Eiropas Kopienu tiesa otrdien nosprieda, ka Zviedrijas arodbiedrību īstenotā blokāde pret Latvijas uzņēmumu Laval ir bijusi ES likumu par brīvu darbaspēka kustību pārkāpums, ziņo Forbes.

Latvijas uzņēmums – SIA Laval un Partneri 2004.gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. Prasības pieteicējs uzskatīja, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus, kā arī nepamatoti un neproporcionāli ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai izlemtu lietu par Zviedrijas Karalistes tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību sistēmai, Zviedrijas Darba tiesa iesniedza EKT divus prejudiciālos jautājumus.

Pagājušā gada janvārī Latvijas Ministru kabinets pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma nolēma, ka Latvija iesaistīsies šajā procesā, iesniedzot rakstveida apsvērumus. Savukārt šī gada janvārī, tiesvedībai EKT turpinoties, Laval un Partneri, arodbiedrību, kā arī lielākās daļas dalībvalstu, tostarp Latvijas, un Kopienas institūciju advokāti piedalījās EKT mutvārdu sēdē.

Šodien savā spriedumā EKT norāda, ka nav pieļaujams kā obligātu priekšnosacījumu pakalpojuma sniegšanai pieprasīt no ārvalsts uzņēmēja lielāku algu par minimālo. Turklāt tas, ka ārvalstu uzņēmumi Zviedrijā var būt spiesti nenoteiktu laiku risināt sarunas ar arodbiedrībām par algas likmi, ir acīmredzams brīvas pakalpojumu kustības ierobežojums. Arodbiedrībām nav tiesību pieprasīt tādus vispārīgus maksājumus, kā maksa par algas kontroles darbībām, maksa par apdrošināšanu, kas tika prasīti konkrētajā gadījumā. Spriedumā arī konstatēts, ka iepazīšanās ar minimālo algu sistēmu ārvalstu uzņēmējiem Zviedrijā varētu būt pārāk sarežģīta.

Kā norāda Latvijas pārstāve EKT E. Balode-Buraka, sprieduma tālejošākais secinājums tiesību jaunrades ziņā ir, ka EKT ir atbalstījusi Latvijas priekšlikumu atzīt vienā valstī, šajā gadījumā – Latvijā, noslēgta koplīguma saistošo spēku citā ES dalībvalstī.

Latvijas valdība paudusi gandarījumu, ka tiesiskais strīds starp Latvijas uzņēmumu un Zviedrijas Celtnieku arodbiedrību ir risināts augstākajā Eiropas Savienības tiesu instancē – Eiropas Kopienu tiesā.

Tiesas spriedums atbilst Latvijas valdības pozīcijai, ka arodbiedrībām ir tiesības uz kolektīvu rīcību, bet šajā gadījumā blokāde neliecināja par darbinieku tiesību aizsardzību, bet cīņu pret citas ES dalībvalsts uzņēmuma tiesībām sniegt pakalpojumus vienotajā ES tirgū.

Latvija cer, ka arī Zviedrijas Darba tiesa savā spriedumā sekos Eiropas Kopienu tiesas nolēmumam.

Latvijas pozīcija lietā nemainīgi ir bijusi, ka minētajā konfliktā ir novērojami Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49.panta (brīva pakalpojumu kustība) pārkāpumi. Attiecīgais pants aizliedz ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību citu dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību citā Kopienas dalībvalstī. Šeit tiek pārkāpts arī EK dibināšanas līguma 12.pants (diskriminācijas aizliegums pilsonības dēļ). Latvija uzskata, ka, iespējams, Zviedrija ir nepilnīgi ieviesusi direktīvu Nr. 96/71 par darbinieku nosūtīšanu veikt darbu pakalpojumu sniegšanas ietvaros, kuras mērķis ir radīt godīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Viss sprieduma teksts: Judgment of the Court of Justice in Case C-341/05 Laval un Partneri (.pdf)