Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības ar visiem spēkiem cīnīsies, lai noturētu valsts valūtas piesaisti eiro, uzskata ekonomisti, ziņo Bloomberg.

Savukārt Danske Bank ekonomists Lars Kristensens uzskata, ka mēģinājums noturēt latu piesaistītu eiro var novest pie tā, ka ekonomikas attīstība šajās valstīs varētu aizkavēties. "Lai atjaunotos konkurētspēja - algām un cenām vajadzētu kristies," uzskata L. Kristensens.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs februāra sākumā uzsvēra, ka lata devalvācija ir līdzvērtīga indei.

"Devalvējot latu, uzvaras gājienu sāks inflācija, bet Latvijas ārējais parāds pieaugs līdz neizmērojamiem apmēriem. Arī eksportētāji, kas cer iegūt uz lata kursa pazemināšanos, tomēr rezultātā nebūtu vinnētāji, jo importa izmaksas pieaugtu, līdz ar to sadārdzinātos arī viņu produkcija. Pat nerunāsim par tām ģimenēm, kas kredītu paņēmušas eiro, bet ienākumus saņem latos. Līdz ar to es nenoguris atkārtoju, ka lata devalvācija ir līdzvērtīga indei," uzsvēra I. Rimšēvičs.

Jāatzīmē, ka Baltijas valstu valdība uzsver, ka, ja nacionālā valūta nebūtu piesaistīta eiro, tad ekonomiskā situācija šajās valstīs būtu vēl sliktāka.

Latvija cīnīsies līdz pēdējam, lai nevajadzētu devalvēt latuSavukārt ASV profesors Nuriels Rubīns uzskata, ka Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda vienošanās ir izstrādāta neveiksmīgi. "Starptautiskais Valūtas fonds, izstrādājot aizdevuma noteikumus Latvijai, ir pieļāvis vienu kļūdu- atļaujot tai saglabāt valūtas piesaisti eiro. Tas ir bezjēdzīgi, jo lats ir pārāk augstu novērtēts," uzskata profesors.

Līdzīgās domās ir Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, paziņojot, ka Latvija var kļūt par jauno Argentīnu. "Šajā valstī (Argentīnā) peso sabruka arī pēc Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma," norāda P. Krugmens.

Savukārt vairāki citi speciālisti ir pārliecināti, ka lata devalvācija pie bankrota var novest daudzus uzņēmējus un hipotekāro kredītu ņēmējus, jo 80% no visiem kredītiem Latvijā un 84% no visiem kredītiem Igaunijā ir ņemti eiro valūtā.