Notiekošais pasaules ekonomikā un finašu tirgos liek apsriest publiski lietas, par kurām agrāk runāja tikai pusbalsī, intervijā laikrakstam Telegraf atzīst SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.

Jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis uzreiz pēc iestāšanās uzņēmās ieviest vienotu valūtu - eiro. Taču līdz tam valstij jāizpilda zināmi finanšu stabilitātes kritēriji. Tas šķiet saprotami, ja vien šie kritēriji nebūtu pretrunīgi. Tiek prasīts dalībvalstu  privātpersonu ienākumus pakāpeniski pielīdzināt dalībvalstu privātpersonu ienākumiem. Citiem vārdiem sakot - tiek prasīta ekonomikas augšupeja, taču tajā pašā laikā tiek prasīta arī cenu stabilitāte ar zemu inflāciju. Praktiski viens otru šie kritēriji izslēdz, uzskata A. Vilks. Īpaši Latvijā, kur IKP ir uz pusi zemāks nekā vidēji ES, bet cenu un algu sabalansēšanas potenciāls - augsts.

nonwrited articleLatvijai nav izdevies ieviest eiro pirmajā termiņā - līdz 2008. gadam, jo strauji augošā ekonomika nespēja iegrožot inflāciju. Tagad inflācijas šķērslis ir sarucis, bet pieaudzis budžeta deficīts.

Būtisks ir jautājums, vai Latvijai un Baltijai, kā arī visai Austrumeiropai, jau nav par vēlu? Jo ekonomisko problēmu spiediena rezultātā nacionālās valūtas ievērojami devalvēsies, investori būs zaudēti, ekonomikas - sabrukušas.  Varbūt ir vērts šajā situācijā ne tikai runāt par ES finansiālo palīdzību un struktūrfondiem, bet arī par eiro ieviešanu, norāda A. Vilks.

Latvija jau sen ir eiro zonā, norāda eksperts. Tā ir tāda pati vietējā valūta, kā agrāk bija dolārs, un pat vairāk. Nekustamo īpašumu tirgus, autotirgus, kreditēšana, uzņēmumu un privātpersonu savstarpējie norēķini, uzkrājumi jau notiek eiro.

Iespējams, ka ES var spert nozīmīgu soli un ieviest Baltijā eiro, jo šo valstu ekonomikas ir ļoti mazas, bet draudi slēpjas precedentā, ko ES droši vien nevēlas. Proti - līdzīgas prasības var izvirzīt virkne valstu, kas var sašūpot eiro kursu un visu eirozonu. Piemēram, ja to pieprasa Polija vai Ungārija, kur ir lielas ekonomikas.