Lai arī lielā steigā un neprecīzi formulēts, beidzot tapis likumprojekts, kas palīdzētu cīnīties ar piramīdām un cita veida negodīgu komerciālo darbību.

"Ideja ir ļoti laba, bet Komerciālās prakses likuma projekts ir tapis lielā steigā, jācer, ka paspēsim to uzlabot," atzīst Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore.

Ar topošo likumprojektu Latvijā tiek iedzīvināta ES direktīva par netaisnīgu komercpraksi - normatīvais akts ir jāpieņem līdz šā gada jūlijam, bet normām jāstājas spēkā decembrī. Komerciālās prakses likums pārņems daļu Reklāmas likuma funkciju - pēdējais vairs nevērtēs reklāmu attiecībā pret patērētāju, ko uzņemsies topošais likums.

Topošā likuma ievērošanu, kurš paredz, ka sodāma un aizliegta ir gan maldinoša, gan agresīva komerciālā prakse, uzraudzīs PTAC un Valsts farmācijas inspekcija.
Tiesa, PTAC pieļauj, ka vismaz sākumā uzraudzības funkciju izpildei tam varētu pietrūkt kapacitātes - būs nepieciešams gan vairāk cilvēkresursu, gan plašākas pilnvaras. Arī Valsts farmācijas inspekcijas vadītāja p.i. Māris Mudelis norāda, ka ar šābrīža resursiem uzliktos pienākumus izpildīt nevarēs. "Taču izdarāms tas ir, ja uzliktajām funkcijām līdzi nāks nauda," atzīst M. Mudelis.
Likumprojekts iesniegts skatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, un, pirms tas stājas spēkā, nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas apstiprinājums. Likumprojektā paredzēts, ka spēkā stāšanās datums varētu būt šā gada decembris.

Graus piramīdas

Komerciālās prakses likuma projekts paredz vairākus jauninājumus, to skaitā tādus, kas palīdz cīnīties ar tādām parādībām, kuras pašreizējais normatīvais regulējums apkarot neļauj. Tā Komerciālās prakses likumprojektā paredzēts, ka maldinoša komerciālā prakse ir tad, ja tiek veidotas, veiktas vai veicinātas tirdzniecības veicināšanas piramīdveida shēmas, kurās komerciālās prakses veicējs pelna no patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no preču vai pakalpojumu pārdošanas. Kā skaidro Liena Zemīte, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas direktora vietniece, šis punkts paredz, ka komerciālā prakse ir maldinoša, ja kaut vai daļa no peļņas tiek gūta no patērētāju un jaunu preces pārdevēju iesaistes shēmā. ·ādi apkarot plānots tā dēvētās piramīdas, kas darbojas pēc multi level marketing shēmas, kuras šobrīd Latvijā nav aizliegtas, jo liegts veidot vien finanšu piramīdas. Jāatgādina ka pēdējo mēnešu laikā izskanējušas ziņas par vairākām šādām shēmām, piemēram, kompānija PM International, kas izplata uztura bagātinātāju Fitline, kur tās dalībniekiem par iespaidīgu un, iespējams, palielinātu cenu jāpērk kompānijas produkti, bet pēc tam ieguldītais jāatpelna, iesaistot jaunus dalībniekus, par kuriem "iesaistītājam" pienākas ne tikai naudas bonuss, bet ar laiku ir iespēja tikt arī pie jauna auto u.c. ekstrām (Db, 26.04.2006.). Kā iepriekš Db atzina PM International direktors Jānis Pipars, pēdējos divus gadus PM International bizness audzis par aptuveni 300 % gadā.
"Visas ES valstis ir sadevušās rokās, lai cīnītos ar piramīdu shēmām. Pēc šī likuma spēkā stāšanās tās būs aizliegtas," saka B. Vītoliņa.

Nost ar laimes tirgu

Plaši izskanējušais gadījums ar "laimes tirgotāju" Esmeraldu, kura Latvijas masu medijos ievietoja reklāmas ar piedāvājumiem palīdzēt laimēt loterijās un azartspēlēs, arī nonācis likuma veidotāju redzeslokā. Jāatgādina, ka, pārbaudot Esmeraldas spēju reklāmas -ikvienam nodrošināt iespēju loterijā laimēt ne mazāk par 50 tūkst. Ls, PTAC nonāca strupceļā, jo, lai tiktu pie reklāmā sludinātās "veiksmes un laimētspējas" un pārbaudītu tās atbilstību, PTAC tika prasīta samaksa (Db, 12.09.2006.). Šādi gadījumi turpmāk nevarēs palikt nesodīti, jo likumprojektā paredzēts, ka par maldinošu komerciālo praksi atzīstami gadījumi, kad tiek "apgalvots, ka prece vai pakalpojums spēj nodrošināt iespēju laimēt azartspēlēs, izlozēs vai loterijās". Tiesa, likuma panta redakcija vedina uz domām, ka liegtas varētu būt arī dažādas loterijas un izlozes, jo arī tajās tiek apgalvots, ka prece, piemēram, loterijas biļete vai dalībai izlozē nepieciešamais pirkums spēj nodrošināt iespēju laimēt. L. Zemīte gan norāda, ka izložu un loteriju aizliegšana nekādā gadījumā nav topošā likuma mērķis, un atzīst, ka, iespējams, pirms likuma tālākas virzīšanas būtu nepieciešams precizēt tā redakciju, lai izslēgtu iespējamos pārpratumus. Arī B. Vītoliņa atzīst, ka šābrīža redakcija, iespējams, nav pārāk veiksmīga, un skaidro, ka ar likuma pantu gribēts apkarot tādu priekšmetu izplatīšanu, kas it kā palīdzot laimēt.

Nedrīkst draudēt

Bērns, kurš gandrīz izkrīt ārā pa logu, pārbijusies mamma, kura pēdējā brīdī atvasi noķer, un solījums, ka droši ir mūsu firmas pakešu logi - šāda Latvijas televīzijā redzēta reklāma nākotnē, iespējams, varētu likt tās devējam iedzīvoties sodā par maldinošu komerciālo praksi, jo topošais likums liedz apgalvot, ka patērētājam vai tā ģimenes personiskajai drošībai pastāv risks, ja patērētājs neiegādāsies preci vai neizmantos pakalpojumu.

Par maldinošu komerciālo praksi atzīstami arī gadījumi, kad reklāmas materiālā tiek iekļauts rēķins vai līdzīgs dokuments, kas prasa apmaksu, radot patērētājam iespaidu, ka patērētājs ir pasūtījis reklamēto preci vai pakalpojumu, ja tā nav patiesība. Te jāatceras gadījums, kad lietuviešu kompānija UAB IMP Baltic ilustrētā kataloga Dārza burvība reklāmas materiālu saņēmējiem masveidā izsūtīja rēķinus, neskatoties uz to, vai klients bija vēlējies saņemt piedāvāto katalogu vai ne (Db, 23.10.2006.).

Nē agresīvai komercijai

Komersants varēs iedzīvoties sodā arī par agresīvu komerciālo praksi, kas šajā likumā ir definēta kā patērētāja izvēles vai rīcības ietekmēšana ar uzstājīgām darbībām, piespiešanu, tai skaitā fiziska spēka lietošanu vai nesamērīgu ietekmi. Par agresīvu komerciālo praksi topošajā likumā atzīt paredzēts arī apgrūtinošu vai nesamērīgu šķēršļu uzlikšanu patērētājam, ja tas vēlas izmantot savas likumīgās iespējas, piemēram, izbeigt līgumu vai izvēlēties citu preci vai mainīt pakalpojuma piegādātāju. Likumprojektā norādīti vairāki gadījumi, kad komerciāla prakse atzīstama par agresīvu jebkuros apstākļos, piemēram, rada iespaidu, ka patērētājs nevar atstāt telpas pirms līguma parakstīšanas, vai nāk klajā ar uzstājīgiem un nevēlamiem piedāvājumiem ar telefona, faksa vai e-pasta starpniecību. Tādējādi par agresīvu komerciālo praksi sodīti varētu tikt arī mēstuļu sūtītāji, kuri to dara no Latvijas.

Sodīs bargi

Līdztekus gatavoti tiek grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā, kas paredz atbildību par aizliegtas - t. i., maldinošas vai agresīvas - komerciālas prakses veikšanu. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz par šo pārkāpumu naudas sodu fiziskām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām - līdz desmit tūkstošiem latu. Šos sodus piemērot varēs PTAC un Valsts Farmācijas inspekcija. Savukārt Krimināllikuma grozījumi nosaka, ka, ja aizliegta komerciālā prakse tiek veikta atkārtoti gada laikā, pārkāpējam var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no 2 līdz 5 gadiem vai bez tā.