VAS Latvijas Dzelzceļš liekot šķēršļus Baltkrievijas un Krievijas kālija minerālmēslojumu transportēšanai Ventspils ostas virzienā, uzskata Ventspils termināla Kālija parks un Baltijas asociācija Transports un Loģistika pārstāvji.

Pēc Baltkrievijas un Krievijas uzņēmumu datiem līdz pat šim brīdim VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) atsakoties noslēgt līgumus ar kravu īpašniekiem uz nosacījumiem, kas bija spēkā 2008.gadā, lai gan iepriekš bija solījis to izdarīt. «Vēl vairāk, LDz vadība ignorē arī citus savus solījumus un paziņojumus partneriem, piemēram, LDz valdes priekšsēdētāja Uģa Magones paziņojumu atrisināt jautājumu par līguma slēgšanu ar lielāko kālija minerālmēslojumu piegādātāju Belaruskalij līdz šī gada 16. janvārim ieskaitot,» teikts BATL paziņojumā.

LDz liekot šķēršļus kālija minerālmēslojumu tranzītamLDz savukārt norāda, ka ilgu laiku mēģinājis risināt jautājumu par kālija sāls kravu piesaisti Latvijas tranzīta koridoram: uzņēmums pērnajā gada pat ieviesis lielas atlaides kālija sāls transportēšanai, kas bija zem reālās transportēšanas pašizmaksas. Tomēr, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados kālija sāls kravas atgūt neizdevās, LDz nolēmis atteikties no lielajām atlaidēm kālija sāls pārvadājumiem. U. Magonis uzsver, ka Baltkrievijas puse acīmredzot neesot ieinteresēta caur Latviju sūtīt kālija sāls kravas, jo brīdī, kad tika nodrošināti vislabākie apstākļi šo kravu plūsmai, šī iespēja netika izmantota. Gluži otrādi: kravas caur Latviju sākušas plūst mazāk, bet pieaugušas Klaipēdas virzienā.

BATL un KP savukārt uzsver, ka jau sākotnēji LDz Baltkrievijas sadarbības partnerus esot nostādījis bezizejas situācijā, izsniedzot līguma projektu 2009. gadam tikai 2008. gada 23. decembrī, faktiski pēdējā gada darba dienā. VAS LDz sagatavotajā līguma projektā dzelzceļa tarifa likme kālija sāls transportēšanai palielināta par 20% - 75%, salīdzinot ar 2008. gadu. «Šajā situācijā Baltkrievijas puse, neskatoties uz ieinteresētību izmantot Ventspils ostu, bija spiesta atteikties no Latvijas tranzīta koridora izmantošanas kālija minerālmēslojumu tranzītam,» uzsver BATL.

Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas nodrošināšanai arī 2009. gadā AS Kālija parks saglabājot par 20% zemākus stividoru tarifus nekā tie ir konkurentiem Klaipēdas ostā. 2008. gadā Kālija parks un LDz kopīgā sadarbību tarifu jomā ļāva novirzīt ap 500 tūkst. tonnu minerālmēslu no Klaipēdas uz Ventspili. Kopš 2009. gada janvāra sākuma LDz ne tikai atsakās no kaut kādiem papildus ienākumiem no kālija tranzīta, bet vienkārši bloķē sadarbību šajā sfērā, uzskata BATL.

Nespēdami panākt pieņemamas izmaiņas LDz tarifu politikā, Baltkrievijas kravu īpašnieki jau nosūtījuši trīs kālija sāls partijas ar kopējo apjomu 100 tūkst. t uz Klaipēdu, kaut gan sākotnēji kuģu iekraušana ar šo kravu tika plānota Ventspilī. Latvijai radītais zaudējums no tā, ka šī krava tika novirzīta Klaipēdas virzienā, esot ap 1 milj. eiro. Ja LDz kategoriski uzstās uz paaugstinātās maksas saglabāšanu kālija sāls pārvadājumiem 2009. gadā, esot skaidrs, ka Baltkrievijas kravu nosūtītāji uz šādiem nosacījumiem kālija sāls tranzītu caur Latviju neatjaunos, bet Krievijas tranzīts ir apdraudēts. 
Šajā gadījumā, pamatojoties uz 2008. gada datiem, LDz neiegūtie ieņēmumi 2009.gadā sastādīs 7.5 milj. eiro, Kālija parks - 7 milj. eiro, savukārt Ventspils Brīvostas pārvaldei – 1.5 milj. eiro, lēš BATL.