Raidījuma Nekā personīga rīcībā nonākusi informācija, ka starptautiskie aizdevēji vēlas panākt, lai Latvijā pievienotās vērtības nodoklis tiktu paaugstināts no 21% uz 23% un, ieviešot nodokli par dzīvojamo platību, to jāpiemēro visam īpašumam nevis tikai luksus mitekļiem. Valdība arī lemšot par pensiju samazināšanu.

«Šonedēļ, kad atbrauca starptautiskie aizdevēji, viņi ieraudzīja, ka budžets joprojām nav samazināts un tā deficīts ir nevis 7%, bet 11.5%. Neoficiāli, bet droši avoti apliecina, ka piektdien pēc tikšanās ar valdības vadītāju Pasaules bankas un Valūtas fonda eksperti devušies uz Rīgas pili, viņi informējuši valsts prezidentu par neapmierinošo valdības darbu. Pēc šī signāla radies pamatots satraukums, ka aizdevēji turpmākās sarunas pārtrauks un Latviju pametīs vienu ar savām problēmām,» informēja raidījums Nekā personīga.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Savā interneta blogā premjers vakar esot aizbildinājies, ka valdība sarunās ar aizdevējiem pagaidām tikai mēģinot saprast, vai šobrīd budžeta grozījumus sūtīt pieņemšanai Saeimā, jo jau tagad skaidrs, ka pēc tam budžets būs jāgroza vēlreiz.

Par kritisko situāciju zinājis arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tāpēc viņš licis lietā šoka terapiju, paziņojot, ka rudenī Latvijai nāksies izdot surogātnaudu - talonus. Nekā personīga viņš apstiprinājis, ka viņa mērķis bijis iekustināt valdības darbu. Latvijas Banka būšot pirmā iestāde, kas iestāsies pret šādu talonu vai citu naudas aizstājēju izdošanu. Taču, kā norāda Nekā personīga, ministru izteikumi valdībā liecinot, ka viņi vēl joprojām neapzinoties situācijas smagumu.

Kā liecina Nekā personīga rīcībā esošā informācija, arī Finanšu ministrijā ir apsvērta iespēja, ka Latvijā varētu ieviest talonu sistēmu - tas formulēts kā iekšējais piespiedu aizņēmums, kad daļu algu, piemēram, 20-40 latus izmaksātu valsts parādzīmēs. Diskusija par to gan notikusi tikai starp ministrijas augstiem ierēdņiem un raidījumam neesot informācija, vai to varētu īstenot.

Bet ziņas no starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai esot nepatīkamas - viņi valdībai liek palielināt vairākus nodokļus. Valdība gan solot citu veidu kā tikt pie trūkstošās naudas.

Nekā personīga rīcībā esot nonākusi informācija, ka starptautiskie aizdevēji vēlas panākt, lai Latvija palielinātu valsts budžeta ieņēmumus un zināms, ka Valūtas fonds grib vēlreiz pacelt pievienotās vērtības nodokli - šoreiz no 21% uz 23%. Savukārt, ieviešot nodokli par dzīvojamo platību, to piemērot visam īpašumam nevis tikai luksus mitekļiem. Finanšu ministrs Nekā personīga negribīgi apstiprinājis, ka šādas sarunas ir bijušas, bet Latvija joprojām cer, ka izdosies naudu atrast citos veidos, jo nodokļu pacelšana vēl vairāk iesaldēs ekonomiku un Latviju ieraus vēl dziļāk recesijas spirālē.

Tomēr veidu, kā naudu iegūt, nav palicis daudz, akcentēja raidījuma veidotāji. Tautas partijas vadītājs un Tieslietu ministrs Mareks Segliņš Nekā personīga apstiprinājis  - valdībai būs jālemj par pensiju samazināšanu. Par pensiju samazināšanu minēts arī dokumentos, kas nonākuši Nekā personīga rīcībā. Tajos lasāma Finanšu ministrijas augstāko ierēdņu domu apmaiņa, kā papildināt budžetu, samazinot par 20% pensijas virs simts latiem. Ministrijas aplēses ir, ka šādi iespējams iegūt papildus ap simts miljoniem latu. Vēl apsvērta iespēja ārvalstu investoriem pārdot lielos objektus - slimnīcas, lidostu Rīga, uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons. Negribot celt nodokļus, Finanšu ministrijas ierēdņi ir izmisīgi meklējuši pat pašas neprātīgākās idejas - tā radusies iecere uz 99 gadiem izīrēt nodalāmas Latvijas teritorijas, piemēram Zaķusalu, Liepājas karaostu vai Skrundas radiolokatora ciematu. Līdzīgi kā Ķīna bija uz laiku Honkongu nodevusi Lielbritānijai. Piedāvāts arī apdomāt iespēju uz dažiem mēnešiem bezalgas atvaļinājumā aizsūtīt valsts inspekcijas un kontroles institūcijas, bet budžetu papildināt, ļaujot legalizēt līdz šim par nelegālu uzskatīto naudu ar noteikumu, ka 10% no tās tiek ieskaitīti valsts kasē. Kuru no šīm idejām Latvija izvēlēsies par alternatīvo veidu, kā salāpīt cauro budžetu, ir tikai valdības izšķiršanās. Kamēr budžeta grozījumu nav, Latvija katru mēnesi par 40 miljoniem dzīvo pāri saviem līdzekļiem un jo ilgāk atliek grozījumus, jo tie kļūst arvien skarbāki, skaidroja Nekā personīga.

Latvijai esot četras iespējas:

1. Nereālākā - aizdevēji iedos tik daudz naudas, lai Latvija varētu nosegt 11.5% budžeta deficītu. Tas nozīmētu, ka problēmu risināšana tiktu atlikta uz vēlāku laiku,

2. Starptautisko aizdevumu vairs nesaņemam, valstij iestājas maksātnespēja, valsts paliek parādā strādājošajiem, neizmaksājot algas un pabalstus.

3. Lata devalvācija. Šī, tāpat kā divas iepriekšējās iespējas, nozīmē, ka Latvija līdz 2012.gadam eiro neievieš, bet jau nākamgad to izdarīs Igaunija un mūsu kaimiņi kļūs par galveno investīciju piesaistītāju, pārvilinot arī uzņēmējus, kas vēl palikuši Latvijā. Un tas būs iemesls, kāpēc Latviju sagaida vēl lielāka lejupslīde.

4. Ikvienam jāsamierinās, ka samazinājums skars visus un ar šo domu jāsadzīvo.