Atbildība par ekonomisko situāciju valstī un tās radīto politiskās uzticības krīzi un sociālajām problēmām, ar kurām šobrīd jācīnās Ivara Godmaņa valdībai, galvenokārt jādala politiskajai varai un banku sektoram.

Šāds secinājums izriet no Db.lv rīkotajā aptaujā saņemtajiem lasītāju viedokļiem. Vairāk nekā 64 % Db aptaujas dalībnieku vainojuši vai nu pie varas esošos vai iepriekš valsti vadījušos politiskos spēkus.
Tiesa, esošajam valdības vadītājam I. Godmanim (LPP/LC) «ar vaimanāšanas taktiku, nevis risinājumiem, ko darīt», pēc aptaujas dalībnieku domām, nav jāuzņemas visa atbildība par situāciju valstī, lai gan arī viņam tikusi skarba kritika, tai skaitā pelta viņa «tuvredzīgā politika pirmās valdības laikā, kas sagrāva rūpniecību un lauksaimniecību».

Vaino Tautas partiju
Ievērojami lielāku kritiku izpelnījusies Tautas partija, kura «iedibināja praksi zagšanu uzskatīt par labu valsts pārvaldības praksi», tās dibinātājs un ierindas biedrs Andris Šķēle «par mērķtiecīgu Latvijas valsts izsaimniekošanu, savu interešu bīdīšanu, veiksmīga politiskā spēka izveidi, kas turpinājis īstenot Andra Šķēles un nu jau arī pašu intereses». Nopēlums nav gājis secen arī bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim, kurš «vadīja Ministru kabinetu pietiekami ilgi, lai veidotu uzkrājumus un investīcijas, ko viņš, protams, nedarīja. Aigara Kalvīša laikos bija tie treknākie gadi mūsu ekonomikā, tādēļ arī vairāk kā jebkad bija iespējams uzkrāt rezerves tādiem laikiem, kā pašreiz. Ja valdība rādītu piemēru un tad aicinātu tā rīkoties arī iedzīvotājus, tad ļoti iespējams, tagad būtu krietni vieglāk». Viņam tiek pārmesta nespēja «savilkt jostas valsts pārvaldē, tās kā to tagad dara I. Godmanis».
Saudzēts nav arī I. Godmaņa partijas biedrs, Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kuram tiek pārmesta «nesamērīga, ar Latvijas iespējām kopumā nesabalansēta finanšu iepludināšana dažās savās vadītās nozarēs, kā rezultātā citām nozarēm finanses ir pietrūkušas, un kas vēl ļaunāk, no citām nozarēm ir izsūkts arī darbaspēka resurss» un kurš «rīkojas ar valsts resursiem kā ar savu rūpalu, uz nodokļu maksātāju rēķina stiprina savu impēriju, valsts attīstību nolemjot stagnācijai».
Atsevišķi Db lasītāji par vainīgajiem ekonomiskajā krīzē valstī minējuši arī teju par klasiku kļuvušā teiciena «nothing special» autoru, finanšu ministru Ati Slakteri, kuram pārmesta nekompetence, nu jau bijušo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi - «zivsaimniecības nav, cukura nozare iznīcināta, lauksaimniecība arī, mežizstrāde ar kokapstrādi arī paliek tikai kā izejvielu eksports (maksimālais, ko ražojam – zāģmateriāli). Visas nozares Latvijā bija eksportnozares». Starp vainīgajiem minēts arī bijušais Latvijas Bankas prezidents un premjers, partijas Jaunais laiks dibinātājs Einars Repše, «kura valdībai jau 2003. gada beigās vai 2004. gada sākumā bija jāpieņem nekustamā īpašuma spekulācijas ierobežojoši likumi, bet ne Repše, ne viņa finanšu ministrs [Valdis] Dombrovskis tos nevirzīja. [Indulis] Emsis, [Aigars] Kalvītis un [Oskars] Spurdziņš, kuri, tāpat kā Repše un Dombrovskis ļāva uzpūsties nekustamā īpašuma burbulim, tādējādi veicinot to, ka Latvijas uzņēmēju un mājsaimniecību kredītsaistības pieauga virs 100 % no IKP».

Sākās ar privatizāciju
Daudzi Db lasītāji uzskata, ka ekonomiskā krīze ir ilgstošas nepareizas politikas sekas un problēmas sākušās jau sen. «A - komanda! Aivars Lembergs, Andris Škēle, Ainārs Šlesers un Aigars Kalvītis. Tik smaga ekonomiskā krīze Latvijā ir ne jau pēdējo gadu «darba» rezultāts: tas ir mūsu ekonomisko un politisko līderu virzītās politikas sekas pēdējo 15 gadu laikā. Ja visus punktus saliek uz i, un savelk visus procesus , kas mūsu valstī notikuši pēdējo gadu laikā, tad bilde top skaidra: vadot valsti, kā savu uzņēmumu, no kuras caur dažādiem lēmumiem un darbībām tiek «nosūknēti» finanšu līdzekļi un materiālās vērtības, citu rezultātu nemaz nevarēja gaidīt. Politika, kas vērsta uz patēriņu un nacionālā kapitāla noplacināšanu, saņemot savus starpnieka procentus (Šlesers), politika uz nacionālās rūpniecības un lauksaimniecības iznīcināšanu (Škēle), politika, kas vērsta uz tranzītbiznesa aktīvu izsaimniekošanu (Lembergs).»
Vainīgi «politiķis Jānis Lagzdiņš un advokāts [Andris] Grūtups. Vai tiešām kāds bija iedomājies, ka veicot šo pirmskara māju denacionalizāciju jeb «prihvarizāciju» - latviešu tauta kopumā kļūs laimīgāka?». Kā otrs kļūmīgais lēmums, radījis nopietnas ekonomiskas sekas, tiek minēta Parex bankas glābšana.

Nepietiekama uzraudzība
14 % Db aptaujas dalībnieku uzskata, ka vainojamas ir bankas un to uzraugi. «Irēna Krūmane, FKTK priekšsēdētāja. Nekontrolēta kredītu piešķiršana ir radījusi vairāku gadu uzdzīvi uz nākotnes rēķina un lielu neaizsargātu fizisku un juridisku personu masu. Bija jābūt daudz manāmākai un uz nākotni vērstai banku kontrolei no tautsaimniecības viedokļa,» uzskata kāds Db lasītājs. Viņam pievienojas kāds cits: «Ilmārs Rimšēvičs + FKTK Sākoties kreditēšanas attīstībai, Rimšēvičs teica, ka viss ir labi, saņemam investīcijas, ārvalstu kapitāls nāk iekšā un viss ir lieliski. Bet tas jau ir zināms jebkuram ekonomikas studentam, ka kādreiz šis ārvalstu kapitāls plūdīs prom. Otrs iemesls, kāpēc Rimšēvičs un FKTK būtu vainojami - tika brīvi atļauta kreditēšana pie nesakārtotas likumdošanas, publiski neviens netika brīdināts par iespējamajām problēmām, kuras varētu rasties ekonomisko situāciju pasliktināšanās rezultātā. Netika sastādīti dažādi iespējamie attīstības modeļi un scenāriji, kas notiktu, ja notiktu!? Ja no Rimšēviča puses un FKTK savlaicīgi būtu izteikti brīdinājumi, ierosinājumi un veidots piesardzīgs riska menedžments un politika, būtu bijis iespējams mazināt ekonomiskās krīzes triecienu. Publiskos paziņojumus par attīstību un izaugsmi, balstoties un ņemot par piemēru IKP straujo kāpumu, var uzskatīt par sabiedrību maldinošu, jo reāli IKP pieaugums un nodokļu ieņēmumu pieaugums bāzējās tikai un vienīgi uz kreditēšanu, reāli IKP pieauguma stabiņi grafiski būtu jāpagriež otrādi, kā rezultātā veidotos spoguļattēls ar sekām, kuras rastos neierobežotas kreditēšanas apstākļos.»

Met ar akmeni sev
Daļa vainas gan jāuzņemas arī tautai, uzskata Db lasītāji. «Vainojama ir izkropļotā vērtību sistēma. Pašrealizēšanās ar dārgām lietām un ekskluzīvām ballītēm, ceļojumiem, tukšiem viltus sapņiem», «tauta - kāpēc visi bija tik pārliecināti, ka 10, 20 vai 40 gadu laikā (atkarībā no kredīta) nekas ar viņiem, ģimeni vai ekonomiku nenotiks? Atvaļinājumus taču 5 gadus uz priekšu neplānojam, jo nezinām kas un kā būs», «cilvēku alkatība dzīvot labi šodien, maksāt rīt. Nu rītdiena ir pienākusi», «padomju režīma izauklētā dubultmorāle, kas pēc 1991. gada atbrīvoja no morāles bremzēm pašlabuma gūšanas instinktus. Pie mums to sauc par mežonīgām tirgus ekonomikas formām, bet patiesībā tās ir sagrautas ētikas sistēmas sekas».img src="http://www.db.lv/gfx/lupa.gif" / emDb.lv/em lasītāji: Pie krīzes vainojami politiķi un bankas

KAS VAINOJAMS PIE EKONOMISKĀS KRĪZES LATVIJĀ?

Politiskā vara, tai skaitā bijušās un esošās valdības, ierēdņi, politiskās partijas - 65%;

Finanšu sektors, tai skaitā bankas un to uzraugi - 14%;

Iedzīvotāji - 9%;

Cits - 12%.

KRITIZĒTĀKO PERSONU TOP 5

img src="http://www.db.lv/gfx/lupa.gif" / emDb.lv/em lasītāji: Pie krīzes vainojami politiķi un bankas