Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.

Devalvācija attiektos arī uz tiem, kuru ienākumi ekonomikas pārkaršanas gados jūtami nepalielinājās. Iedzīvotāji ar fiksētu ienākumu būtu pirmie, kas izjustu sadārdzinātā importa un jauna inflācijas viļņa ietekmi uz savu pirktspēju. Devalvācija pati par sevi neatjauno konkurētspēju, tā var uzlabot konkurētspēju tikai tad, ja cenas pieaug mazāk par valūtas kursa pārmaiņām.

Mīts Nr. 2 Latvijas Banka iestigusi senās dogmās, nepielāgo savu politiku šīs dienas norisēm

Runājot par devalvāciju kā ekonomiskās politikas instrumentu, vietā atcerēties, ka viens no iemesliem, kāpēc Eiropā dzima un tika īstenota ideja par vienotu valūtu eiro, – lai atbrīvotos no ilgtermiņā bīstamas devalvāciju sacīkstes. Devalvējot valsts teorētiski var iegūt cenu priekšrocības, ja vien savas valūtas nedevalvē citas valstis. Šādas konkurējošas devalvācijas izmantoja arvien biežāk, un ekonomiskās politikas veidotāji atskārta, ka ilgtermiņā tas var novest pie naudas sistēmu sabrukuma.

Lai devalvāciju sacensības vietā fokusētos uz konkurētspēju reāli veicinošiem pasākumiem, Eiropas attīstītās valstis vienojās par vienotas valūtas izveidi.

Mīts Nr. 3 Devalvācija palielinātu nodokļu ieņēmumus

Domājot, ka devalvācijas sadārdzinātais imports nestu lielākus nodokļu ieņēmumus, jāatceras, ka importa apjoms sadārdzinājuma dēļ patiesībā samazinātos. Un pat ja notiktu neticamais un cilvēki nepirktu mazāk, nodokļu ieņēmumu pieaugums notiktu tikai un vienīgi caur sadārdzināšanos jeb inflāciju. To mēdz saukt arī par nodokli mazturīgajiem, jo tā sāpīgāk ietekmē iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

Mīts Nr. 4 Plašāks lata piesaistes koridors veicinātu aizņemšanos nacionālajā valūtā un zemākas procentu likmes

Kā dzīvē apliecina tādu valstu kā Polijas, Ungārijas un Rumānijas pieredze, kuru valūtas brīvi svārstās un monetārā politika var ietekmēt vietējās procentu likmes, tā nenotiek. Arī šajās valstīs ir ļoti augsts kredītu īpatsvars ārvalstu valūtās, turklāt ne tikai eiro, bet arī Šveices frankos un Japānas jenās.

Pozitīvs valūtas kursa pazemināšanās efekts uz eksportu var saglabāties tikai tad, ja ražošanā izmanto valstī pieejamus resursus. Latvijā, lai saražotu preces, izmanto daudz importēto izejvielu. Kapitāla un starppatēriņa preces kopā ir virs 60% no importa, kas devalvācijas gadījumā noēstu eksportam paredzēto devalvācijas labvēlīgo efektu.

Mīts Nr. 5 Argentīnā fiksētais valūtas režīms izraisīja krīzi, Latvijā būs līdzīgi

1991. gadā Argentīnas peso patiešām tika piesaistīts ASV dolāram, kas palīdzēja Argentīnai savaldīt hiperinflāciju un piesaistīt prāvu ārvalstu finanšu apjomu. Tomēr valūtas kursa fiksācija neņēma vērā Argentīnas ārējās tirdzniecības struktūru. Lai gan Argentīna pamatā tirgojās ar Brazīliju, tās valūta tika piesaistīta ASV dolāram, kura īpatsvars tirdzniecības norēķinos bija minimāls. Tādējādi ārējās tirdzniecības lielākā daļa tika pakļauta valūtas riskam.  Latvijā situācija ir diametrāli pretēja – lata piesaiste eiro atspoguļo mūsu integrāciju Eiropas tirgos un nozīmīgo eiro svaru ārējās tirdzniecības norēķinos, kas ir atbrīvoti no valūtas svārstību riska.

Turklāt jāņem vērā, ka Argentīnā ir liela un visai slēgta ekonomika, kur ārējās tirdzniecības apjoms bija vien piektā daļa no iekšzemes kopprodukta. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ir samērojams ar iekšzemes kopproduktu. Tātad mūsu tautsaimniecība ir turpat piecas reizes atvērtāka nekā Argentīnas gadījumā, un ekonomikas teorija saka – fiksēts valūtas kurss ir izdevīgs mazām valstīm ar atvērtu ekonomiku.

Argentīnai nebija iespējas ieviest lielas ekonomiskas zonas valūtu, kas reizi par visām reizēm izbeigtu spekulācijas ap nacionālo valūtu un radītu stabilitāti un plašas aizņemšanās iespējas vienotajā finanšu tirgū. Latvijai šāda iespēja ir, un tā ir ne vien iespēja, bet arī pamatelements Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmai, kas balstīta uz iespējami ātrāku Latvijas pievienošanos Eiropas vienotās valūtas telpai.