Tirgotāji varētu pazemināt piena un tā produktu cenas, taču nepieciešamība subsidēt cigarešu tirdzniecību, liedz viņiem tā rīkoties, pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Piena dārdzībā vainīgi smēķētāji«Tirgotāji ir spiesti iepirkt tabakas izstrādājumus par cenu, kurai iespējams uzlikt tikai dažu % uzcenojumu. Lielāku uzcenojumu neļauj piemērot uz cigarešu paciņas norādītā maksimālā tirdzniecības cena, kas noteikta ar likumu. Savukārt lielāko daļu cigarešu marku var iepirkt tikai no viena piegādātāja, kurš lētāku cenu nedod. Gribi pērc, gribi nepērc,» saka asociācijas prezidents.
Rezultātā maksimālais uzcenojums, ko tirgotājs var uzlikt šīm precēm esot 2 - 6%. Savukārt normāls tirdzniecības uzcenojums, kas nosedz visas tirdzniecības izmaksas - telpu īri, darbinieku algas, komunālos maksājumus, preču iepirkšanu - ir aptuveni 20%.

«Tad sanāk, ka 14 - 18% šo izdevumu segšanai, ko nav iespējams iegūt no cigarešu tirdzniecības, ir jāuzliek citiem, pircējam daudz nepieciešamākiem produktiem,» patērētājiem taisnojas speciālists.
Tirgotāji arī nevarot atteikties no cigarešu tirdzniecības, jo tā riskētu zaudēt pircējus, kuri nevēlētos apmeklēt vairākas tirdzniecības vietas, lai iegādātos preces, kuras kādreiz bija pieejamas vienā vietā.
«Šodien, kad tiek aktīvi diskutēts par piena un citu ikdienas produktu cenu,
mums kā tirgotājiem nav skaidrs, kāpēc valsts vairāk aizstāv un atbalsta zemu veselību graujoša produkta cenu, nevis to, kas ļautu iedzīvotājiem ēst veselīgāk vai paēst vispār,» saka H. Danusēvičs.