Portāls db.lv aptaujāja dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjus, lai uzzinātu, kā veicies 2016.gadā un ko viņi sagaida nākamajā gadā.
Uzņēmēji nākamgad centīsies aktīvāk iekarot eksporta tirgus, savukārt no valsts sagaida stabilāku nodokļu vidi.
Plašāk - galerijā augstāk!
#1/6
Ekoloģisko sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražotāja SIA PURENN dibinātāja Agate Kanča
Šis gads PURENN kopumā pagāja produktu attīstības zīmē. Mūsu galvenais uzdevums, kuru arī veiksmīgi īstenojām, bija aktīvi investēt jaunu produktu izstrādē, jaunu, inovatīvu izejvielu un formulu meklēšanā. Tas līdzi nesa arī jaunu, uzticamu un uz izpēti, inovācijām vērstu piegādātāju piesaisti. Gada laikā būtiski paplašinājām savu produktu sortimentu, papildinājām to ar veļas mazgāšanas līniju un roku kopšanas līniju.
Otrs izaicinājums bija uzticamas un stabilas ražošanas komandas izveide. Esam izvēlējušies par savas ražotnes atrašanās vietu Jelgavu un šeit arī atradām savu komandu. Pateicoties LLU sagatavotajiem speciālistiem, vēsturiskajai pieredzei un zināšanām sadzīves ķīmijas un tīrīšanas līdzekļu, izejvielu ražošanā šajā apkaimē, mūsu komanda ir zinoša, izglītota, pilna entuziasma.
Mēs ļoti priecājamies arī par patērētājiem Latvijā. Izvēli par labu ekoloģiskiem tīrīšanas līdzekļiem ļoti daudzi cilvēki veica apzināti, ir zinoši, izglītoti un prasīgi, kas mums liek visu laiku domāt, ģenerēt idejas, pētīt, attīstīt un investēt, investēt. Konkurence šajā tirgus nišā Latvijā ir ļoti aktīva, bet tā ļauj būt modriem.
Eksporta tirgu apgūšana ir mūsu nākamā gada būtiskākā prioritāte. Iestrādes jau ir veiktas un šobrīd investīcijas tiek virzītas tieši tirgu apgūšanā. Latvijas tirgus diemžēl ir pārāk mazs, lai uzņēmums šeit varētu dzīvot un attīstīties. Mēs esam tam gatavi un lieliski apzināmies, ka ražošanas attīstīšana ir nepārtraukts investīciju process.
Un tieši tāpēc mūsu lielākā sāpe un arī vēlēšanās nākamajā gadā ir, lai mums ļauj augt un attīstīties. Diemžēl, jāatzīst, ka vislielākos šķēršļus liek tieši valsts. Mēs labi pārzinām savu darbu, varam attīstīt produktus, varam izglītot patērētājus, varam rēķināties ar konkurenci, attīstīt tirdzniecību un eksporta tirgus, mēs visu darām likumīgi, atbilstoši visiem kvalitātes un ražošanas standartiem, mums patiešām nevajag nekādu palīdzību no valsts puses. Ja vien mums nevajadzīgi netraucē.
Prognozējamība nozarē ir ļoti zema, nepārtrauktās izmaiņas likumdošanā, nodokļos rada milzīgu nenoteiktības sajūtu, uzņēmumi īsti pat budžetus nevar pilnvērtīgi saplānot.
Tāpat milzīgs slogs ir birokrātija. Nepārtrauktās pārbaudes no dažādu iestāžu puses, kas pēc būtības ir nepieciešamas, ir savstarpēji tik vāji sasaistītas. Lielākoties tiek vērtēta viena un tā pati dokumentācija, vieni un tie paši procesi, paralizējot uzņēmuma darbu, neļaujot strādāt un ražot. Šogad bija tāds posms, kad pārbaudes nāca viena pēc otras un no 4 nedēļām, es tiešajam uzņēmuma darbam varēju veltīt tikai 1 nedēļu, pārējā laikā es “asistēju” valsts iestādēm viņu pārbaudēs. Ir sajūta, ka uzņēmumā ir jāveido atsevišķa darba pozīcija cilvēkam, kas strādā tikai ar valsts pārbaudēm.
Tā tas nedrīkst turpināties, valstij ir jāveido datu bāzes, iestādēm ir jāspēj vienoties par koordinētu rīcības, lai tādas pārbaudes, ko var veikt vienā reizē, tā arī tiktu veiktas un datu, pārbaužu bāzes būtu pieejamas arī citām iestādēm.
#2/6
SIA Rāmkalni Nordeco līdzīpašnieks Viktors Grūtups
Šajā gadā galvenie izaicinājumi bija eksporta paplašināšanā. Piedalījāmies vairāk kā 10 izstādēs. Kas kopā ar pagājušo gadu iestrādnēm sekmējās produkcijas nosūtīšanā uz Japānu un ASV, kā arī citām valstīm. Baltijā esam jau stabili.
Lai būtu spēcīgi, ieguvām BRC standartu, līdzās jau esošajam FSSC. Šie standarti starptautiskajā tirgū liecina par ievērotajām kvalitātes prasībām, kas ir būtiska lieta, lai uz mums skatītos nopietni.
Otrs lielais izaicinājums ir izejvielu pieejamība, tāpēc audzējam paši. Apguvām dzērveņu purvu, paplašinājām cidoniju laukus. Audzējam arī ķirbjus un rabarberus. Ejam uz to, lai turpat visas izejvielas būtu pašu izaudzētas.
Pozitīvie aspekti - Rāmkalnu un Latvijas produkciju labi novērtē. Saņēmām apbalvojumus izstādēs - par inovatīvāko produktu SIAL, Ķīnā, par labāko produktu Prod Expo, Maskavā un pirmo vietu izstādē Riga FOOD par labāko iepakojumu. Patīkami, ka cilvēkiem pasaulē garšo produkcija un tiek novērtēts produkta dizains. Esam gandarīti un lepni.
Nākamajā gadā no valsts sagaidām atbalstu eksporta apguvē, stabilitāti un prognozējamību nodokļos.
Pašiem uzdevums nākamgad ir stabilizēt eksportu un paplašināt lauksaimniecību. Tāpat ieviesīsim vairākus jaunus produktus.
#3/6
SIA Rūjienas saldējums īpašnieks Igors Miezis
Valsts mērogā gads bija pilns pārsteigumu un izaicinājumu, pārsteigumi valsts mērogā bija, un ir, valdošās koalīcijas nespēja runāt ar tautu, pilnīgs haoss budžeta pieņemšanā un nodokļu izmaiņās, šā gada 20 miljonu siles treknums. Šīs, un virkne citas neprofesionālas vai vienkārši nekaunīgas augstmaņu darbības radīja augsni veselai populistu armādei, kuru aicinājumos ir viss, izņemot racionālu, reālu ideju un plānu, bet uzkarsušus prātus jau viegli pavilkt! Izaicinājums, mums, kā uzņēmumam, pie visa šā noskaņojuma turpināt plānot ilgtermiņa attīstību Latvijā.
Rūjienā viss pa vecam - saldējumu ražojam tikai no piena un krējuma.
Uzņēmuma darbībā lielākais notikums, viennozīmīgi, ir sadarbības uzsākšana ar Minimelts kompāniju tās produkcijas ražošanai Latvijā visam Eiropas tirgum, kā arī Rūjienas saldējuma dizainu maiņa. Nākotnes perspektīvā ir ieplānota sadarbības padziļināšana ar Minimelts grupu, un daudz jaunu produktu Latvijai.
#4/6
SIA Vudis līdzīpašnieks Miks Lukstiņš
Šis gads mūsu uzņēmumam bija ļoti straujas izaugsmes gads, kad realizējām lielas ekskluzīvas viesnīcas moduļu izbūvi. Mūsu galvenais izaicinājums bija spēt šo projektu īstenot noteiktajā laikā vienlaikus agalabājot augstās kvalitātes prasības. Tas, ka to izdarījām un gan klients, gan citi potenciālie partneri Somijā ir ļoti augstu novērtējuši mūsu veikumu, arī ir gada pozitīvākais notikums.
Nākamgad vairāk sagaidām paši no sevis - spēt noturēt stabilitāti darbā pie lielākiem projektiem, kā arī veiksmīgi izmantot šobrīd iegūto reputāciju, lai paplašinātos Somijas tirgū un piesaistītu jaunus klientus. Uzņēmuma galvenais plāns arī ir aktīvi turpināt strādāt tieši pie klientu piesaistes Somijā un Zviedrijā, kā arī pārkārtot ražošanu jaunajās telpās.
#5/6
AS Spodrība direktors Raimonds Krampāns
Šis gads uzņēmumam ir bijis veiksmīgs. Tirgū ir ienākuši vairāki jauni nozares spēlētāji, līdz ar to konkurence kļūvusi sīvāka, kas ir vērtējams pozitīvi. Tas ir ietekmējis uzņēmuma attīstības tempus, jo nepārtraukti un intensīvi jāstrādā pie jaunu produktu attīstīšanas, rebrendinga, pareizas tā virzīšanas tirgū, jaunām reklāmas kampaņām un idejām.
Pēdējos gados patērētāji arvien lielāku uzmanību pievērš vietējās izcelsmes produktam, kas ir mūsu priekšrocība, jo esam Latvijas ražotājs ar senām tradīcijām un vēsturi.
Nākamais gads uzņēmumam solās būt progresīvs. Plānojam ne tikai attīstīt un atjaunot esošās produktu līnijas, bet arī izstrādāt jaunas. Piemēram, nākamā gada sākumā plānojam izlaist pircēju iecienītā zīmola KASTANIS kapsulas veļas mazgāšanai, papildināt esošo līniju SEAL COSMETICS ar jauniem kosmētikas līdzekļiem (šampūniem, kondicionieriem, micelāro ūdeni u.c.), savukārt nākamā gada nogalē tiks radīta pavisam jauna, unikāla un ekskluzīva produktu līnija, kas būs nākamais uzņēmuma attīstības solis.
Līdz šim intensīvi strādājām pie pašmāju tirgus apgūšanas un eksports sastāda vien 8% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, tāpēc nākamajā gadā to ir plānots mainīt.
Tāpat turpināsim strādāt pie ekoloģiskās produktu līnijas ECO SELA FOR NATURE sertifikācijas. Šobrīd daļa produktu jau ir saņēmuši ES oficiālo ekomarķējumu ECOflower, kas norādīts uz šo produktu etiķetēm. Tomēr jāatzīmē, ka produktu sertifikācija ir pastāvīgs darbs, jo produktu kritēriju darbības laiks ir ierobežots, līdz ar to jāveic produktu grupu pārsertifikācija un jauno izstrādāto produktu sertifikācija.
#6/6
Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs
Šis gads piena nozarei ir bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas, un pavisam lēzenu attīstību apjomu ziņā.
Gada pirmajā pusē piena nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena, kas veicināja negatīvu attīstības dinamiku piena ražotāju jeb zemnieku pusē – prevalēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, par tālāko pastāvēšanu, par piena ražošanas pārtraukšanu. Savukārt, gada otrajā pusē strauji kāpa piena iepirkuma cena un nozare uzsāka savu atveseļošanās procesu. Pašlaik tirgus ir nogaidošā pozīcijā, cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalu plauktos. Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu.
2016.gadā Food Union grupa turpināja ekspansiju Eiropas virzienā, iegādājoties divus vadošos saldējuma ražotājus Norvēģijā un Rumānijā – Isbjorn IS un Alpin57Lux attiecīgi. Tādējādi grupa nostiprina savas pozīcijas saldējuma tirgū Ziemeļeiropā un Centrālaustrumeiropā. Pašlaik Food Union grupu veido astoņi piena un saldējuma ražošanas uzņēmumi sešās valstīs – Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā un Baltkrievijā. Šajā gadā uzsākta, bet nākamajā gadā turpināsies Norvēģijas un Rumānijas uzņēmumu integrācija grupā, tiks attīstītas iespējas ražošanas sinerģijām, kuru pamatā būtu kvalitatīvās Latvijā ražotās piena izejvielas izmantošana.
2016.gadā Food Union uzsāka piena produktu eksportu uz Šanhaju, Ķīnā, ik mēnesi veicot UHT piena produktu piegādes, izmantojot jūras ceļu. Vienlaikus uzņēmums uzsāka otru Ķīnas tirgus iekarošanas stratēģiju, proti, divu piena pārstrādes rūpnīcu celšanu Ķīnā. Rūpnīcas plānots pabeigt 2017.gada nogalē/ 2018.gada sākumā. Tās pavērs būtiski jaunas Food Union industriālo piena produktu eksporta iespējas uz Ķīnu, kur no Latvijas izejvielas tiktu tālāk saražoti patērētāju produkti Ķīnas tirgum.
Paredzams, ka 2017.gadā tirgū atsāksies izaugsme, kas gan nebūs strauja – 3-5% līmenī. Starp nākamā gada nozares izaicinājumiem minama augošā piena iepirkuma cena, kas sadārdzinās piena produktu cenas veikalos, darbaspēka piesaistes problēmas un veiksmīga eksporta iespēju izmantošana.
Piena nozarē sagaidāma tālāka konsolidācija, kas būtu veicinošs faktors ražošanas efektivitātes un produktivitātes uzlabošanai, un attiecīgi – mūsu uzņēmumu konkurētspējas celšanai eksporta tirgos. Lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu veiksmīgāk izmantot eksporta iespējas, īpaši valstīs, kur par Latviju nav nekāda tēla, nepieciešama ciešāka sadarbe ar valsts institūcijām, kas atbildīgas par Latvijas tēla veidošanu. Mums nepieciešams vienots vēstījums par Latviju, kur top augstas kvalitātes gardi un veselīgi piena produkti.
