Krāpnieki internetā kļūst arvien gudrāki un izdomā arvien jaunus veidus, kā iedzīvoties uz citu rēķina, sūtot viltus vēstules.
Par to pārliecinājies Jēkabs Klīdzējs, informātikas skolotājs, kurš nesen atvēris savu interneta veikalu Lotejk.lv, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze. Mēneša laikā viņš saņēmis vairākas viltus vēstules, kurās pircēji no ārzemēm vēlas iegādāties, piemēram, portatīvos datorus. «Zīmīgi, ka viņi ir gatavi maksāt lielu summu par preces sūtīšanu un stāsta, ka viņu valstīs visi tāda modeļa datori ir izpirkti. Kad vajag maksāt, viņi atsūta mistisku bankas izdruku, ka nauda tiks pārskaitīta tad, kad prece būs piegādāta. Protams, es viņiem neko nesūtu,» stāstījis J. Klīdzējs. Viņš atklājis, ka līdzīga krāpšanas shēma ir arī Igaunijā.
Interneta veikala 220.lv pārstāve Inese
Baumane norādījusi, ka šādi krāpšanas gadījumi nav retums: «Vēl pirms pāris
dienām zvanīja kāds jaunietis un angļu mēlē centās uzvedināt, lai nogādājam
viņam preci Vācijā. Mēs viņu atšuvām, jo darbojamies tikai Latvijā, taču viņš
tik un tā uzmācīgi centās mūs pierunāt, lai sūtām preci arī uz ārzemēm. Lai kaut
ko pasūtītu, internetā ir jāaizpilda anketa, kurā jānorāda personas dati. Tā mēs
izvairāmies no daudzām mahinācijām.»
Līdzīgi tiek muļķoti arī tie, kuri vēlas, piemēram, pārdot savas personīgās
mantas un ievieto privātos sludinājumus, brīdina Patērētāju tiesību aizsardzības
centra pārstāve Sanita Gertmane. Viņa norāda, ka šobrīd vairāki interneta
veikali ir bankrotējuši un preces vairs nepiegādā, taču pasūtījumus turpina
pieņemt. Vēl viens veids, kā krāpnieki cenšas iedzīvoties uz citu rēķina, ir
norādīt svešus datus, lai dabūtu internetā kredītu.

37.1%

35.2%

12.4%

15.3%