Kaut arī Beļģijai varbūt nav ļoti laba publicitāte un bieži tā tiek uzskatīta par garlaicīgu, pārapdzīvotu, vienmēr lietainu zemi, kurā cikliski vērojama politiska nestabilitāte un valodu kopienu nesaskaņas, tomēr neapstrīdams fakts ir tas, ka Beļģijas dzīves līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē.

Tas nozīmē, ka vidējam strādājošajam Beļģijas iedzīvotājam pietiek līdzekļu, gan lai apmierinātu pamatvajadzības, gan domātu par lietām, kas vairs neietilpst šajā kategorijā. No šī viedokļa raugoties, arī Latvijas uzņēmējam Beļģijas tirgū paveras visplašākās iespējas.

Uzņēmējdarbības vides īpatnības Beļģijā

Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās, ka Beļģijas tirgus ir visādā veidā piesātināts, taču vienlaikus izteikti transnacionāls, it īpaši Briselē un tās reģionā. Savādāk arī nevar būt - Beļģija atrodas pašā Eiropas vidienē, un tajā dzīvo 10 miljoni iedzīvotāju - teritorijā, kas ir apmēram divas reizes mazāka par Latviju. Beļģijas ekonomika jāaplūko reģionu kontekstā - atšķiras ne tikai Flandrijas un Valonijas tautsaimniecības, bet būtiski arī lielo pilsētu ekonomikas.

Gada vidējais ienākums per capita ir vairāk kā 17 tūkstoši eiro gadā, tajā pašā laikā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas pētījumu beļģu strādnieki ir sestie produktīvākie pasaulē. Pēdējos gados bieži notikušās federālo valdību maiņas uz biznesa vidi lielu iespaidu neatstāj. Liels pluss ir augsti attīstītā transporta infrastruktūra, sevišķi ostas.

Beļģu uzņēmēji ir savstarpēji izteikti solidāri. Tā piemēram, četras lielākās Flandrijas ostas ir kopīgi parakstījušas labas uzvedības kodeksu, kas nosaka, ka visu ostu pārvaldes darbosies kopā un organizēs kopīgas starptautiskās mārketinga kampaņas, neizplatīs nepatiesu vai negatīvu informāciju par pārējām ostām, kā arī paredz, ka ostas atbalstīs viena otru un novirzīs pārvadātājus uz pārējām, ja pašām nebūs pietiekamās pārkraušanas kapacitātes. 

Jāatzīmē, ka Beļģijas darba tirgus kopš šī gada 1.maija ir pilnībā atvērts ES dalībvalstu pilsoņiem.

Beļģijas biznesa kultūra un etiķete

Beļģi kā biznesa partneri parasti ir izteikti lietišķi un diskrēti. Vitāli svarīga ir precizitāte; kavēšanās neiederas labajā tonī.

Beļģu uzņēmēji ir poligloti. Ikdienas komunikācijas instrumenti ir franču un flāmu valodas, angļu valoda ir kļuvusi par vadošo sociālajos un biznesa pasākumos, savukārt valsts austrumu daļā bieži dzirdama vācu valoda.

Komunicējot ar sadarbības partneriem Beļģijas dienvidu reģionā - Valonijā, jārēķinās ar izteiktu franču kultūras ietekmi, pie kā pieder arī sabučošanās, satiekoties un atvadoties mazāk formālos apstākļos pēc sākotnējo kontaktu nodibināšanas.

Beļģi ir arī laba ēdiena cienītāji; darba pusdienas vai vakariņas ir veids, kā nodibināt labas attiecības. Pirmā saruna ar beļģu partneri nebūtu jāsāk uzreiz ar biznesa lietām, tāpat jāuzmanās ar politiku, kas ir jūtīgs jautājums. Drošāk sākt ar sarunām par ikdienas norisēm, ceļošanu vai kultūru, būs lielākas iespējas sarunu partneri noskaņot uz pozitīvas nots. 

Beļģijas reģionu prioritātes

Reģionu vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem atšķiras un atkarīgas arī no reģionālo valdību prioritārajiem ekonomikas virzieniem.

Valonijas reģionā ir 9 universitāšu centri un tā sevi pozicionē kā inovāciju un pētniecības centru. Nenoliedzami, zinātņu parku attīstība ir viens no Valonijas ekonomikas veiksmes stāstiem. Valonijas valdība ir definējusi reģionam perspektīvas izpētes un attīstības nozares, citu starpā tās ir informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (arī pakalpojumi), farmācija un biotehnoloģijas, mehānikas inženierija. Biotehnoloģiju jomā notiek sadarbība ar Latviju  zinātnisko pētījumu jomā, kā arī kopīgu projektu identificēšanā un realizācijā.

Flandrijas tautsaimniecībā pieprasītas nozares ir mehānismi un mašīnbūve, organiskās ķīmijas un plastmasas produkcija, elektriskie mehānismi, optiskās tehnoloģijas.

Uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas Latvijas uzņēmējiem

Latvijas eksportā uz Beļģiju tradicionāli dominē koksne un tās izstrādājumi (38% no kopējā eksporta, no tā puse - dažādi kokmateriāli). Nākamās eksporta preču grupas ir metāli un to izstrādājumi (divas trešdaļas no tiem dzelzs un neleģētā tērauda stieņi), transporta līdzekļi (lielākā daļa - transportlīdzekļu daļas un piederumi) un elektriskās iekārtas (vadi, kabeļi un citi izolēti elektrības vadītāji, kā arī optiskās šķiedras kabeļi). No Beļģijas Latvijā galvenokārt tiek ievesti ķīmiskās rūpniecības produkti, īpaši medikamenti, kā arī mašīnas un mehānismi, un elektriskās iekārtas.

Beļģijā ir maz dabas resursu, tāpēc tā importē lielus izejmateriālu apjomus. No izejmateriālu piegādes viedokļa joprojām potenciāls būs koksnei un metāliem un ar tiem saistītajai produkcijai. Koksnes produktu ražotāji, tāpat kā izplatītāji koncentrējas galvenokārt Valonijas reģionā. Katra gada marta mēneša beigās Valonijas galvaspilsētā Namūrā notiek vērienīga Eiropas kokapstrādes un ražotāju firmu produkcijas izstāde Bois & Habitat, un dalība tajā noteikti var dot sākotnējo impulsu kontaktu dibināšanā ar beļģu pircējiem.

Nedrīkst atstāt nepamanītas pārtikas produktu eksporta iespējas. Labas perspektīvas Beļģijas tirgū varētu būt mūsu ekoloģiskajai jeb veselīgajai pārtikai, pēc kuriem arvien palielinās pieprasījums. Tiesa, Latvijas ražotājam ar lielajām veikalu ķēdēm varētu būt grūti vienoties - gan piedāvāto cenu, gan mārketinga izmaksu dēļ, gan arī pieprasītā produkcijas apjoma ziņā. Ražotājam būtu ieteicams uzmeklēt starpnieku - vairumtirgotāju, kas tālāk nodarbotos ar produktu izplatīšanu.

Tajā pašā laikā lielas cerības nevajadzētu likt uz pārtikas produktiem, kas ir specifiskāki, jo tie nav atpazīstami. Ar saviem zīmoliem piesātinātajā Beļģijas tirgū ielauzties ir sarežģīti, jo mārketinga izmaksas un ieguldītais laika resurss būtu nesamērīgi lieli. Produkti, kas ietu pārdošanā ar citu - mazumtirdzniecības veikala, vairumtirgotāja vai beļģu ražotāja - preču zīmi, ir daudz īstenojamāks variants. Pēc pieredzes spriežot, preces ar lielo veikalu zīmoliem ekonomiskās lejupslīdes laikā savas konkurētspējīgās cenas dēļ Beļģijā kļūst arvien pieprasītākas. Līdzīgā veidā labas iespējas varētu būt uzņēmējiem, kas ražo nevis galaproduktu, bet izejvielas un produktus lielos daudzumos.

Latvijas pārtikas produkcija šobrīd ir atrodama Beļģijā, taču nelielā apjomā un pārsvarā reģionālo - Centrāl un Austrumeiropas preču - mazumtirdzniecības veikalos.

Potenciālu redzam atjaunojamās enerģijas risinājumu piedāvājumos (saules baterijas, vēja ģeneratori u.tml.), jo arī Beļģijai ir saistoši Eiropas Savienības nospraustie mērķi. Jāatzīmē, ka Beļģijas patērētājam patīk inovatīvi produkti vai lietas, kas tiek interesanti pasniegtas.

Jāpiebilst arī, ka Flandrijas valdība ik gadu atvēl līdzekļus dažāda veida sadarbības projektu īstenošanai ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm, arī biznesā. Informācija par pieteikšanos uz šiem grantiem ir atrodama Flandrijas valdības mājas lapā.

Prognozes liecina, ka samērā noturīgais nodarbinātības līmenis (bezdarbs turas vidēji 7-8% robežās) Beļģijā kompensēs finanšu sektora grūtības un patērētāju sentimenta kritumu, un vietējo mājsaimniecību patēriņš tuvāko pāris gadu laikā noturēsies pašreizējā līmenī vai pat nedaudz pieaugs.

Sadarbība ar vēstniecību

Mēs vēstniecībā itin bieži saņemam Latvijas uzņēmumu lūgumus atrast sadarbības partnerus Beļģijā. Iespēju robežās palīdzam jebkuram interesentam, sameklējot un Latvijas uzņēmēja rīcībā nododot atbilstošu vietējo uzņēmumu, preču izplatītāju un vairumtirgotāju koordinātas. Pēc mūsu pieredzes, labākais veids, kā Beļģijā iziet uz potenciālajiem sadarbības partneriem, ir ar reģionālo tirdzniecības un rūpniecības kameru (Flandrijā, piemēram, tādas ir pat astoņas) un nozaru asociāciju starpniecību. Šos partnerus iepazīstinām ar Beļģijas tirgum perspektīvākajiem Latvijas uzņēmēju piedāvājumiem. Tā, piemēram, veiksmīgas kopsadarbības rezultātā plašā Beļģijas un Luksemburgas ekoveikalu tīklā atrodama pazīstamā Madaras ekokosmētikas produkcija, kuras izplatīšanai tika piesaistīts viens no lielākajiem Beļģijas attiecīgo produktu vairumtirgotājiem. Tāpat esam gatavi palīdzēt arī tikšanos organizēšanā ar potenciālajiem sadarbības partneriem un sniegt citu atbalstu, piemēram, piedāvājot vēstniecības telpas tikšanos nodrošināšanai un prezentācijām.

Mūsu pieredze liecina, ka sektoru griezumā piedāvāto produktu vājie punkti visbiežāk ir pārāk piesātināts vietējais tirgus, Latvijas uzņēmuma nepietiekamā ražošanas kapacitāte, zīmolu neatpazīstamība un nereti arī cenas nekonkurētspēja. Lai sekmīgi uzrunātu beļģu kompānijas, piedāvājot savu produkciju, uzņēmumam jāsagatavo skaidrs, labi pārdomāts piedāvājums, kurā iekļauti piegādes noteikumi, paredzamais apjoms un cenas. Nepieciešama precīza kompānijas prezentācija, vēlams minēt esošo eksporta pieredzi un eksporta tirgus, kapacitāti, apgrozījumu u.tml. Flāmu uzņēmumiem prezentāciju vēlams veidot labā angļu valodā, valoņiem - angļu, vai ideālā gadījumā franču valodā. Bez tam būtisks uzticamību veicinošs faktors ir funkcionējošas uzņēmuma mājas lapas esamība.

Mēs labprāt sagaidītu arī pašu uzņēmēju idejas un vīziju par potenciāli perspektīvajām tirgus nišām. Svarīga ir uzkrātā eksporta pieredze un savi veiksmes stāsti citās valstīs ārpus Latvijas - mums ir svarīgs uzņēmēja viedoklis par uzņēmuma iespējamajām stiprajām pusēm / produktiem Rietumeiropas tirgos, lai kopīgiem spēkiem identificētu, kādā virzienā strādāt.

Noslēguma vietā

Rezumējot jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējam Beļģija kā produkcijas noieta tirgus šobrīd nav plaši pazīstams, taču tajā saskatāmas labas iespējas, arī ekonomiskās lejupslīdes laikā. Galvenais nosacījums - uzņēmējam jābūt labi sagatavotam un gatavam asai konkurencei.

Biznesa kontaktu veidošanā būtiska loma ir tirdzniecības izstādēm. Bez jau minētās Bois & Habitat Beļģijā notiek arī citas nozīmīgas Eiropas līmeņa izstādes (European Seafood Exhibition, Foire de Libramont u.c). Nozīmīgāko izstāžu apkopojumu varat atrast vēstniecības mājas lapā; tajā atradīsiet arī koncentrētu informāciju par uzņēmuma dibināšanas iespējām Beļģijā; īsu pārskatu par Beļģijas nodokļu politiku, noderīgas saites uz svarīgāko Beļģijas iestāžu mājas lapām u.tml.

Uzņēmējiem, kas vēlas uzsākt meklējumus Beļģijas tirgū, priecāsimies palīdzēt ar padomu un sniegsim visu nepieciešamo informāciju, kas ir mūsu rīcībā; vēstniecības kontaktpersona un ekonomisko jautājumu pārzinātājs ir 2.sekretārs Uldis Mikuts (tel.  +32 2 2383 236 , e-pasts: uldis.mikuts@mfa.gov.lv">uldis.mikuts@mfa.gov.lv) .

Raimonds Jansons

Latvijas vēstnieks Beļģijā