Rīgā sašķidrinātās gāzes terminālis, visticamāk, taps pēc šī gada Saeimas vēlēšanām.

Par to liecina, gan Rīgas attīstības plāna grozījumos no 2006.-2018. gadam pie pašas Daugavas iztekas Mangaļsalā iezīmētais sašķidrinātās gāzes terminālis, gan arī Itera Latvija prezidenta Jura Savicka plāni: «Trīs gadu darbs pie sašķidrinātās gāzes termināļa būves Rīgā ir noslēdzies ar to, ka esam iegājuši līguma parakstīšanas fāzē ar sašķidrinātās gāzes piegādātājiem. Plānojam sašķidrināto dabasgāzi piegādāt no Tuvajiem Austrumiem, lai gan šim resursam iespējami arī citi piegādes avoti. Skaidrs ir arī nepieciešamais finansējums- ap 500 milj. eiro pirmajā projekta fāzei, jeb pilnai regazifikācijas termināļa izbūvei. Tomēr, visticamāk, ka līdz jaunās Saeimas vēlēšanām nekādi būtiski lēmumi par darbu uzsākšanu termināļa būvei netiks pieņemti. Šai valdībai tāpat darba pietiek, pagaidīsim līdz nākamai,» Db sacīja J. Savickis, piebilstot, ka projekta realizācijai paredzēts piesaistīt arī partnerus, kurus pagaidām neatklāj.

«Mēs būtu priecīgi par Eiropas naudu, taču tās piesaiste nav priekšnosacījums. Termināli varam uzbūvēt arī bez tās,» sacīja J. Savickis. Viņš noraida visas iepriekš izskanējušās bažas par to, ka sašķidrinātās gāzes izmantošana būtu salīdzinoši dārgs projekts. «Tas ir vismaz divas reizes lētāks par ogļu staciju, un ir arī divreiz ātrāk uzbūvējams. Arī ostas padziļināšanas izmaksas uz kopējā fona ir nebūtiskas- tie daži miljoni kopējā tāmē maz ko maina. Runājot par to, ka sašķidrinātā dabasgāze ir dārgāka nekā parastā, šī cenu atšķirība pašlaik ir tikai kādi 15%, turklāt arī parastās dabasgāzes cena visu laiku svārstās, līdz ar to nevar pateikt, kurā brīdī esam ieguvēji,» tā J. Savickis. Viņš pagaidām neatklāj, kādu tieši tehnoloģiju plāno izmantot, ņemot vērā, ka ir pieejami arī speciāli kuģi, uz kuriem uzreiz iespējams veikt regazifikāciju, bet krastā vajadzīgas tikai iekārtas, kas dabasgāzi ir spējīgas uzņemt un tālāk novadīt. «Tas ir sekundārs jautājums, galvenais ir nodrošināt, lai mums būtu alternatīva dabasgāzes apgāde. Pēc tam gāzi iespējams izmantot Latvenergo TEC, vai būvēt jaunas spēkstacijas,» skaidroja J. Savickis.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.