Jūrmalā trūkst kontroles mehānisma, kas sekotu līdzi apbūves noteikumos noteiktajam, ka priežu parka teritorijās maksimāli jāsaglabā priedei raksturīgā zemsedze.

Jaunā Jūrmalas teritoriālā  plāna  izstādes darba grupa izvērtēja pilsētas mežus un izskatīja jautājumus, kas saitīti ar ietekmi uz kūrortpilsētas vidi.
„Vienojāmies, ka ir nepieciešams saglabāt pilsētas mežu teritorijas kā vienotu dabas struktūras pamatu, kurš ir ne tikai redzams aiz privātmāju žoga, bet ir publiski pieejams- gājēju, velosipēdistu maršrutos,” stāsta darba grupas pārstāve Kristīne Casno.

Izvērtējot līdzšinējo attīstības plānu, plāna izstrādātāji nonāca pie secinājuma, ka zonējums Priežu parks ar apbūvi ir zināma veida kompromiss starp zemes īpašniekiem, kas vēlas izmantot savu īpašumu apbūvei un pašvaldību, kas vēlas saglabāt Jūrmalas pilsētas vēsturisko zaļo struktūru. „Tomēr jāatzīst, ka labi gribētais ne vienmēr darbojas dzīvē, jo trūkst kontroles mehānisma, kas sekotu līdzi apbūves noteikumos noteiktajam, ka priežu parka teritorijās maksimāli jāsaglabā priedei raksturīgā zemsedze, jo šobrīd privātmāju īpašnieki, vēloties sakārtot vidi ap sevi, rada priežu mežam nelabvēlīgus augšanas apstākļus, kas izraisa pakāpenisku priežu nokalšanu,” turpina K.Casno.

Jaunajā plānojumā jāizvērtē dažādie pilsētas mežu izmantošanas statusi, saglabājama un iespējams, izstrādājama vēl niansētāka gradācija atbilstoši mežu biotopa vērtībai. Ierosināts izvērtēt un noteikt tos skvērus, apstādījumus, ielas, mežu malas un citas pilsētas ainavai nozīmīgas vietas publiskajā ārtelpā, kuras aizsargājamas no vides reklāmām, rezervējamas kā apzināti veidojamas pilsētvides vietas – varbūt ar laiku labiekārtojamas vai izvēlētas māksliniecisku objektu novietošanai.