Ir tikai divi ceļi - vai nu devalvēt latu, vai devalvēt algas, raksta Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas ekonomiskās augstskolas docētājs, laikrakstā Telegraf.

Latvijas "ekonomiskā kokteiļa" bīstamākā sastāvdaļa ir pārāk augstās cenas un algas, kas neatbilst mūsu attīstības līmenim, raksta eksperts. Makroekenomiski tas nozīmē, ka lats ir pārvērtēts. No tā ir tikai divas izejas- pirmā ir lata nomināla devalvācija, otrā, salīdzinoši neparastā iespēja, ko izvēlējusies valdība - algu devalvācija.

V. Dombrovskis analizē devalvācijas mītus:

1. Lielākā daļa kredītu ņemti eiro. Ienākumi lielākoties ir latos, tāpēc lata devalvācija nozīmētu slikto kredītu pieaugumu, tiesu pārslodzi, bankrotu vilni un citas dramatiskas sekas. Taču eksperts uzsver, ka arī ienākumu samazināšanās pazemina kredītu atgriešanas iespējas. Vienīgā stiprā lata priekšrocība - laika ieguvums, lai labāk sagatavotos bankrotu vilnim.

Analizē devalvācijas plusus un mīnusus2.Vai devalvācija palīdzētu eksportam? Oponenti norāda, ka devalvācija nav panaceja eksportam divu iemeslu dēļ: globālā recesija tik un tā pazemina pieprasījumu, otrs - lata devalvācija var izsaukt atbildes soli Lietuvā un Igaunijā valūtu devalvēšanai, kas ir mūsu galvenie tirdzniecības partneri (30 % Latvijas eksporta).  Taču eksperts uzskata, ka fakts paliek fakts - devalvācija samazinās eksportētāju reālās izmaksas un paaugstinās konkurētspēju valstīs, kuras devalvējušas savas valūtas.

3.Devalvācija nozīmē cenu pacelšanu, atzīst eksperts, taču norāda, ka algu samazināšana tāpat mazina pirktspēju.

4. Pirktspējas mazināšanās pie algu devalvācijas tāpat apgāž iebildumus, ka lata devalvācijas gadījumā samazināsies noiets vietējā tirgū.

Eksperts analizē vēl virkni ekonomisku faktoru, rezultātā nonākot pie secinājuma: valūtas devalvācija parasti nozīmē krasu kritumu un ātru atveseļošanos. Savukārt algu devalvācija nozīmē U veida recesiju: ilgāku kritumu un lēnāku atveseļošanos. Krīzes ilgumu nav iespējams prognozēt: kā piemēru viņš min krīzi Holandē 1987. gadā, kas ilga divus gadus, un krīzi 1986. gadā Panamā, kas ievilkās deviņus gadus.

Taču mēs esam  brīdināti:  "Valdība ir izrādījusi sapratni, ka viņu izvēle nes līdzi sev smagas sekas, ieskaitot stingrākas fiskālās politikas nepieciešamību un iespēju, ka recesija var būt ilgāka, nekā izvēloties alternatīvu stratēģiju," Dombrovskis citē Satarptautiskā Valūtas fonda atskaites ziņojumu.