Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis izmantot jaunu sistēmu, kuras darbības principi pagaidām tiek turēti noslēpumā, kas dod plašas iespējas noteikt negodprātīgākos Latvijas nodokļu maksātājus – fiziskās personas.

Kā noprotams, VID fizisko personu riska auditēšanas sistēmu (RASA) sācis izmantot nesen. «Mums ir jauna fizisko personu kontroles sistēma RASA, ar ko mēs šobrīd kontrolējam fiziskās personas, skatāmies, vai viņu izdevumi nepārsniedz ienākumus. Es uzskatu, ka ar šīs sistēmas ieviešanu mūsu kontroles iespējas arī ir uzlabotas,» LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes atzinusi VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i. Inese Bahanovska.

VID pielieto slepenu «ieroci» nodokļu nemaksātāju izskaitļošanā«Šajā sistēmā nonāk visi dati, kuri ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā gan no nodokļu maksātāju deklarācijām, gan no dažādām trešajām personām, dažādiem reģistriem, citām valsts iestādēm, bankām. Mums ir ļoti daudz informācijas, kas ir ievadīta šajā sistēmā. Un tad mēs varam salīdzināt šos datus ar to, ko nodokļu maksātājs ir pats nodeklarējis,» Naudas Zīmēm skaidrojusi I. Bahanovska.

Tiesa, pagaidām kopumā VID jauno «ieroci» tur noslēpumā un sīkāku informāciju medijiem nesniedz. Uz Db jautājumiem, cik izmaksājusi sistēmas ieviešana, pēc cik un kādiem riska kritērijiem tajā tiek novērtēti nodokļu maksātāji, kā RASA darbojas un ko dos, saņēmām VID atbildi, ka tuvākajā laikā plānota preses konferenci, kurā kā viena no tēmām būs tieši sistēma RASA.

«VID speciālisti ne tikai sniegs izsmeļošu informāciju par šo sistēmu, bet arī atbildēs uz uzdotajiem papildu jautājumiem. Līdz preses konferencei atturamies sniegt sīkāku informāciju atsevišķiem mediju pārstāvjiem par RASU un arī speciālisti, kuri to pārzina vislabāk, savus spēkus un laiku velta tam, lai sagatavotu iespējami daudzpusīgu un interesantu prezentāciju par RASU,» norāda VID Komunikāciju nodaļa.

«Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā Valsts ieņēmumu dienests pasniegs savu aktivitāti attiecībā uz konkrēto vairāk vai mazāk pelēko zonu administrēšanu. Tas, ko mēs vienmēr sakām, ka ir jābūt veselajam saprātam katram individuālam nodokļu maksātājam, lai izvērtētu riskus un godprātīgi maksātu nodokļus,» Naudas Zīmēs uzsvēra Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Db jau vēstīja, ka sistēma, ar kuras palīdzību pēc vairāk nekā 100 dažādiem riska kritērijiem VID nosaka uzņēmumus ar augstāko riska pakāpi, darbojas jau kopš 2004. gada rudens. «Šķiet, nevienā pasaules valstī nav tik daudz risku, bet, jo vairāk šādu atlases kritēriju, jo objektīvāks rezultāts,» toreiz Db skaidroja VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ināra Pētersone, atzīmējot, ka interesi par sistēmu jau izrādījuši Lietuvas kolēģi, kas gatavojās pārņemt mūsu pieredzi.