigts. Šķiet, strādnieki arī tādi paslinki pagadījušies - tālumā vientuļi braukā traktors un veic šķietami bezjēdzīgu darbu - vāc zemi un ber netālu esošā kaudzē.

Laukos ražot nevienu brīdi nav viegli, tāpēc ir jādomā trīs soļus uz priekšu, atzīst uzņēmēji, dzīvesbiedri Aija Rutkovska un Konstantīns Jevstigņejevs.

Lai līdzsvarotu šobrīd vērojamo buksēšanu viņu izvēlētajā kokapstrādes nišā - sētu, žogu un aploku mietu ražošanā eksportam, ir dibināts jauns uzņēmums un uzsākts jauns biznesa virziens, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Uzņēmēji dzīvo Vijciemā, taču viņu atvērtā mietu ražotne jau astoto gadu darbojas Palsmanes pagastā.

Tagad tur sācis strādāt arī ģimenes uzņēmums SIA Jeveko, kura darbības joma ir kurināmā ražošana.

SIA Jeveko sniegs pakalpojumus malkas skaldīšanā un zāģēšanā gan privātpersonām, gan arī iestādēm un uzņēmumiem. Vajadzīgās iekārtas, kas aizstās roku darbu, kā arī piekabe un traktors, kas iekārtas darbinās, ir nopirktas, uzņēmējiem īstenojot projektu Lauku attīstības programmas pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu).

Godātā redakcija, vēlos pievērst jūsu uzmanību kādam svarīgam iemeslam mūsu kopīgajām ķezām. Proti, lozungiem. Ņemšanās ap partiju programmām, valdības deklarācijām un sirdsdziļu attiecību smeldzes izliešanu no Saeimas tribīnes ir par maz. Labi, bet maz.

Jāizpurina un jāatjauno ne tikai politikas saturs, personāži un ideoloģijas, jārevidē arī lozungu saimniecība. Protams, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un pielāgojot pārbaudītas vērtības mūsdienu sabiedriski politiskajai caurejai situācijai. Daļa vienkārši jātulko, daļa jāmodificē, un būs pa kādam vecam labam aizmirstam, kuri vienkārši jāceļ atkal saulītē.

Tā mana studenta jaunība Rīgas centrā ilgus gadus bija neona uguņu apstarota, kas no Padomju bulvāra nama jumta vienkārši un gaumīgi postulēje «SLAVA PSKP». Savukārt Ganību dambi šķērsojošo tiltu malas rotāja filosofiskais «Trešais – piecgades izšķirošais gads», ko nomainīja paša Ļeoņidiļjiča prātula «Ekonomikai jābūt ekonomiskai».

Gada siltajā periodā elektrolīniju bojājumu skaits, kuri radušies dažādu būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes darbu laikā, ir vairākkārt pieaudzis un elektrolīnijas tiek bojātas jau vairāk nekā 20 reizes nedēļā. Situācija ir kritiska, jo šo bojājumu novēršana sāk aizņemt lielāko daļu no operatīvā personāla darba laika un šogad tie jau ir radījuši AS «Sadales tīkls» zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, informē uzņēmums.

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons skaidro: «Situācija ir kritiska, jo nedēļas laikā tiek reģistrēti vairāk nekā 20 bojājumi. Darbinieki ir spiesti nekavējoties doties meklēt elektrotīkla bojājuma vietu, atliekot jau lielāko daļu savu plānoto ikdienas darbu. Bojājumi šogad ir radījuši uzņēmumam zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, turklāt cieš arī mūsu klienti, kuriem tiek traucēta elektroenerģijas piegāde. Diemžēl rodas ne vien elektroapgādes traucējumi klientiem un zaudējumi «Sadales tīklam», bet cilvēki riskē arī ar savu dzīvību. Viens no šādiem negadījumiem reģistrēts 16.septembrī Pāvilostas novadā, kur, iepriekš nesaskaņojot darbus, traktortehnikas vadītājs, vācot no meliorācijas grāvja nozāģēto koksni, ar hidromanipulatoru aizķēra vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas vadu. Traktors nodega, bet vadītājs ar roku un kāju apdegumiem nogādāts Valsts apdegumu centrā. Turklāt šādu negadījumu sekas var būt letālas.»

"Luminor Bank" piešķīrusi kredītu 3,2 miljonu eiro apmērā celtniecības tehnikas nomas uzņēmuma SIA "Ātrais torņu serviss" attīstībai, informē bankas pārstāvji.

Kompānija ietilpst Eiropas "Robirent group" un nodarbojas ar dažādu pacēlāju un citu ar celtniecību saistītu aktīvu iznomāšanu. Bankas piešķirtais aizdevums tiks izmantots jaunu pacēlāju iegādei, kurus plānots nodot tālākai iznomāšanai Baltijas valstīs.

"Ātrā torņu servisa" īpašnieks un direktors Kārlis Kalniņš-Liberis norāda, ka šis gads būvniecībā ir bijis izaicinošs ar zemūdens akmeņiem un lielu būvniecības uzņēmumu izstāšanos no tirgus, toties tas ir arī pavēris attīstības iespējas celtniecības tehnikas nomas uzņēmumiem.

K.Kalniņš-Liberis skaidro, ka, paplašinot nomas parku ar arvien jaunu tehniku, kompānija spēs piedāvāt vēl specializētākus risinājumus.

Šā gada pirmajos četros mēnešos trešās personas izraisījušas elektroenerģijas piegādes pārtraukumus 126 reizes, informēja AS Sadales tīkls.

Pērn kopā tika novērsti 404 šādi elektrotīkla bojājumi.

Kā piemērus AS Sadales tīkls min ielu rekonstrukcijas darbos pārrautus kabeļus, mežizstrādes laikā uz gaisvadu līnijām uzgāztus kokus. Šo atslēgumu laikā tiek traucēta elektroapgāde no dažiem desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem elektroenerģijas lietotāju.

Šonedēļ Dobeles novadā traktors ar paceltu kausu iebrauca vidējā sprieguma 20 kilovoltu (kV) līnijā, izraisot elektroietaises degšanu un elektroapgādes pārtraukumu Dobeles pilsētā. Pagājušajā nedēļā Daugavpilī AS Sadales tīkls 10 kV kabeļtīkla bojājumu radīja ekskavatorists, kurš rakšanas darbu laikā pārrāva kabeli un izraisīja elektroapgādes traucējumus klientiem pilsētas centrā.