Liela spriedze, sensacionāli notikumi un laikrakstu virsraksti, kas liek aizrauties elpai, raksturo pašreizējo samilzušo finanšu krīzi, kura izraisījusi runas par ēras beigām.
Protams, tā ir patiesība, un mēs tiešām piedzīvojam jauna laikmeta sākumu. Kaut arī mūsu prātus ir pārņēmušas norises finanšu tirgos, ne jau iespaidīgais finanšu sistēmas apvērsums uz visiem laikiem un pašos pamatos mainīs vidējā Eiropas pilsoņa priekšstatus. Nē — mūsu dzīvi pavisam un neatgriezeniski pārvērtīs mazāk ievērotā, bet nemitīgā tehnoloģijas, proti, digitālo sakaru un interneta, attīstība. Internets mainīs ne tikai to, kā uztveram sociālo dzīvi, bet arī mūsu mijiedarbību ekonomikā. Tas pārvērtīs cilvēka ekonomisko vidi un pavērs viņam milzīgas iespējas.
Eiropas Savienībā internetu lieto trīs simti miljoni ļaužu. Simt piecdesmit miljoni iepērkas internetā. Sešdesmit procenti ES iedzīvotāju internetā salīdzina cenas un piegādātājus un sameklē reālā laika informāciju par preču īpašībām. Internets nodrošina patērētājiem iespējas, pāris reižu noklikšķinot peli, atrast vajadzīgās preces par vislabāko cenu. Miljoniem cilvēku ir viegli piekļuvuši otrreizējiem tirgiem, kuros ir ļoti pievilcīgas cenas, un tūkstoši lieto internetu, lai izvērstu mazo biznesu. Šo rezultātu ir nodrošinājuši jaunie ceļi, ko atklājusi mazumtirdzniecības izvēršana tiešsaistē, piedāvājot inovatīvas platformas, kurās privātpersonas un uzņēmumi var viegli veikt savstarpējus darījumus. Ikviens cilvēks vai mazais uzņēmums tīmekļa vietnē Amazon var pārdot grāmatu vai mp3 atskaņotāju. Vietnē E-bay ikviens var pirkt vai pārdot gultu. Mūslaikos ikkatram, kurš vēlas pirkt vai pārdot videokameru, retu pastmarku vai antīku trauku, ir pieejams plašs preču klāsts un attīstīta pasaules mēroga loģistikas sistēma.
Mums ir lielas iespējas. Kad Eiropas mājsaimniecības, juzdamas pirktspējas mazināšanos, izjūt spiedienu uz savu budžetu, mēs nevaram atļauties tādu greznību kā ignorēt iespēju no sava datora izmantot efektīvo mazumtirdzniecības piedāvājumu. Tiek prognozēts, ka 2008. gadā Eiropas Savienībā ienākumi no tiešsaistes tirdzniecības būs 128 miljardi eiro. Prognozētāji paredz, ka nākamajos piecos gados šie ienākumi palielināsies par 230 %, 2013. gadā sasniedzot 291 miljardu eiro. Tomēr tas notiks tikai tad, ja rīkosimies pareizi. Diemžēl realitātē ES mēroga mazumtirdzniecības tirgus pašlaik nav, kaut arī par pārrobežu iepirkšanos tiešsaistē praktiski nekas nav jāmaksā. Tas lielā mērā mazina patērētāju iespējas un vājina uzņēmumu izaugsmes stimulus. Tikai piektdaļa cilvēku, kas iepērkas tiešsaistē, uzdrošinās ko iegādāties aiz savas valsts robežām. Tas gan ir vērā ņemams skaits, proti, 30 miljoni, bet tie ir tikai 7 % no pieaugušajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Daudzi vienkārši neapzinās iespējas, kaut arī tās ir reālas. Piemēram, digitālais fotoaparāts varētu maksāt par 33 % vairāk Somijā nekā Vācijā, ievērojamā cenas atšķirība vēl aizvien būtu liela, pat ja atrēķinātu piegādes izmaksas. Tomēr 37 % ES iedzīvotāju joprojām ar lielāku paļāvību tiešsaistē iepērkas pie pašmāju tirgotāja. Pašiem uzņēmumiem ir reāli šķēršļi sniegt pakalpojumus pāri robežām, un pārdevēji ir atraidījuši 8 % pārrobežu pircēju, tikai tāpēc ka viņi dzīvojuši ārzemēs. Pašlaik piektā daļa ES mazumtirgotāju nodarbojas ar pārrobežu pārdošanu, savukārt 80 % atsakās no tirgus, kurā ir simtiem miljonu pircēju. Lieli uzņēmumi bieži vien veic pārdevumus visā ES, tomēr viņu darbība ir sadrumstalota. Dažiem robežas ir aizbildinājums, lai dažādās Eiropas Savienības vietās pieprasītu atšķirīgu cenu.
No mūsu sadrumstalotā tiešsaistes tirgus būtu aplam secināt, ka cilvēki vai uzņēmumi nav ieinteresēti pārrobežu e-komercijā vai ka pārrobežu tirdzniecība nav būtiska. Uzņēmumi aizvien vairāk interesējas par iespējam darboties arī ārpus savas valsts robežām. Kāds Apvienotās Karalistes tiešsaistes apģērbu mazumtirgotājs vēstī, ka 20 % preču, ko tas pārdod, tiek piegādātas uz ārzemēm nepasūtītas. Pētījumi par patērētāju apmierinātību liecina, ka e-komercijas attīstība neatbilst patērētāju vēlmēm un sarūgtina viņus. Patērētāji arī negrib vairs samierināties ar ģeogrāfisko diskrimināciju ES. Palielinās pieprasījums pēc vienota ES tiešsaistes tirgus, un mūsu pašreizējā politika to nespēj apmierināt.
Eiropas Savienībai steidzami jāatrisina šis segmentētā un neefektīvā Eiropas mazumtirdzniecības tirgus jautājums. Jātiek galā ar jautājumiem, kas saistīti ar uzticēšanos, tiesisko noteiktību un trūkumiem regulējumā. Mums nav jābūt iecietīgiem pret tirdzniecības praksi, kas mākslīgi un nepamatoti sadrumstalojusi Eiropas tirgu.
Lai liktu pamatus jaunajam Viseiropas mazumtirdzniecības tirgum tiešsaistē, Komisija šonedēļ ierosinās jaunu tiesību aktu, kas saskaņos svarīgākās patērētāju tiesības visā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības vēsturē tā būs pati visaptverošākā likumdošanas iniciatīva patērētāju politikas jomā. Tajā noteiks tiesību kopumu, kas būs vienots un vienkāršs un kas būs jānodrošina visiem patērētājiem visā ES, lai kur viņi būtu, lai kur viņi iepirktos — tiešsaistē vai tradicionālā veikalā.
Saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem patērētājiem ir dažas pamattiesības, bet katrā valstī tās ir citādas, regulējums attur kā patērētājus, tā uzņēmumus iesaistīties pārrobežu komercijā. Jaunais tiesību akta priekšlikums patērētāju jomā atrisina šo problēmu. Tirgotāji spēs izmantot vienādus līguma noteikumus visās ES valstīs, tādējādi par 97 % tiks samazinātas izmaksas, kas saistītas visa ES tirgus atbilstīgu apkalpošanu. Pirms noslēdz līgumu, pircējam ir jāsaņem svarīgākā informācija, piemēram, galīgā cena un preces īpašības. Visā ES tiks aizliegti netaisnīgi līguma noteikumi. Tiesību akts atbilst mobilās un elektroniskās komercijas vajadzībām, jo nosaka, ka e-pasts, tīmekļa lapas un elektroniskas datnes ir derīgi līdzekļi, kā darījuma pusēm apmainīties ar informāciju. Ir izstrādāti noteikumi par piegādi, atteikuma tiesībām, uzteikuma periodu un ražojumiem ar trūkumiem, un tie būs jāievēro visiem ES mazumtirgotājiem bez izņēmuma. Priekšlikums panāks, ka patērētājs, kurš ar pienācīgu paļāvību iepērkas tradicionālā veikalā, tikpat paļāvīgi spēs iepirkties tiešsaistē no mājām vai kādas citas vietas Eiropas Savienībā.
Patērētāji pieprasa augsta līmeņa aizsardzību, un Eiropas Savienība to
nodrošinās. Taču patērētāji aizvien vairāk pieprasa iespējas. Un Eiropa uz šo
pieprasījumu atbildēs. Jaunais Eiropas patērētāju tiesību akts ir pirmais solis
pretim šim mērķim.
Kompānija BP Plc vēlas pārdot savu Vācijas degvielas uzpildes staciju vienību Aral, lai finansētu izdevumus, kas saistīti ar naftas noplūdi Meksikas līcī, atsaucoties uz Vācijas laikraksta...
Chevron Corp., otra lielākā ASV naftas kompānija, paziņojusi, ka tās peļņa trīskāršojusies, pārsniedzot analītiķu prognozes, ziņo Bloomberg. Otrā ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi līdz...
Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas sistēmas darbināšanas organizatorisko, tehnisko un finansēšanas modeli izstrādās SIA PricewaterhouseCoopers, kas pašlaik ir sākusi minēto modeļu izstrādi, DB...
«Pēc 2001.gada 11.septembra bija viena, manuprāt, tipiska provokācija - mums zvanīja interesenti it kā no Marokas antibiotiku pētniecības institūta un izteica vēlēšanos iegādāties pilnu paleti patogēno...
Latvijā viena no lielākajām holdingkompānijām a/s Ventspils nafta (VN), kur ietilpst Ventspils naftas terminālis un a/s Latvijas kuģniecība (LK), tuvākā gada laikā gandrīz...
Visām runām par Latvijas valsts mežu privatizāciju nav nekāda pamata, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze apgalvojis ES attīstības lietu komisārs Andris Piebalgs. Taču viņš uzskata,...
29. jūlijā notikusi autoru biedrības AKKA/LAA biedru kopsapulce, kurā ievēlēta jauna biedrības padome: Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce,...
Šodien AS Parex banka ir vērsusies tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos...
Augusta vidū starptautiskajā lidostā Rīga darbu sāks Krievijas aviokompānija UTair Aviation, kas reizi dienā veiks lidojumus starp Rīgu un Maskavu – Vnukovas lidostu. Lidojumus...
Šo piektdien ASV dolāra cena devās zem 86 Japānas jenu atzīmes, kas ir zemākā minētā kursa attiecība pēdējo astoņu mēnešu laikā. Kopumā vairākas augsti stāvošas Japānas amatpersonas jau izteikušas savu...
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saņemot informāciju par viltus inspektoriem Valmieras pusē, aicina uzņēmējus, dzīvnieku īpašniekus un zemniekus būt uzmanīgiem un informē, kā atpazīt dienesta inspektorus. Dienesta...
Ekonomikas ministrija (EM) ir paredzējusi tērēt 74 tūkstošus latu par Microsoft programmatūras nomu uz diviem gadiem. Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka...
Kopējais ekspluatācijā nodoto brīvo dzīvokļu skaits Rīgā jaunajos projektos 2010.gada beigās varētu būt ap 4500 dzīvokļu, no kuriem ap 3000 būs pārgājuši banku īpašumā, līdz ar to pārdošanā brīvā tirgū...
Šo piektdien publicētie provizoriskie ASV IKP rādītāji atklāja, ka minētās valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, augusi lēnākos tempos nekā tirgus dalībnieki...
Ekonomisko dzīvokļu piedāvājums tirgū ir ļoti ierobežots, pieejamie dzīvokļu plānojumi, platības un viena kvadrātmetra cena neatbilst šī brīža vidējā pircēju prasībām, secina SIA New Europe, kas nule veica...
Pašvaldība solīja šogad ierīkot 18 jaunas tualetes, kuras būtu novietotas ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos. Pašlaik droši zināms, ka līdz 1. septembrim labierīcību namiņš tiks uzsliets Alberta laukumā. «Ir...
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 31.augustā rīkos uzklausīšanas sanāksmi, lai apzinātu viedokļus par nepieciešamību ieviest speciālu signālu pirms zvana veikšanas uz citu tīklu. Šobrīd...
Likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38, atkārtotā izsole notiks 17.augustā, informēja RSK apdrošināšanas AS pārstāve Laila Raiskuma. Izsoles...
Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusgadu ir samazinājies par 9,1%, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās liecina CSP dati. Pārtikas...
Šā gada pirmajā pusē pircēju interese par savrupmāju iegādi ir palielinājusies, tomēr māju pirkumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājies, izriet no Latio savrupmāju tirgus pārskats...
Nemitīgi paplašinās plaisa starp pārrobežu un vietējo e-tirdzniecību. ES patērētāji vēl aizvien pārrobežu...

9.3%

46.3%

25.3%

19.1%